Gulbenieši sagaida mājās savus olimpiešus

2014. gada 27. februāris 00:00

169

Gulbenieši sagaida mājās savus olimpiešus

Lai godinātu olimpiešus, veidojas gara sveicēju rinda

Puišiem pa brīdim tika uzgavilēts, savus priekšnesumus rādīja dejotāji. Puišus sveica gan sporta skolas, gan ģimnāzijas pārstāvji, sveicēju pulkā bija arī basketbolisti, kas savulaik bija Daumanta Dreiškena cīņubiedri Gulbenes “Bukos”. Daumants joprojām nav aizmirsis basketbolu, to viņš lieliski nodemonstrēja, noķerot tuvāko cīņubiedru piespēlēto basketbola bumbu un griežot to uz viena pirksta. Daumantam joprojām patīk uzspēlēt basketbolu, viņš labprāt piedalās arī dažādās novada basketbola sacensībās. Artūrs Brūniņš, sveicot Daumantu, teica: “Katra sportista sapnis ir nokļūt uz olimpiādi un izcīnīt olimpisko medaļu. Daumants ir piepildījis mūsu visu sapni. Paldies Daumantam, ka viņš lika mums būt lepniem, ka esam latvieši un pats galvenais, ka esam gulbenieši!”
Atceroties Daumanta sportista gaitu sākumu, tika pieminēts arī viņa pirmais treneris Gulbenes sporta skolā Juris Baškers, kurš uz šo pasākumu noraudzījās no mākoņu maliņas un droši vien arī viņa dvēsele priecājās par Gulbenes olimpiešiem un jo īpaši par Daumanta panākumiem, jo viņam pirmo reizi Gulbenei izdevās izcīnīt olimpisko medaļu. Lai šobrīd izcīnītā sudraba medaļa pārtaptu zeltā, sporta skola Daumantam dāvāja paškonstruētu bobu. Lai arī tas bija no papīra, iekšā tam bija īstas ragaviņas un Daumanta bērni – dēliņš Dāvis un meitiņa Denīze labprāt to iemēģināja. Tika arī novēlēts, lai ar bobsleju draugos top arī mazais Dāvis.
Stradu pagasta pārstāvji lepojās, ka viņiem Stāķos vienā mājā ir uzauguši divi olimpieši – Madara Līduma un D.Dreiškens. Viņi pateicās Daumantam par fantastiskajām emocijām, kas izjustas pagājušajās brīvdienās, skatoties četrinieku sacensības. Savukārt J.Paipalam paldies tika teikts par to, ka viņš cilvēkus ir iedvesmojis pievērsties slēpošanai. Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis sveica arī Daumanta mammu Silviju un tēti Rūsiņu, jo stipriem vecākiem ir stipri bērni.
Ar saviem olimpiešiem lepojas arī “Dimdiņu” un “Skrīveru saldumu” kolektīvs. Sagaidīšanas pasākumā uzņēmuma pārstāve olimpiešiem dāvāja saldumus enerģijai un spēkam un vitamīnus, vēlot tikpat augstus un vēl augstākus sasniegumus.
Pasākuma noslēgumā, lai olimpiešiem dāvātu puķes, pateiktu paldies, palūgtu autogrāfu, kopīgi nofotografētos un pataustītu olimpisko sudraba medaļu, pulcējās gara jo gara rinda. Starp Daumanta sveicējiem bija arī viņa skolas gaitu pati pirmā sporta skolotāja Gulbenes vidusskolas 1.klasē – Sarmīte Gobiņa. “Tā bija mana pirmā klase man kā skolotājai, kura sāka strādāt pēc augstskolas beigšanas. Mēs augām abi ar Daumantu kopā! Viņš kā bērns, es kā pedagoģe. Atceros, ka jau 1.klasē Daumants bija stiprs puika, varēja bumbiņu aizmest tālāk par visiem,” saka S.Gobiņa. Ar lepnumu viņa piebilst, ka savam audzēknim svētdien uz mobilo tālruni bija nosūtījusi zīmīti, kurā apsveica viņu ar sudraba medaļu. “Un viņš man atbildēja! Tas bija patīkami! Tāds ir tas mūsu Daumants,” teica skolotāja. Viņa arī palūdza Daumantam, lai uzraksta sveicienu viņas mammai Albīnai, kas jutusi līdzi viņa startam un arī paredzējusi, ka mūsu bobslejistiem būšot 2.vieta. “Mamma ir kaislīgs sporta fans. Viņa teica – es jūtu, ka viņiem būs medaļa un būs 2.vieta. Kad visi braucieni bija veikti un tiešām puiši izcīnīja sudraba medaļas, mājās bija lielas ovācijas! Mamma sestdien svinēs 77 gadu dzimšanas dienu. Tādēļ palūdzu Daumantam autogrāfu un to uzdāvināšu mammai dzimšanas dienā!” stāsta S.Gobiņa.
Šīgada olimpiešus sveica arī mūsu bijusī olimpiete M.Līduma. “Ziemas sporta veidu pārstāvji vienmēr ir bijuši savējie, un Daumants turklāt man vēl ir arī kaimiņš, lepojos ar viņiem. Ne visiem izdodas piepildīt sapni par olimpisko medaļu! Mēs visi turējām īkšķus par Daumantu un sekojām līdzi televīzijā. Pēdējā sacensību dienā biju ļoti uztraukusies un pamodos jau sešos no rīta. Man ir ļoti liels prieks par Daumantu – Latvijai un Gulbenei ir medaļa!” saka M.Līduma. “Kad es sāku mācīties Rīgā, desmit gadus fizisko sagatavotību trenējos pie trenera Ivara Čākura. Viņš bija arī bobslejistu fiziskās sagatavotības treneris. Toreiz vēl arī meitenes trenējās bobslejā. Es trenējos kopā ar bobslejistiem, jo pamats jau visiem ir vienāds. Tādēļ es varu iztēloties, kādu darbu bobslejisti iegulda treniņos ikdienā. Es gribēju, lai viņiem tiek zelts, taču, protams, arī sudrabs ir ļoti labs sasniegums!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenieši sagaida mājās savus olimpiešus

Kategorijas