Pirmās mīlestības ugunīs

2014. gada 14. februāris 00:00

Mūsdienās daudzi jaunieši vairs neprot romantiski draudzēties, bet uzreiz metas iekšā nopietnās attiecībās, novērojuši speciālisti

Viss rozā, taureņi pakrūtē un pavasaris galvā. Gaisīgi, lidojoši un ļoti pievelkoši. Gluži kā nepārvarams magnēts. Šādi daudzi raksturo pirmās mīlestības jūtas, kas pusaudžiem neļauj naktīs mierīgi gulēt un uzmanīgi sēdēt skolas solā. Hormonu iespaidā gluži kā nekontrolējams zirgu bars šīs jūtas brāžas pāri, pārņemot visu jauno cilvēku būtību, salīdzina psihoterapeite Inga Birkmane, aicinot vecākus būt gudri līdzās, lai iedegtā liesma nepārvērstos postošā ugunsgrēkā.

Iemīlas mammās un tētos
Pirmās romantiskās mīlestības jūtas bērni piedzīvo jau krietni agrāk par padsmitajām dzimšanas dienām, norāda speciāliste. «Tas notiek aptuveni piecos gados, kad bērnā sāk veidoties dzimumidentitāte. Puikas sāk saprast, ka ne tikai ir fiziski atšķirīgi no meitenēm, bet rodas arī kādas patīkamas sajūtas. Parasti pret mammām, tāpēc var teikt, ka pirmā sieviete zēna mūžā ir māte. Interesanti, ka viņai tas patīk un var iepatikties uz ļoti ilgu laiku, jo līdz ar šīm jūtām nāk līdzi rūpes. Puisītis sāk rūpēties par mammu, glāstīt viņas matus, iesmaržot smaržu. Ja sieviete to nedabū no sava vīra, šī mīlestība var aiziet «neceļos»,» brīdina Inga, piebilstot, ka līdzīgs jūtu virpulis var uzgriezties starp tēvu un viņa mazo meitiņu. Šajā gadījumā tētis kļūst par atvasītes pirmo vīrieti, kuru uzlūkot ar apbrīnu. «Pamostas Elektra, kas sāk konkurēt ar mammu un būt pret viņu greizsirdīga. Ja tā aizkavējas, meitene tētim kļūs par pirmo vijoli, sajaucot lomas, ka nevis sieva, bet meita ir galvenā,» raksturo psihoterapeite. Ja vecāki šo situāciju laikus pamana, parasti viņi iziet tai cauri ar humoru. Taču mazajiem «mīlniekiem» noteikti vajadzētu vilties un piedzīvot pirmo mīlestības zaudējumu, kas nes līdzi arī pirmās mīlas mokas. Šī atgriešana realitātē, ka mamma tomēr ir mamma un tētis ir tētis, gan ir vīrieša uzdevums. Sieviete, kura savu mazuli iznēsājusi un zīdījusi, nespēj viņu atgrūst.

Šausmīgi patīk un vienlaikus riebjas
Savukārt pusaudža vecumā rozā brilles tiek dabūtas fizioloģisko pārmaiņu iespaidā. «Esmu dzirdējusi salīdzinājumu, ka hormonu spēks, kas trako pubertātē, ir aptuveni 40 reižu stiprāks nekā sievietei menopauzē. Tas vienkārši veļas pāri un pārpludina visu būtību, bet psihe netiek līdzi. Kā var būt, ka tas zēns šausmīgi patīk, bet vienlaikus riebjas!?» tēlo I.Birkmane. Meitenēs gan šī cīņa nav tik izteikti redzama. Viņas hormonu trakošanu vairāk pārdzīvo iekšēji – vērpj intrigas, «met gaisā» degunus –, bet zēni sāk fiziski gribēt meitenes. Tāpēc viņi mēdz internetā meklēt plikas sievietes un slepus lūrēt meiteņu tualetēs. «Pirmā seksuālā pieredze parasti ir ļoti nekārtīga – it kā garāmejot. Lielākoties tā arī paliek sapņu līmenī, bet, ja trīspadsmit vai četrpadsmit gadu vecais cītīgi meklēs, viņš arī atradīs. Parasti uzķeras pāris gadus vecākas meitenes, kurām šī lieta sāk interesēt, bet viņas neuzdrošinās uzrunāt vecākus puišus, jo viņi jau prot atšķirt, kad ir «auru» laiks un kad patiesas simpātijas,» raksturo psihoterapeite, piebilstot, ka šādas meitenes parasti staigā no rokas rokā. Viņām patīk, ka zēni pievērš uzmanību. Meitenes vēlas būt gribētas un pieņemtas un pat nepamana, ka kļuvušas par «kājslauķīšiem». «Vecākiem vai skolotājiem tas obligāti būtu jāaptur, bet parasti mēs šo lietu izliekamies neredzam un arī pašas meitenes, kādas skolā parasti pa vienai vai divām ir, nesūdzas,» ar nožēlu secina Inga.

Meitenes skrien pakaļ, puiši bēg
Vēlāk – 16, 17 gados – jauniešu psihe jau ir vairāk nobriedusi un var sākt runāt par pirmo mīlestību. «Dabā tā iekārtots, ka romantiskā mīlestība rodas viena iemesla dēļ – lai mēs izveidotu ģimeni un radītu bērnus, tādējādi īstenojot savu augstāko cilvēcisko potenciālu. Šajā vecumā tas vēl ir pāragri, bet jūtas ir svarīgas. Kā citādi iegūsi pieredzi! Šajā posmā arī rodas ļoti daudz jautājumu, kas skar piederību, nodošanos otram, personīgās brīvības aspektus. Jauniešiem svarīgi saprast, vai tas ir mans īstais cilvēks, cik tālu drīkst iet, ko nozīmē nopietni, vai man no tā nav bail,» skaidro psihoterapeite, uzsvērdama ilgas un drošas romantiskas draudzības nozīmi attiecībās. Taču mūsdienās ar draudzēšanos neklājas pārāk gludi. «Daudzas meitenes ir sabijušās, ka nedabūs vīru. Viņām pašām bijusi pieredze, ka vecāki ir šķīrušies, tāpēc dzīvo ar apziņu – man jau tā nebūs, tūlīt visu izlabošu! Tāpēc meitenes bieži ļoti forsē, zēni bēg, viņas skrien pakaļ un pat vajā. Kāda tur draudzēšanās! Man jābūt visskaistākajai un seksīgākajai, citādi konkurente viņu nocels!» steigas iemeslus tēlo Inga. Speciāliste mudina pieaugušos vairāk domāt, kā palīdzēt jauniešiem mīlas lietās. Iespējams, skolā varētu būt kāds nodarbību cikls, kurā precēts pāris uzrunātu jaunos cilvēkus par attiecību veidošanu un uzturēšanu, seksualitāti, ģimeni un bērniem. Taču tam nevajadzētu būt nekam kampaņveidīgam, kā, piemēram, nereti gadās ar pusaudžiem, kad pēkšņi stundā sāk demonstrēt pareizu prezervatīva uzvilkšanu vai ierodas ginekologs. «Nereti tīņiem par to visu ir liels šoks,» novērojusi I.Birkmane.

Dažkārt attiecības jāizjauc
«Mīlestībai ir daudz dažādu formu, bet pirmā parasti ir ļoti rozā. Tas arī ir vajadzīgs. Līdzīgi kā, bērniem augot, nedrīkstam viņus nemitīgi konfrontēt ar realitāti, tāpat arī jauniešus nevaram visu laiku biedēt, ka šīs attiecības nav nopietnas un, visticamāk, drīz beigsies. Jāļauj iet tajā un pašam iziet cauri. Jaunietim vajag gan iemīlēties, gan vilties,» pārliecināta psihoterapeite. Vecākiem šajā notikumā būtu jābūt līdzās kā padomdevējiem (piemēram, droša seksa jautājumos) un mierinātājiem, ja attiecības tomēr izirst. Taču ir gadījumi, kad jauniešu savienība jāmēģina izjaukt. «Tās ir destruktīvas attiecības, kurās puisis, piemēram, pavedina meitenei uz alkoholu, cigaretēm un narkotikām, palaiž rokas vai pat tikai uzdrošinās palaist viņu vienu pa tumsu mājās. Tomēr vecāki var būt arī neobjektīvi, tāpēc šādā situācijā svarīgi iesaistīt kādu neitrālu personu,» teic speciāliste. Attiecību jaukšanu viņa aicina organizēt piesardzīgi, piemēram, aizsūtot savu jaunieti mācīties uz citu skolu. Tieša konfrontācija var panākt tikai to, ka atvase aiziet no mājām. Tāpat svarīgi pēc iespējas vairāk uzzināt par sava bērna draugu, iepazīties ar viņa vecākiem, uzņemt pie sevis, kā arī skaidri definēt noteikumus. Tas pirmajā mīlestībā palīdzēs izvairīties no pārāk sāpīgām situācijām, atzīst I.Birkmane.

Pieredze
Neskriet kā tauriņam uz gaismu
Zanda (46), Andas (23) mamma

Meita man jau liela, aizgājusi savā dzīvē, bet vēl pirms dažiem gadiem kopā ar vīru piedzīvojām īstas savstarpējo attiecību ugunskristības. Bijām dzirdējuši, bet nevarējām iedomāties, ka pusaudži var būt tik dulli.
Mūsu ģimeni es varētu raksturot kā visnotaļ stabilu un pozitīvu. Esam apzināti piestrādājuši pie vienotas audzināšanas politikas, kā arī saliedēšanas. Gandrīz katru nedēļas nogali sēdāmies automašīnā un braucām uz kādu Latvijas pilsētu vai vismaz gar jūru vai pa mežu pastaigāties. Tā tas bija līdz trakajiem tīņu gadiem. Meita burtiski pārvērtās. Viņai nez no kurienes uzradās vairākus gadus par viņu vecāks draugs. Laikam bija iepazinušies internetā, jo sākumā tas bija viņu galvenais saziņas veids. Līdz ar to Andu vairs no istabas laukā nevarēja dabūt. Stundām ilgi abi varēja čatot, līdz ar to bija negulētas naktis un arī sliktākas atzīmes skolā. Mēs viņai vairs neinteresējām. Taču lielākais trakums sākās, kad abi satikās fiziski. Par nelaimi, puisis nemaz tik tālu nedzīvoja. Pie mums viņi neuzdrošinājās nākt, jo meita laikam nojauta, ka mēs par to visu laimīgi neesam. «Tusēja» pie draugiem. Vēlāk Anda sāka pazust pie jauniegūtā drauga, ko spītīgi sauca par savu lielo mīlestību.
Varētu jau šķist – kas tad tur liels, lai jaunieši izbauda! Par to, ka neradīsies neplānots pēcnācējs, arī bijām puslīdz droši, jo laikus un mērķtiecīgi biju Andu par šo jautājumu izglītojusi. Tomēr mums ļoti nepatika, kā tas puisis mūsu meitu ietekmē. Kā noskaidrojām, viņš bija pametis mācības, piepelnījās ar šādām tādām datorhaltūriņām, bija aizrāvies ar kaut kādu dīvainu filozofiju un sapinies ar apšaubāmu kompāniju, kurā, manuprāt, viņi pīpēja kaut ko stiprāku par parastajām cigaretēm.
Nolēmām, ka mūsu tīne jāglābj. Tomēr pieļāvām kļūdu, cenšoties «skalot smadzenes», ka sapinusies ar nepareizo. Tas radīja tikai pretreakciju un apvainojumus, ka mēs neko nesaprotam. Vajadzēja rīkoties gudrāk. Tāpēc sameklējām puiša mammu un atklāti izrunājāmies. Izrādās, ka mūsu meitas lielā mīlestība vienlaikus tikās ar citu meiteni. Atlika sagādāt «neapgāžamus pierādījumus», un Anda aizcirta savam draugam durvis. Protams, tas viņai bija ļoti sāpīgi, tāpēc centāmies necilāt šo tēmu, bet atbalstīt, biežāk samīļot, ļaut pabūt vienai. Pēc vairākām nedēļām meita atkal bija mūsu un tagad saka paldies. No otras puses, viņa guvusi ļoti labu mācību, ko arī cenšas ņemt vērā – neskriet kā tauriņam uz gaismu, bet visu kārtīgi pārdomāt un pārbaudīt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirmās mīlestības ugunīs

Kategorijas