Pret nevienlīdzību veselības aprūpē

2014. gada 28. februāris 00:00

Ģimenes ārsti ir sašutuši, bet sola pieņemt visus pacientus

Arī Gulbenes novada ģimenes ārsti pauž neapmierinātību, ko izraisījusi jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa koncepcija, kas iesniegta pirmajā lasījumā Saeimā un paredz, ka valsts subsidētos medicīnas pakalpojumus varēs saņemt tikai tie iedzīvotāji, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vai ir citādi apdrošinājušies, bet pārējiem viss būs jāsedz no savas kabatas.

Sola nevienam neatteikt
Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece uzskata, ka valsts absolūti nedomā par saviem iedzīvotājiem. „Tas ir pēdējais, ko mūsu valsts drīkstētu izdarīt saviem iedzīvotājiem! Bez materiālās bāzes, bez iespējas nodrošināt pietiekamu veselības aprūpi visa gadagājuma cilvēkiem! Es tāpat kā līdz šim pieņemšu un sniegšu medicīnisko palīdzību visiem, kas vērsīsies pie manis, neatkarīgi no tā, vai viņi maksā vai nemaksā nodokļus. Atšķirība būs vienīgi tā, ka tos, kuri nebūs maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, nevarēšu aizsūtīt pie citiem speciālistiem,” saka D.Mūrniece. Arī Lizuma pagastā pacienti ir satraukti par iespējamajām izmaiņām, tāpēc savai ģimenes ārstei Baibai Mezītei jautā, vai varēs vērsties pēc palīdzības arī tad, ja nebūs samaksājuši ienākuma nodokli. „Protams, es viņus mierinu, ka pieņemšu,” saka B.Mezīte. Ārstei, zinot, kā dzīvo cilvēki laukos, jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas gadījumā nāktos atteikt palīdzības sniegšanu vismaz pāris cilvēkiem dienā. „Piemēram, šonedēļ pie manis vērsās pāris, kurš dzīvo laukos un audzē vistas, kas dēj ekoloģiskas olas. Viņi nekādu ienākuma nodokli nemaksā. Paši ir pirmspensijas vecumā. Manuprāt, laukos vistrakāk būs tiem cilvēkiem, kam mājās ir dažas bišu saimes, kūtī – pāris cūkas un tamlīdzīgi,” saka B.Mezīte. Viņa, uzskata, ka ārsta uzdevums ir cilvēkam palīdzēt, nevis interesēties, cik pacientam naudas makā. Ārste min gadījumu, kad paciente mērojusi ceļu no Rīgas uz Lizumu, jo nav līdzekļu, lai meklētu palīdzību Rīgas ārstniecības iestādē, kur par to pašu pakalpojumu cena ir trīskārt lielāka.

Īstas skaidrības tomēr nav
Tā sašutumā saka ģimenes ārste Marita Luika, kura uz jauno finansēšanas modeli raugās ļoti negatīvi. „Es vēl līdz galam arī neesmu izpratusi jauno sistēmu, kas mēs, ģimenes ārsti, tagad būsim? Iznāk, ka ģimenes ārstam vajadzēs būt arī grāmatvedim, finansistam, nodokļu inspektoram. Vai tas nozīmē, ka tagad visiem pacientiem uz rokas būs dokuments, kas apliecinās, ka ir maksāts iedzīvotāja ienākuma nodoklis? Lai valsts domā, kā citādāk risināt šo problēmu, ne jau uz ģimenes ārstu ādas! Atliek cerēt vienīgi uz mūsu deputātu gudro prātu,” saka M.Luika. Viņa ir nobažījusies, kā tīri tehniski būs iespējams piekļūt visām datu bāzēm. „Mums jau tā šobrīd ir piekļuve CSDD datu bāzei, ārstu biroja datu bāzei. Vai man kā ģimenes ārstei vēl nāksies algot vēl vienu darbinieku, kas ar to vien nodarbosies kā Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapas izpēti, lai noskaidrotu, kurš ir samaksājis nodokli, kurš ne?” jautā M.Luika. Arī B.Mezīte uzskata, ka vislielāko atbildību par cilvēku veselību uzņemas tieši ģimenes ārsti. „Ko tikai mēs neesam iznesuši uz saviem pleciem! Diemžēl jaunais veselības aprūpes finansēšanas projekts vieš tikai skumjas. Man ir sajūta, ka tomēr tas tiks apstiprināts,” bažījas ģimenes ārste. Viņa domā, ja tā notiks, arī kontrolējošās iestādes, iespējams, izdomās dažādas metodes, lai tiktu ievērotas likuma norādes. Ja Saeima otrajā lasījumā tomēr pieņems jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu, ģimenes ārstu asociācijas lūgs Valsts prezidentam to neizsludināt. Atbilstoši Satversmei ģimenes ārsti ir gatavi rosināt pat visas tautas nobalsošanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pret nevienlīdzību veselības aprūpē

Kategorijas