Pienāk tuvāk ar savu talantu

2014. gada 4. marts 00:00

Anatolijs Safronovs glezno dabas ainavas

Gulbenes bibliotēkā ir apskatāma litenieša Anatolija Safronova gleznu izstāde „Es pienāku tuvāk un…”. Šī ir jau otrā izstāde, kas ļauj ielūkoties mākslinieka iztēlē un sajūtās, vedinot izbaudīt gan Latvijas ainavas dažādos gadalaikos, gan ļauties Vidusjūras zilajam vilinājumam Itālijas piekrastē.
„Kad mācījos Alūksnes 2.vidusskolā, skolotāja mani dzina laukā no klases, jo īpaši labi nemācījos, bet stundu laikā nodarbojos tikai ar burtnīcu un grāmatu apzīmēšanu. Skolā vismīļākais mācību priekšmets man bija zīmēšana. Skolā nācās noformēt gan dažādus stendus, gan zīmēt dažādiem pasākumiem. Pabeidzu skolu, aizbraucu uz Olaini, lai iestātos profesionāli tehniskajā skolā, bet mani neuzņēma, tāpēc sāku strādāt rūpnīcā. Tur man radās iespēja iepazīties ar cilvēku, kurš rūpnīcā bija mākslinieciskais noformētājs. Viņš patiešām bija īsts mākslinieks, gleznoja ar eļļas krāsām un arī man ierādīja, kā tas darāms. Tā arī viss sākās,” stāsta gleznotājs. Viņš piebilst, ka dzimtā neviena mākslinieka neesot, tikai viņa tēvs bijis prasmīgs māla podu meistars. „Man ir pieci bērni. Varbūt kādam ir talants, bet neviens no viņiem nav mēģinājis gleznot,” prāto Anatolijs.

Tematika piedzimst iztēlē
Gleznošanu ar eļļas krāsām viņš izvēlējies tāpēc, ka tad gleznas it kā atdzīvojas, ar eļļas krāsām iespējams panākt daudz labāku efektu nekā ar akvareļkrāsām. Anatolijs bieži vien iesāk strādāt pie viena darba, tad uz laiku to atliek malā un pēc kāda mēneša vai pat gada atkal pie tā atgriežas. Piemēram, glezna, kur attēlots simtgadīgs ozols, tapusi divu gadu laikā.
„Nesēžu pļavas vidū dienām ilgi, lai uzgleznotu vienu darbu. Iecerēto ainavu nofotografēju, datorā ir programmas, kas ļauj fotogrāfiju apstrādāt, atliek tikai ķerties pie krāsām un otas. Daudzās gleznās esmu attēlojis arī tās vietas, ko skatu ikdienā. Daudz ko piegleznoju klāt vai tieši pretēji,” stāsta Anatolijs. Daudzu gleznu tematika ir arī paša iztēles radīta. Anatolijs gleznojis arī cilvēku portretus, bet tas esot salīdzinoši grūtāk. „Cilvēks, ko gleznoju, tomēr ir mazliet jāiepazīst. Ir nācies dzirdēt izteikumus, ka uzgleznotais portrets īsti tomēr neatbilst oriģinālam, tāpēc labāk gleznoju dabas ainavas, jo visu mūžu esmu dzīvojis laukos un daba sirdij ir tuvāka,” stāsta Anatolijs. Toties gleznas, kur attēlota Itālija un Vidusjūra, tapušas pēc znota, kurš ir no Sardīnijas, stāstījuma. Līdz šim paša acīm skatīt šo zemi vēl neesot nācies.

Rāmji ar itālisku piesitienu
Kādu laiku Anatolijs bijis tālbraucējs šoferis. Dažkārt līdzi ņemta arī kāda iesākta glezna, tomēr vislabāk gleznošana sokas, esot mājās. „Dažkārt es pat naktī ceļos augšā, lai gleznotu, jo tad neviens netraucē, visapkārt ir klusums. Manu darbu pirmie vērtētāji ir bērni un sieva, kuri nav teikuši, ka tajos kaut kas nepatīk,” smejas Anatolijs. Savām gleznām viņš veido arī ierāmējumu, kas izstādes apmeklētājos radījis ne vienu vien jautājumu. Rāmji ir gan zeltīti, gan tajos izmantotas pat vairākas krāsas. Izrādās, ka šo ideju Anatolijs aizņēmies, vērojot itāļu mākslinieku piemēru. „Man patīk, ka rāmis veido kontrastu ar gleznu. Ļaujos eksperimentēšanai ar gleznu rāmjiem, kamēr atradīšu īsto.” Viņš nelabprāt glezno pēc pasūtījuma, jo cilvēku vēlmēm ir grūti piemēroties. „Ja cilvēkam patīk kāda mana glezna, esmu ar mieru to pārdot. Mājās jau sāk pietrūkt vietas, kur izvietot visus darbus. Arī šobrīd strādāju pie liela formāta darba, jo man patīk gleznā iekļaut tāles. Darbos izmantoju visas krāsas, jo man nav vienas – vismīļākās. Ir periodi, kad gleznās ir vairāk zilo toņu, citkārt atkal vairāk zaļo un dzelteno. Nevienā mākslas skolā mācījies neesmu. Iztieku ar savu talantu,” piebilst Anatolijs.
Prieku par cilvēka spēju saskatīt skaisto apkārt pauž arī Nikolajs Gorkins, kura darbi līdzīgā izstādē bija apskatāmi pirms tam. „Iedziļinoties Anatolija darbos, radās iespaids, ka viņš gleznot sācis, jau būdams gados, jo nav īstas izpratnes par perspektīvu, krāsu tonalitāti un tamlīdzīgi, bet vairāki darbi mani saista ar to, ka tajos ir izjūtams tilpums. Tā vien šķiet, ka no gleznā redzamajām ābelēm tūlīt sāks birt ziedi. Lai to panāktu, autors ir ielicis daudz darba. Šādi cilvēki viņu radošajās izpausmēs noteikti ir tikai jāatbalsta,” saka N.Gorkins.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pienāk tuvāk ar savu talantu

Kategorijas