Dzīvesveids – augu pasaule

2014. gada 14. februāris 00:00

557

Niks Vilcāns savai mammai Agritai Gailītei ir vislielākais palīgs arī pie augu vākšanas

“Dzirkstele” turpina iepazīstināt savus lasītājus ar uzcītīgiem un erudītiem mūsu novada skolēniem. Rankas pamatskolas direktore Laima Braše saka, ka noteikti ir vērts pastāstīt par Rankas pamatskolas 7.klases skolnieku Niku Vilcānu, jo puisim ir daudzpusīgas intereses un plašs redzesloks, īpaši interesē dabaszinātnes, vēsture, ģeogrāfija. Mācās ļoti labi, daudz lasa. Viņa māte Agrita Gailīte ir uzņēmēja, ļoti jauks un gaišs cilvēks, kura ļoti daudz dara sava dēla redzesloka paplašināšanā un izglītošanā. Viņa ir skolas padomes locekle un sadarbojas ar skolu skolēnu izglītošanā. Uz viņas saimniecības bāzes ir notikušas dažādas ārpusklases nodarbības, vasarā skolēnu nometnes pasākumi. Pati Agrita ir pārliecināta, ka vecākiem ir pamatloma sava bērna izglītošanas procesā.

Ķīmija un fizika – tas būs interesanti!
Niks nenoliedz, ka dabaszinātnes un ģeogrāfija viņam ir ļoti tuvi mācību priekšmeti. Lai arī viņam vēl nemāca, tomēr radusies interese arī par fiziku un ķīmiju, jo par to daudz dzirdēts no mammas, kas studējusi farmāciju, un māsas Zanes, kas ar izcilību beigusi maģistrantūru vides zinībās Francijā. Viņaprāt, ķīmija ir kaut kas noslēpumains, kas jāizprot. “Man ir ķīmisko eksperimentu grāmata. To es lasu, un man ir vēlēšanās šos eksperimentus arī pamēģināt,” saka Niks, kurš sapratis, ka galvenais ir klausīties stundā, ko stāsta skolotāji, tad arī grūtību mācību procesā neesot.
Divas reizes nedēļā Niks mēro ceļu uz mūzikas skolu Jaunpiebalgā, lai apgūtu ģitārspēli un klavierspēli. Mācījies arī mākslas skolā, bet laika trūkuma dēļ šogad nolēma to pārtraukt. Nikam ļoti tuva ir arī literatūra. Kad bijis mazāks, labprāt lasījis Astrīdas Lindgrēnas grāmatas. Paticis rakstnieces izteikšanās veids, proti, dabiskums un prasme aizraut lasītāju. Labprāt Niks lasa arī Enijas Blaitonas grāmatas, kurās rakstīts par pusaudžiem, kas nokļūst interesantos notikumos, piedzīvojumos. Grāmatu veikalos Niku pārdevējas jau pazīst, jo nereti viņš ierodas ar sarakstu, kādas grāmatas viņam šķiet interesantas un kuras viņš vēlas savā mājas bibliotēkā. “Mums mājās ir ļoti daudz grāmatu,” apliecina Nika mamma.
Puisis aizraujas arī ar origami mākslu (dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra), kas palīdz attīstīt pacietību, koncentrēšanos. Ir tapušas dažādas kompozīcijas no papīra, arī ļoti sarežģītas. “Ja Niks nozūd un mājās iestājies pamatīgs klusums, zinu, ka ir ķēries pie origami,” novērojusi Nika mamma. Savukārt Niks saka, ka rodas azarts veidot origami darbiņus, kas šķiet sarežģīti - sākumā šķiet nepaveicams, bet tad - prieks par paveikto, jo sanāk izveidot iecerēto figūru. Niks rāda arī grāmatas, kurās parādītas dažādas kompozīcijas, kas veidotas no papīra. Vaicājot, cik daudz no grāmatā redzētā ir pamēģinājis izveidot, viņš atbild – gandrīz visu.
Lai visu iecerēto un interesanto pagūtu, diennakts puisim reizēm ir par īsu. Nikam nav problēmu piecelties pulksten 5 no rīta, lai izmācītos, pavingrotu, noklausītos ziņas, kas noticis pasaulē, un tad postos uz skolas autobusu. Pēcpusdienas rit, gatavojoties mūzikas skolas stundām, lasot, palīdzot mammai saimniecībā, un tad jau nav brīnums, ka vakarā kāda filma paliek nenoskatīta aizmiegot.

Lielais rūķis
Niks savai mammai Agritai ir palīgs visos darbos, ne velti mamma viņu sauc par savu lielo rūķi. Agrita, kura ir farmaceite, tējas zālīšu pazinēja un arī pirtniece, nenoliedz, ka abiem ar Niku augu pasaule ir viņu dzīvesveids. “Es varu tikai priecāties, ka ir kas turpina manis iesākto,” saka Agrita, kuras dēls, ieejot pļavā, zina gandrīz visus augus. Viņš ne tikai tos pazīst, bet arī prot izstāstīt, kurš kādai slimībai var palīdzēt.
Niks ir galvenais palīgs arī pie pirts sakopšanas. “Es varu būt laimīga mamma. Varu aizbraukt un zinu, ka Niks tiks galā un izdarīs visus darbus – sanesīs malku, izkurinās krāsnis, pabaros lopus. Pilsētas bērns pieceļas siltā dzīvoklī un, iespējams, pat neaizdomājas, kur rodas siltums. Lauku dzīve, manuprāt, iedod pamatu un atbildību par darbiem, kas jāizdara. Tu saproti, ja krāsnis neizkurināsi - būs auksti, ja lopiņus nepabarosi - tie cietīs. Tā ir atbildības sajūta,” saka Agrita, kura gan neslēpj to, ka reizēm viņa jūtas skumji, jo, dzīvojot laukos, Nikam nav vienaudžu, ar kuriem var kopā izklaidēties, atpūsties. “Viņš neredz savas bērnības jautro pusi kopā ar vienaudžiem. Bērni jau šad tad sanāk pie mums, bet tā lauku ikdiena ir savā ritmā, ko nosaka tik daudzie lauku mājas darbi, kurus vienkārši nevar nedarīt, ja gribas dzīvot skaistā un sakoptā vidē. Arī Niks atzīst, ka vienaudžu reizēm pietrūkstot, bet tajā pašā laikā viņš zina to vērtību, ko ir iespējams iegūt, dzīvojot lauku dzīvi, dzīvojot saskaņā ar dabu. “Te ir iespēja attīstīties, kļūt patstāvīgam un iemācīties praktiskos darbus,” uzsver Niks.
Agrita uzskata, ka ir svarīgi, lai bērni justu mājas sajūtu. “Ja kāds ieminas, ka vajadzētu iet uz pilsētas skolu, tad Niks atbild, - ka viņam svarīgas ir mājas. Tiklīdz viņš aizies uz citu skolu, viņam nebūs šo māju, tad būs dzīve kopmītnēs. Bet mums mājas – tā ir vērtība. Esam atnākuši no pilsētas uz šejieni, lai justu senču mājas sajūtu. Esmu priecīga, ka maniem bērniem ir nozīmīgi būt savā zemē, savā mājā - apzināties savas skaistās Latvijas vērtību. Pie mums brauc Nika klasesbiedri, kuri te veidojuši savas ārstniecības augu dobes, vākuši tējas rudenī un Ziemassvētkos dāvinājuši skolai. Reizēm te viņi svin dzimšanas dienas, ir arī notikuši divu dienu klases vakari ar nakšņošanu, diskotēku un pirtī iešanu. Lielākais pārsteigums man bija tas, ka daudzi savās mājās nav cepuši pīrāgus, tad arī to mēs te darām un mācāmies. Palaikam pie mums notiek dažādas aktivitātes. Ir bijušas vairākas vasaras nometnes, ekskursijas, uz kurām brauca skolēni no Lizuma, Rankas, Druvienas un citām Gulbenes novada skolām. Vācām augus, vārījām ārā tējas un zupu. Arī pilsētas bērniem lauku vide patīk. Mēs mācām viņiem dabas vienotību, kā bite, slieka dara savu darbu un kā cilvēks dara savu darbu, un kā tas viss notiek kopā saskaņoti,” stāsta Agrita.

Inovācija – ķirbju audzēšana
Viņai un Nikam arvien rodas jaunas idejas, ko gribētos izdarīt savā saimniecībā “Lejaskāķupos”. Piemēram, paplašināt ārstniecības augu dārzu, šogad iecerēts izveidot sertificātu ražošanu un uzsākt savu produktu tirdzniecību. Tā kā Nika mājās firmas ēdiens ir ķirbju maize un ķirbju-ingvera zupa, tad viņš ir izdomājis audzēt ķirbjus, izmantojot zināšanas par permakultūru. Tas ir, kā pareizi izmanto vides īpatnības, pareizu kompostēšanu - ar mazāku darba ieguldījumu iegūt labu ražu. Iecerētais noteikti Nikam arī izdosies, jo, kā mamma atzīst, ja viņš ir kaut ko izdomājis, vienmēr to realizē. Niks un Agrita dzīvo pēc principa – jo vienkāršāk, jo labāk. Maksimāli cenšas iztikt ar to, kas ir pašiem izaudzēts. “Cilvēks laukos badu necieš, jo ar savu darbu var daudz paveikt,” ir pārliecinājies Niks.
Lai smeltos pieredzi un redzētu, kā saimnieko citās bioloģiskajās saimniecībās, Niks ar mammu daudz ceļo. Kopā ar domubiedriem no “Vides un veselības saimes” ir pabūts daudzās valstīs, piemēram, Somijā, Polijā, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Krētā, Kiprā, Ukrainā. “Braucam gan uz izstādēm, skatāmies tehnoloģijas, ar kādām strādā citur, skatāmies saimniecības, kas strādā ar ārstniecības augiem,” stāsta Agrita, kura lepojas, ka viņiem savukārt ir naktsvijoļu un dzegužpuķu, rasaskrēsliņu pļavas, bet lielākā vērtība viņiem “Lejaskāķupos” ir klusums un miers, ko novērtē daudzi atbraucēji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvesveids – augu pasaule

Kategorijas