Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atveda uz Latviju meiteni ar pūķa tetovējumu

Malda Ilgaža

2014. gada 21. februāris 00:00

901
Atveda uz Latviju  meiteni ar pūķa tetovējumu

Novadniece Dace Deniņa tulkošanai izvēlas Skandināvu valstu autoru darbus

Mūsu novadniece tulkotāja Dace Deniņa atzīst, ka pastāstīt pašai par sevi neesot viegls uzdevums. Tieši viņa ir tā, kas no zviedru valodas tulkojusi Stīga Larsona populāro triloģiju „Millennium”. Pirmās daļas „Meitene ar pūķa tetovējumu” atvēršanas svētki notika jau 2009.gadā. Strādājot individuāli, Dace sadarbojas ar dažādām izdevniecībām, žurnāliem „Ilustrētā Pasaules Vēsture” un „Ilustrētā Zinātne”, tulkošanas birojiem, kā arī piedalās projektos, kas saistīti ar Ziemeļvalstu kultūras popularizēšanu Latvijā.
Par to, kapēc skolas beigšanas dosies studēt valodas, Dace sākusi domāt jau skolas laikā. Šodien viņa saka paldies savai pirmajai angļu valodas skolotājai Lilitai Gobai, kura radījusi interesi par valodām. „Tā nav taisnība, ka skolā biju ļoti uzcītīga. Tā tikai izskatījās no malas. Man vienkārši ir paveicies ar „vieglu galvu”, tāpēc viss padevās ātri un viegli ar pavisam niecīgām pūlēm. Pie labām sekmēm bija maz manas pašas nopelnu. Valodas izvēlējos tāpēc, ka tolaik, kad beidzu vidusskolu, tā bija pietiekami atšķirīga un neierasta joma. Šajā laikā, kad dažādu svešvalodu zināšanas ir daudz vairāk izplatītas, es droši vien izvēlētos kaut ko citu,” prāto Dace. Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē viņa studējusi angļu un dāņu valodu, bet maģistra programmā specializējusies tulkošanā. Studiju laikā bijusi iespēja arī vairākus semestrus mācīties universitātē Dānijā.

Radošs un analītisks
„Tulkotājas darbs man patīk tāpēc, ka tas reizē ir radošs un analītisks. Jauniešiem, kuri domā izvēlēties šo profesiju, būtu jāapzinās, ka galvenais tulkotāja darba instruments ir latviešu valoda. To var apgūt, daudz lasot labu literatūru – gan klasiķu, gan mūsdienu autoru darbus. Var labi zināt citas valodas, bet rezultāts tik un tā būs bēdīgs, ja viņi nepratīs pārradīt tulkojamo tekstu latviešu valodā,” saka Dace. Viņa uzskata, ka tulkotājas profesija ir tāda, ka nekad ne par kādām zināšanām nevajadzētu teikt: „Man tas dzīvē nebūs vajadzīgs!” „Kaut kad var noderēt absolūti visa informācija. Šodien tulkotājam uz galda var būt literārs darbs, rīt - teksts par franču revolūciju, bet parīt jau raksts par Higsa bozonu, kam ir liela nozīme fizikas teoriju veidošanā,” stāsta tulkotāja. Dace mēģina atcerēties, kurš bijis viņas pirmais literārais tulkojums. ”Šķiet, ka bija dāņu rakstnieka Nilsa Hava stāsts, kuru publicēja saistībā ar Dānijas kultūras dienām,” stāsta Dace un piebilst, ka literāros darbus tulkošanai parasti izvēlas un pasūta izdevniecības. Protams, tos iesaka arī paši tulkotāji, taču galavārds pieder izdevniecībai, kas izlemj izdot grāmatu vai ne, kā arī iegādājas no autora grāmatas izdošanas tiesības. Tulkot Skandināvijas valstu autoru darbus Dace izvēlējusies tāpēc, ka šo valodu tulkotāju nav daudz, kā arī viņa jau no paša sākuma sadarbojusies ar apgādu „Atēna”, kas izdevusi skandināvu literatūru.
 
Termiņi iedvesmu negaida
„Domāju, ka tulkotājas darbs īpaši neatšķiras no citiem darbiem. Vienkārši apsēžos pie teksta un sāku strādāt. Iedvesma un noskaņojums, protams, arī ir svarīgi, taču jāatceras, ka nodošanas termiņi iedvesmu negaida. Tas, vai tulkot būs grūti vai viegli, ir atkarīgs no autora un viņa stila. Atšķiras arī dažādu žanru darbi. Darbs pie detektīvromāna būs pavisam citādāks nekā pie grāmatas, kurā autors aizraujas ar valodas spēlēm,” salīdzina Dace. Bieži vien tulkotājai ir nepieciešams ievākt vēl arī papildu informāciju, piemēram, noklausīties grāmatā minētos skaņdarbus, sameklēt aprakstīto gleznu reprodukcijas, papētīt vēstures notikumus vai „Google” ielu kartēs apskatīt vietas, kur norisinās darbība un tamlīdzīgi. Tas ir papildu darbs, kam arī nepieciešams laiks. Iespējams, tāpēc, ka Dace ārkārtīgi daudz lasa, izvēloties dažādu autoru darbus, viņa neņemas izcelt vienu – savu vismīļāko rakstnieku. Autorus viņa nedala divās kategorijās – mūsdienu un agrāko laiku,- jo uzskata, ka katrs autors ar kaut ko ir īpašs. ”Pašai gan man nav bijusi vēlēšanās kaut ko uzrakstīt,” saka Dace.

Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Dace Deniņa.
◆ Dzimusi: 1974.gada 31.martā Gulbenē.
◆ Mācījusies: Gulbenes astoņgadīgajā skolā, Gulbenes vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē.
◆ Darbs: tulkotāja un redaktore.
◆ Vaļasprieks: tulkotājas darbs reizē ir arī vaļasprieks.

Par Daci
◆ Daces mamma Tekla: - Dace, tāpat kā viņas māsa Ilze, mums ar tēvu nekad nav sagādājusi nekādas problēmas. Abi ar vīru bijām aizņemti darbā, tāpēc abas meitas auga pie vecmāmiņas. Dace jau četru gadu vecumā prata lasīt. Varbūt tāpēc arī vēlāk radās liela interese par literatūru. Skolas laikā Dacei labi padevās svešvalodas, lai gan visos mācību priekšmetos viņa bija zinoša. Nekad neesam pārbaudījuši, vai meitas ir paveikušas visus skolā uzdotos mājasdarbus. Kad Dace izvēlējās universitātē studēt valodas, mēs neiebildām, bet ļāvām viņai pašai izdarīt izvēli. Mājās mums ir daudz grāmatu, ko tulkojusi Dace. Man veselība vairs neļauj lasīt grāmatas, bet tētis to dara cītīgi. Dace ir ļoti aizņemta, arī tulkošana prasa daudz darba, tāpēc mūs Gulbenē apciemo diezgan reti. Vakarā atbrauc no Rīgas, bet no rīta jau pošas projām. Tagad sola, ka atbrauks ciemos pa Lieldienām.

◆ Skolotāja Lilita Goba: - Dacei mācīju angļu valodu, strādājot Gulbenes astoņgadīgajā skolā. Viņa bija ļoti centīga skolniece, kurai padevās svešvalodu apguve. Uz to ir jābūt ķērienam. Dacei tāds bija. Atceros, ka Dace svešvalodu olimpiādē ieguva rajonā pirmo vietu un tika izvirzīta uz republikas olimpiādi, bet kaut kādu apstākļu dēļ neaizbrauca. Lai iespējami labāk apgūtu angļu valodu, ar Daci daudz strādājām arī ārpus mācību stundām. Viņa nāca gatavoties arī pie manis uz mājām. Bez papildu darba labi apgūt svešvalodu tomēr nav iespējams. Dace nekad nebilda, ka ir grūti, bet vienmēr bija gatava strādāt. Esmu lasījusi viņas tulkotās grāmatas un vienmēr priecājusies, izlasot, ka grāmatu no svešvalodas tulkojusi mana kādreizējā audzēkne.