Biškopis - novatorists

2014. gada 13. februāris 00:00

891

Ansis Nātre veido jaunu dūmekli un vaska kausētavu

Lejasciema pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības „Veclauki” saimnieks Ansis Nātre ar biškopību nodarbojas vairāk nekā 50 gadus. Šajā laikā ir izveidota ne tikai plaša bibliotēka par biškopības jautājumiem, bet uzkrāta ļoti liela pieredze biškopībā. Tajā saimnieks dāsni dalās ar citiem biteniekiem, kā arī dod praktiskus padomus, lai atvieglotu biškopju darbu. Savulaik viņš beidzis Rjazaņas biškopības institūtu.
„Daudz uzmanības veltu bišu saimju dalīšanai, jo tā palīdz dravā tikt vaļā no varroatozes. Rodas bezperu stāvoklis, tāpēc uts nespēj veikt kaitīgos darbus. Saimes līdz rudenim pieaug. No bioloģiskās saimniecības Cesvainē, kur nodarbojas ar biškopību, pērku arī labas bišu mātes. Regulāri apmeklēju biškopju saietus, uzskatot, ka tas palīdz gūt ne tikai jaunus draugus, bet arī informāciju,” stāsta biškopis. Viņš arī pats neskopojas ar praktiskiem ieteikumiem. „Bitenieki var iegādāties sejas sargu kopā ar cepuri, bet tas ir tik liels, ka traucē darboties, jo nav piemērots konkrēta cilvēka galvai. Esmu iztaisījis tādu aizsargsietu, kurš man nekad no galvas nenokrīt. Latvijā līdz šim neviens nav izdomājis biškopjiem ērtu dūmekli. Drīzāk tiek iepirkti pat sliktāki dūmekļi. Tiem nav pareiza vilkme. Es tagad strādāju pie jauna dūmekļa izstrādes. Domāju arī par vaska kausētavas izveidi. Ekoloģiski tīrākā būtu saules vaska kausētava. Ja tehniski izdotos izveidot tā, ka stikla kaste griežas līdzi saulei, tas būtu lieliski. Cilvēks pēc savas dabas ir slinks gluži tāpat kā bite. Ja medus vākšanai diena nav piemērota, bites atrodas miera stāvoklī,” salīdzina A.Nātre.
Ar biškopību viņš sācis nodarboties, dzīvojot Grundzālē, kad viņa tēvs vēl bijis dzīvs. Par abiem tikuši galā ar 80 bišu saimēm. Vākuši ne tikai medu, bet arī ziedputekšņus. „Es sāku iegūt arī bišu indi, jo bija iecere, ka inde tiks izmantota farmācijā. To varu darīt arī kaut šodien, jo visas tam vajadzīgās iekārtas esmu saglabājis, bet inde ir un paliek inde. Vienu reizi nebiju ievērojis visus drošības noteikumus. No pirmajām saimēm biju ieguvis aptuveni trīs četrus gramus un pārstāju elpot. Biju ieelpojis bišu indi, tāpēc sākās plaušu tūska. Cilvēkam nekas nenotiks, ja viņš ieēdīs bišu indi, jo organismā tā sadalās. Bišu inde iedarbojas arī caur ādu,” stāsta Ansis.

Vāks arī ziedputekšņus
Šogad līdz ar medus ieguvi biškopis nolēmis vākt arī ziedputekšņus. Bišu mājā jau darba kārtībā ir Anša paša konstruētā ziedputekšņu žāvētava, kur siltais gaiss ieplūst katrā konkrētā žāvētavas plauktā, nesaskaroties ar pārējiem plauktiem. Izrādās, plauktos izvietotajiem ziedputekšņiem jāžūst atsevišķi. Viņš atceras arī, kā tapusi pati pirmā ziedputekšņu žāvētava, kas pēc tehniskās uzbūves tomēr neatbildusi prasībām. Varētu vākt arī bišu maizi, tikai iekārta – bišu maizes drupinātājs - maksājot dārgi. Tomēr „Veclauku” saimnieks nedomā atteikties no šīs ieceres. „Farmācijā pieprasīts ir arī propoliss, bet tā nokasīšana tehniski nemaz nav tik vienkārša,” uzskata A.Nātre. Viņam daudzajos darvošanas gados izveidojies arī gandrīz nemainīgs medus patērētāju loks. „Veclaukos” iegūtais medus tiek pārdots ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. „Tirgū esmu ļoti maz sēdējis. Gadā iegūstu aptuveni divas tonnas bioloģiska medus. Neko daudz vairāk arī neplānoju, jo saimniecības bioloģiskā statusa dēļ man nav atļauts bišu piebarošanai izmantot mūsu veikalos nopērkamo cukuru. Ir vajadzīgs bioloģiskais cukurs. To varu nopirkt no Rankas zemnieka Jura Pauloviča, kurš bioloģisko cukuru bioloģiskās maizes cepšanai ved no Vācijas. Bišu saimes piebarošanai obligāti vajadzīgi vismaz 15 kilogrami šī cukura,” stāsta biškopis.

Nevajag cept medus tortes
Viņš iesaka uzticēties tiem dravniekiem, kuri norāda, ka pārdod viršu medu, jo ticamība būs 95 procenti. Tas pats sakāms arī par rapšu medu. Ne visai patīkamā smarža norādīs, ka iegūts griķu medus. „Viršu medu no rāmjiem grūti ir dabūt ārā. Tas panākams tikai presējot. Ja kāds saka, ka piedāvā liepu vai aveņu medu, tas nebūs tīrs šo ziedu medus. Ja arī divās trijās liepu ziedēšanas dienās būs ievākts liepu medus, tas vēl nebūs kvalitatīvi nogatavināts, jo viss rāmītis vēl nebūs pilnībā aizvākots. Jo medus ir tumšāks, jo vērtīgāks. Tajā ir vairāk minerālvielu. Nevajag cept medus tortes, jo tajās no medus vērtības nekā nebūs. Medu var izkausēt 40 grādu temperatūrā. Ja tā būs augstāka, medus zaudēs savas īpašības. Stropā ir 35 grādu temperatūra,” brīdina dravnieks. Viņš iedrošina, ka nevajag baidīties pirkt sacukurojušos medu. Ja tajā saskatāmi gaiši laukumi, tad medus ir ļoti kvalitatīvs. Pērkot šķidru medu, nav zināms, kādā temperatūrā tas atkausēts.
„Bite ir dabas brīnums. Vēl šodien cilvēks nav spējis to izpētīt līdz galam. Bites nekad nespēj arī apnikt. Tikai mums ir jāiemācās izmantot visu, ko tās dod. Ziemassvētkos kopā ar mazbērniem ejam bites klausīties. Šobrīd gan negribas tās traucēt, lai vērtētu, kāda ir šī ziema. Bitēm ir vajadzīgs miers. Mēs barojam zīlītes, bet tie ir putni, kas pielido pie stropa vai skrejas un klauvē. Kādu laiku bites to pacieš, tad nāk paskatīties, kas tur klauvē. Viss jau dabā ir saistīts,” piebilst A.Nātre.

Fakti

◆ Saimniecībā „Veclauki” kopējā zemes platība ir 170 hektāri. Tajā ietilpst arī meža platības.
◆ Dravā šobrīd ir 45 bišu saimes, bet vasarā skaits sniedzas pāri 50 saimēm.
◆ 10 hektāru platībā pirms vairākiem gadiem iestādīti 7000 ķiršu stādu.
◆ 1,37 hektāru platībā no meristēmām savulaik iestādīts ceriņu dārzs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Biškopis - novatorists

Kategorijas