Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sveicināti, Gaujas ūdenī kristītie!

Malda Ilgaža

2014. gada 27. februāris 00:00

55
Sveicināti, Gaujas ūdenī kristītie!

Tā droši vien, uzrunājot lizumniešus, atkal teiktu cienījamais novadnieks, Nacionālā teātra aktieris Kārlis Sebris, kuram 18.februārī būtu apritējusi 100 gadu jubileja. „Kas man ir ļāvis nodzīvot tik garu mūžu līdz 95.gadadienai? Varbūt tā ir tā Gaujas ūdens lāse, ko mans tētiņš pasmēla kristamā bļodā pie Sinoles dzirnavu stūra? Lizuma ciema starojums, labā „Jēricu” pļavas rasa. Lizuma gaisotne, simtgadīgie koki, kas liecina par sevi, savu stiprumu,” - tā lizumniešu veidotajā videoversijā teica mākslinieks, kurš visu mūžu lizumniešus uzlūkojis kā gaišus, stiprus, gudrus un taisnīgus cilvēkus. 
Jubilejai veltītajā dienā K.Sebra vārds skanēja gan Lejasciema kultūras mantojuma centrā, gan pie mākslinieka dzimtajā mājām „Ārēm” Sinolē, gan piemiņas brīdī Lizuma pagasta Sila kapos pie K.Sebra vecāku atdusas vietas.

Rosina piešķirt K.Sebra prēmiju
Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzejā ikvienu, kas piedalījās ekspozīcijas „Kārlis Sebris un Lizums” atklāšanā, no portreta un fotogrāfijām vērīgi uzlūkoja pats skatuves mākslas meistars un viņa atveidoto lomu varoņi. K.Sebra vecāku sienas pulkstenis sekundi pa sekundei, minūti pa minūtei atkal sāka skaitīt laiku, liekot domāt par to, cik īsa un steidzīga patiesībā ir cilvēka dzīve, kas dzīvojama saskaņā ar sevi.
„Tas, ka vecais pulkstenis atkal skaita laiku, bija aizkustinoši, jo to jau tiku redzējis K.Sebra dzīvoklī viņa tā sauktajā darba kabinetā. Māksliniekam šis pulkstenis bija svēts. Bija patīkami, ka atceres pasākums bija apmeklēts. Rosināju, ka vajadzētu lemt par K.Sebra prēmijas piešķiršanu Nacionālā teātra aktieriem. Tas nozīmētu, ka Gulbenes novada vārds Latvijā izskanēs kopā ar mākslinieka vārdu daudz biežāk. Šis lēmums vēl ir jāapspriež, bet ierosinājums varētu nākt no Gulbenes novada puses. To varētu saistīt ar 15.augustu, ko K.Sebris uzskatīja par nozīmīgāku datumu nekā savu dzimšanas dienu, jo 15.augusts 1938.gadā bija viņa pirmā darba diena Nacionālajā teātrī,” stāsta R.Apalups.

Kihnu Jens arī Lizumā
„Tikai tad vari būt apmierināts, ja zini, ka esi saskaņā ar sevi. Vissvarīgākie man šķiet tikai vārdi „godīgs darbs” un „tīra sirdsapziņa”,” kādā sarunā ir teicis jubilārs, šo bausli ievērojot visu mūžu. Valkas apriņķa Sinoles pagasta „Ārēs” dzimušajam puisim no laukiem daudzi paredzēja skatuves mīlnieka karjeru. Tas nekas, ka pirmos gadus K.Sebris uz skatuves vairāk klusēja, tikai pa reizei kaut ko iestarpinot. Slava atnāca reizē ar mežonīgā kapteiņa Kihnu Jena lomu uz Nacionālā teātra skatuves. Tieši tāpēc arī Lizuma kultūras nama amatierteātris „Daiva” jubilejas pasākumā spēlēja pirmo ainu no Juhana Smūla 1967.gadā sarakstītās lugas „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens”. Tērpus šim uzvedumam bija laipni atvēlējis Nacionālais teātris. Teatrālo pasākumu „Kārlis Sebris, Kihnu Jens un gaujmalieši”, kas notika Lizuma kultūras namā, paspilgtināja un teatrālo gaisotni radīja divi mīmi.

Kavējas atmiņās
Ar interesi varēja klausīties arī atmiņu stāstos par mākslinieku. Tajos dalījās Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte. Tieši Tirzas kultūras nama skatuve ir pirmā, uz kuras K.Sebris nospēlēja savu pirmo lomu lugā „Ceļš uz elli”. „Ar to arī sākās viņa ceļš uz lielo skatuvi. Arī draudzesskolas gados K.Sebris tika spēlējis dažādas lomas. Man ir saglabājušās arī dažas viņa vēstules,” atceras A.Alberte. Lizuma vidusskolas absolvente kādreizējā Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētāja Mētra Kalniņa atcerējās, kā savulaik pie K.Sebra mācījusies pareizi runāt dzeju.

Cienā ar miežu putru
Uz tikšanos bija ieradies arī Nacionālā teātra aktieris, jubilāra ģērbtuves partneris Mārcis Manjakovs un novadnieks Valdis Zilveris. Savulaik pēc izrādes „Skroderdienas Silmačos”, kurā M.Manjakovs spēlējis Alekša lomu, K.Sebris viņam uzdāvinājis savu zelta zīmoggredzenu. Arī kādā intervijā M.Manjakovs ir teicis, ka K.Sebris viņam bijis „gluži kā vecaistēvs iekšējās sirsnības un labestības dēļ.” Ne reizi vien Mārcis lūdzis viņam padomu, kā tikt galā ar vienu vai otru lomu, jo teātri jubilārs „pārzinājis līdz katrai vīlītei”.
K.Sebrim vienmēr garšojis īsts zemnieku ēdiens, tāpēc arī simtgades atceres pasākumā visiem bija iespēja nobaudīt miežu biezputru.