Sāp dzimtenē notiekošais

2014. gada 4. marts 00:00

332

Mihails Paļoks: “Man svētdien vajadzēja būt starp piketētājiem Rīgā.”

Protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdien Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, sapulcējās vairāk nekā pustūkstotis protestētāju.
“Dzirksteles” aptaujātie Gulbenes novada ukraiņi stāsta, kas notiek Ukrainā, Krimā un ap Ukrainu. Neviens no viņiem neatbalsta Krievijas karaspēka ienākšanu šajā kaimiņu valstī.

“Jebkurš atbalsts ir svarīgs pat no tāluma”
“Ukraina – tā ir mana dzimtene, mana sāpe. Domājot par to, kas tur notiek, es naktīs mierīgi nevaru gulēt,” saka Vasilijs Zagoruiko. Viņš saka – pārdzīvojumus ikdienā uz āru neko neizrāda. “Zinu vienu – šeit, Latvijā, mēs Ukrainai palīdzēt nevaram. Kāpēc? Tāpēc, ka secinājumi ir iespējami, tikai esot tur uz vietas, kad ir izzināta visa situācija pilnībā. Tie, kuri mēģina prognozēt notikumu attīstības gaitu, arī nezina visus apstākļus pilnībā. Jā, situācija ir pretrunīga. Labi, ka Latvija atturas no rekomendācijām, kaut šajā sakarā ir bijuši arī pārmetumi. Nē, te nav recepšu! Mēs šajā situācijā esam pārāk mazi, lai kaut ko ieteiktu.”
Mihails Paļoks saka, ka tikai slimība un atrašanās slimnīcā viņu ir atturējusi no vēlmes svētdien būt Rīgā kopā ar citiem protestētājiem, jo, pēc viņa domām, “katrs cilvēks ir svarīgs, katra balss ir svarīga, jebkurš atbalsts ir svarīgs, pat no tāluma, jo rada noskaņojumu, vieš cerību”. Viņš atzīst, ka “ziņas, kas nāk par Ukrainu, ir pretrunīgas”. M.Paļokam Ukrainā ir daudz radu, taču vairums dzīvo Aizkarpatos, kur tik ļoti politisko situāciju neizjūt.

“Vienīgais, ko izprotu, ir radinieku pārdzīvojumi”
Larisa Cīrule saka, ka pārdzīvo par saviem radiniekiem, kuri dzīvo tieši šajā Krievijas interešu zonā. “Ceru, ka nenotiks pats briesmīgākais. Lai labāk vairāk nav nemieru! Lai necieš cilvēki! Lai nav situāciju, kas var radīt briesmas dzīvībām un apdraudēt tālāko dzīvošanu šajā vietā!” viņa saka. L.Cīrule vēlas, kaut ātrāk situācija izlīdzinātos. Viņa arī tic, ka tomēr ir izvēles iespēja un
“ejams būs ceļš, kādu izvēlēsies” tie spēki, kas reāli spēj ietekmēt notikumu gaitu Ukrainā. Telefoniski sazinoties ar turienes radiniekiem, tie stāstot, ka ir nobijušies un līdz galam nesaprot notiekošo, taču nav domu, ka varētu pamest dzīvesvietu un doties citur. “Mani radinieki nav piedalījušies protestos. Viņus uztrauc bērnu nākotne. Politiku izprast ir grūti. Vienīgais, ko saprotu, ir manu radinieku pārdzīvojumi,” saka L.Cīrule.
Antoņina Voļanska stāsta, ka arī viņas radinieki Ukrainā, starp kuriem ir arī cilvēki ar augstāko izglītību, pilnībā neorientējas valsts politiskajā situācijā. Zvanījusi radiniece no Žitomiras un stāstījusi, ka protestētājiem nesusi siltās drēbes un ēdienu. “Viņa ir pensionāre. Pensiju izmaksa kavējas. Ir smaga ekonomiskā situācija. Oligarhi, kas ir bijuši valsts priekšgalā, ir tikai krājuši savu bagātību. Un tas notiek Ukrainā, kur tauta ir ļoti strādīga, kur nav cieņā dzeršanas netikums!” stāsta A.Voļanska. Viņa baidās no iespējamā kara ar Krieviju, turklāt esot šaubas kaut vai par to, cik labi bruņota ir Ukrainas armija. Viņa skaidro, ka milzīgā Ukraina, kas ir lielākā valsts Eiropā aiz Krievijas un Turcijas, nav viendabīga. Piemēram, Rietumukrainā cilvēkam, kurš runā krieviski, uz ielas neviens var arī neatbildēt. Savukārt Krimā, kas atrodas Dienvidukrainā, 60 procenti iedzīvotāju pēc tautības esot krievi, turklāt Sevastopoli Krievija no laika gala ir uzskatījusi par savu jūras cietoksni un par savu vēsturisko teritoriju. A.Voļanska baidās, ka Ukraina var tikt burtiski saplosīta tikai tāpēc, ka tā atrodas pie Melnās jūras stratēģiski svarīgā vietā, tā ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem – dzelzi, mangānu, alumīniju, niķeli, dzīvsudraba rūdu, akmeņoglēm, naftu un dabasgāzi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sāp dzimtenē notiekošais

Kategorijas