Draudzējas ar „Aarzemniekiem“

2014. gada 28. februāris 00:00

1428

Aija Gusare no Stāmerienas palīdzēja tapt populārajai dziesmai par latiņu

Izrādās - tieši mūsu novadniece Aija Gusare, kura dzimusi un augusi Stāmerienā, ir vārdu autore populārajai grupas „Aarzemnieki“ dziesmai „Paldies latiņam!“. „Dzirkstele“ to uzzināja nejauši no meitenes radiniekiem. Sazinoties ar Aiju sociālajos tīklos, viņa to laikrakstam apstiprināja.
„Jūtos pārsteigta un pagodināta, ka kāds par mani grib uzrakstīt avīzē! Jā, varbūt tas ir nedaudz pārspīlēts, sakot, ka esmu vārdu autore. Esmu jau esmu, bet tikai par 50 procentiem. Rakstījām kopā ar vācu puisi Joranu Šteinhaueru, kurš šo dziesmu arī iedziedāja,” „Dzirkstelei“ raksta Aija.
Aija 2006.gadā absolvēja Gulbenes novada valsts ģimnāziju un 2009.gadā Latvijas Universitāti. Viņai ir bakalaura grāds vācu filoloģijā. Pašlaik Aija atrodas Zviedrijā, kur strādā viesnīcā, slēpošanas kūrortā. „Maijā braukšu atpakaļ uz Igauniju, Kuresāres pilsētu Sāmsalā, jo tur pašlaik dzīvoju (Aijas sirdsdraugs ir igauņu puisis Andress – red.),“ vēstī viņa, kurai tieši 8.martā būs dzimšanas diena. Paliks 26 gadi!

„Uzvara – negaidīta, bet saprotama“
Aija par sevi daudz nerunā, vairāk par Joranu un „Aarzemniekiem“, par kuru uzvaru Latvijas „Eirovīzijas“ atlasē no sirds priecājas. „Ar Joranu esam pazīstami kādus septiņus gadus, pagājušajā gadā viņš man atrakstīja, ka grib sākt rakstīt dziesmas latviešu valodā. Tad mēs caur internetu kopīgi sarakstījām latiņa dziesmu un vēl dažas citas. Viņam bija idejas - un es tās ietērpu skanīgā latviešu valodā. Viņš pats ar Latviju saistīts ir nu jau kādus deviņus gadus, jo bija šeit gan kā brīvprātīgais, gan kā apmaiņas programmas skolnieks. Pozitīvs puisis! Viņš ne tikai apbrīnojami runā latviešu valodā, bet arī ciena mūsu valsti – bezgala sirsnīga, iedvesmojoša un talantīga, tāpēc saistoša personība,“ stāsta Stāmerienas meitene.
Par grupas „Aarzemnieki“ uzvaru Latvijas „Eirovīzijas“ atlasē viņa saka: „Uzvara - negaidīta, bet saprotama! Viņi paņēma skatītājus ar to, ka neizlikās. Cilvēks pēc dabas ir vienkāršs.“
Ar Latvijas „Eirovīzijā“ uzvarējušās dziesmas „Cake To Bake“ radošās tapšanas procesu Aija gan neesot bijusi saistīta. Taču ar Joranu elektroniski sazinoties joprojām. „Viņam mēdzu iztulkot kādu dokumentu, interviju vai e-pastu, palīdzu ar organizatoriskām lietām, jo viņam nav sava menedžera, kas atvieglotu „Aarzemnieku“ saspringto grafiku. „Aarzemniekiem“ novēlu saglabāt savu trumpi - labvēlīgo auru un ar to visus „aplipināt“ publiku Kopenhāgenā!“ saka Aija.

Kā brīvprātīgā Vācijas„Eirovīzijā“
Patiesībā „Eirovīzija“ ir Aijas lielā aizraušanās. „Es vislabprātāk būtu starp konkursa rīkotājiem un organizētu šo milzīgo pasākumu. Šādi, iespējams, izskatītos mana sapņu darba vieta. Vēl es gribētu uzrakstīt dziesmu, kura pēc tam ir dzirdama uz lielās „Eirovīzijas“ skatuves. Jāatzīst, ka tāda neliela vēsma mani pamazām šajā virzienā arī nes,“ savās vīzijās dalās viņa.
„Nesaskatu nekādas formulas, kādai būtu jābūt dziesmai vai tās izpildītājam, lai uzvarētu „Eirovīzijā“. Katru reizi tas ir kaut kas cits, kas aizrauj, sajūsmina, liek smaidīt un dziedāt līdzi. Mani vairāk fascinē kopības sajūta, ko Eiropa tajā vakarā piedzīvo; mēs priecājamies un dziedam kopā ar Serbiju, Maltu vai Albāniju, kuru mūziku nezin vai katru dienu dzirdam radio,“ prāto Aija. 2011.gadā viņa bija Latvijas delegācijas pavadone, kad konkurss notika Vācijā. Katru gadu valsts, kura tajā gadā organizē „Eirovīziju“, meklē brīvprātīgos, parasti to ir aptuveni 500, kuri darbojas dažādos posteņos. Tas atvieglo konkursa rīkotājiem veikt atbildīgo un vērienīgo darbu, kā arī šī ir iespēja jauniem cilvēkiem un tādiem „Eirovīzijas“ faniem kā man izbaudīt šos svētkus divu nedēļu garumā. Toreiz biju izvēlēta kā Latvijas delegācijas pavadone, iepazinos ar interesantiem cilvēkiem, pavadīju grupu „Musiqq“ viņu gaitās Diseldorfā. Biju studente, studēju tolaik turpat, Vācijā, un negribēju laist garām šādu izdevību, kad tika izsludināta pieteikšanās par brīvprātīgajiem,“ stāsta Aija. „Eirovīzija“ viņai nozīmējot kaut ko vairāk par konkursu.

Ir poliglote, zina 7 svešvalodas!
Aija atzīst, ka viņu vienmēr ir interesējušas valodas. „Jau kopš mazotnes mani pieradināja pie svešvalodām, jo mamma bija vācu valodas skolotāja (Anita Gusare – red.). Pirmais ārzemju ceļojums man bija nevis uz kaimiņvalstīm Lietuvu vai Igauniju, bet uz Vāciju. Šobrīd jau varu saskaitīt 7 svešvalodas, kurās (vienā sliktāk, otrā – labāk) māku komunicēt. Mans augstākais mērķis ir iemācīties pēc iespējas vairāk svešvalodu, jo, manuprāt, tas ir pamats daudzām lietām un paver neskaitāmas durvis – lielos vilcienos es pat varētu būt cirka māksliniece Portugālē, ja runātu portugāliski!“ ar pateicību savu māmuļu, kura nesen zaudēta, piemin un pārdomās dalās Aija.
Kā Aija ir kļuvusi par pasaules pilsoni? Pirmkārt, tālab, ka augstskolas diploms viņai nenodrošināja adekvātu darba piedāvājumu un atalgojumu Latvijā. Pēc studijām Latvijas Universitātē Aija esot aizbraukusi Eiropas brīvprātīgajā darbā uz Vāciju, kur pavadīja gadu, spodrinādama savas vācu valodas zināšanas, apgūstot svešu kultūru un lēnām pilnveidojot sevi. Vācijā pavadījusi arī nākamo gadu, tad nolēmusi izmēģināt, kā ir studēt ārzemēs. Izvēlētais studiju virziens viņu tomēr garlaikojis, un šāda izvēle vēlāk izrādījusies neapdomīga. Tāpēc viņa pametusi skološanos. „Kopš tā laika dzīvoju un strādāju uz koferiem vietās, kur citi brauc atvaļinājumā – Austrija, Norvēģija. Šobrīd, piemēram, esmu kūrortā Zviedrijas Lapzemē, kur īsti dabas draugi un vērotāji brauc vērot polārblāzmu vai vienkārši slēpot. Es izbaudu to, ka varu piedzīvot ko unikālu un atrasties mainīgā vidē,“ viņa stāsta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Draudzējas ar „Aarzemniekiem“

Kategorijas