Alerģija, klepus vai astma?

2014. gada 4. marts 00:00

Vairumam astmas slimnieku drīzais ziedputekšņu laiks sagādās papildu raizes, taču ir daudz citu kairinātāju, kas liek uzplaiksnīt viltīgajai slimībai

Bronhiālā astma kļuvusi par vienu no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Pasaulē ar to slimo aptuveni 300 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija paredz, ka tuvāko 15 – 20 gadu laikā astmas slimnieku skaits varētu palielināties par 100 miljoniem. Pieaugumu skaidro ar kairinātāju jeb alergēnu vairošanos.

Visvairāk nomoka bērnus
Pēc dramatiskākajām aplēsēm, ierēķinot tos, kas pie ārstiem neiet un mēģina ārstēties paši, ar astmu cīnās apmēram 10 procenti bērnu un 5 procenti pieaugušo.
Pediatre ftiziopulmonoloģe Ingrīda Budrēvica zina teikt, ka Eiropā ar astmu slimi aptuveni 4 procenti bērnu. Arvien vairāk slimo tieši mazākie, lai gan ir strīdīgs jautājums, vai to var saukt par astmu, jo problēmas parasti pāriet pēc trīs gadu vecuma. Bieži vien tā ir tikai alerģija. Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, alerģiskam organismam izteikti reaģējot uz kādu vidē esošu vielu. Var parādīties nieze, iesnas, acu asarošana, elpošanas, asinsrites traucējumi. Tikpat patiesi ir arī tas, ka alerģija var pāriet astmā. Savukārt daudziem astmas slimniekiem nemaz nav alerģijas.

Izteiktākie astmas simptomi
Ar bronhiālo astmu var saslimt jebkurā vecumā, bet bērniem tā ir biežākā hroniskā kaite. Diemžēl korekti izmeklēt plaušas iespējams tikai no sešu gadu vecuma. Astmas galvenās pazīmes ir elpas trūkums ar apgrūtinātu – sēcošu un čīkstošu – izelpu, smaguma sajūta krūtīs, klepus lēkmes īpaši naktīs un agri no rīta. Lēkmes var ilgt no pāris minūtēm līdz pat stundām, kad obligāti jāmeklē mediķu palīdzība.

Svarīgi ir neielaist
Nevar teikt, ka, astmu neārstējot, tā vienmēr progresē, jo slimības gaita var būt viļņveidīga. Simptomi var izzust un pēc vairākiem gadiem parādīties no jauna. «Tā ir ļoti mainīga, viltīga, grūti paredzama slimība,» skaidro pulmonoloģe Lilita Dinka. «Jāņem vērā, ka astmai raksturīgas atgriezeniskas izmaiņas bronhos. Tas nozīmē, ka ar pareiziem medikamentiem bronhu spazmas var ātri novērst. Ir cilvēki, kas atnāk pie manis un saka – es klepoju jau četrus piecus gadus, un, pacientu izmeklējot, atklājas astma.» Tāpēc svarīgi, parādoties slimības izpausmēm, laikus vērsties pie ārsta un precīzi ievērot noteikto terapiju, jo katru gadu tā atņem dzīvību apmēram 200 tūkstošiem cilvēku.
Plaušu veselību var pārbaudīt ar spirometrijas aparātiem, kas pateiks, cik daudz un cik ātri varam ieelpot un izelpot, kāds ir plaušu bioloģiskais vecums un elpošanas sistēmas stāvoklis kopumā. Daudzu slimību gadījumā, arī astmas pacientiem, spirometrija ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī ļauj novērtēt slimības smagumu un lietojamo medikamentu efektivitāti. Šāda veida diagnostika nepieciešama plaušu slimību, kā arī elpas trūkuma vai klepus gadījumā, īpaši jebkura vecuma smēķētājiem.

Kas kairina elpceļus?
Tā kā ir tik daudz astmas paveidu un smaguma pakāpju, nav vienas ārstēšanas receptes. Katram jāatrod piemērotākais dzīvesveids. Astmas terapijas mērķis ir panākt, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pateicoties mūsdienu medicīnai, astmas slimnieks var nodarboties ar sportu. Ļoti laba ir peldēšana, bet jāuzmanās, vai nav hlorēta ūdens nepanesamība. Ir arī dažādi elpošanas vingrojumi.
Apmēram 70 procentiem astmatiķu ir dažādas alerģijas. «Visizplatītākā ir alerģija pret mājas putekļiem, dzīvnieku spalvām. Par paklājiem, dūnu, spalvu spilveniem, vilnas segām jāaizmirst. Pavasaros ir saasinājums saistībā ar dabas mošanos un ziedputekšņiem,» stāsta L.Dinka. Citi riska faktori ir pelējuma sēnītes, atsevišķi pārtikas produkti, tarakāni, auksts vai piesārņots gaiss, tabakas dūmi, stipras smaržas, medikamenti, sadzīves un rūpnieciskās ķīmiskās vielas, fiziska vai emocionāla slodze, elpceļu infekcijas.

Mūsdienās ir nekaitīgas zāles
Diemžēl praksē ne vienmēr spirometrija atklāj astmu. Pastāv alerģiskas un nealerģiskas astmas formas, bet izplatītākā ir jauktā. «Pacientiem parasti vaicāju, vai viņiem rados kāds slimojis ar astmu, jo liela nozīme ir iedzimtībai,» skaidro L.Dinka. Ārstam izvēloties piemērotāko ārstēšanas metodi, ar astmu var veiksmīgi sadzīvot. Parasti izraksta glikokortikoīdus – inhalējamus hormonpreparātus, kas organismam praktiski ir nekaitīgi. Astmatiķiem jālieto zāles, kas nomāc alerģisko iekaisumu elpceļu gļotādā. Smagu lēkmju gadījumā, lai atbrīvotu aizsprostotos elpceļus, nekavējoties jāizmanto bronhus paplašinoši medikamenti.
Savukārt Latvijas Astmas un alerģijas biedrība reklamē mājas solī ierasto sadzīves ķīmiju aizstāt ar dabiskiem produktiem, īpaši tiem, kuri satur benzilbenzoātu – dabas izcelsmes vielu ar izteiktu pretalergēnu iedarbību. Neatkarīgos pētījumos Lielbritānijā un Izraēlā esot apstiprināts, ka, sākot regulāri lietot minētos produktus, vairāk nekā 97 procentiem alerģijas slimnieku pirmajās divās nedēļās par divām trešdaļām samazinājusies nepieciešamība lietot medikamentus, bet pilnībā tā tika novērsta mēneša laikā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Alerģija, klepus vai astma?

Kategorijas