Mālmuižas patriots

2014. gada 6. marts 00:00

731

Juris Sviklis par lielāko vērtību uzskata zemi

Lejasciema pagasta zemnieku saimniecības „Jaunliepkāji” saimniekam Jurim Sviklim nepatīk, ka pamesti īpašumi tiek laisti postā. „Agrāk te bija māju puduris, bet līdz šodienai no dažām ēkām gandrīz nekas nav palicis pāri. Arī saimniecības ēkas sabrukušas. Kopš savas bērnības atceros, kā savulaik izskatījās „Austrumi”, „Runči”, „Druvas”, „Staidi”. „Modriņus” kopā ar zemi pirms gadiem nopirka cilvēks no Somijas. Es no viņa nomāju zemi. Dzīvojamā māja tā arī stāvēja neizmantota. Gribēju to atpirkt agrāk, bet īpašnieks prasīja lielu summu. Arī cits neviens šo īpašumu nepirka. Tikai tad, kad viss bruka kopā, cenu atlaida. Tad arī nopirku. Zemi gan nepārdeva, bet atstāja man nomā. Tajā pērn iesēju rudzus. Katru dienu braucu šurp un dažas stundas veltu apkārtnes sakopšanai. Daudz esmu padarījis. Tas ir mans vaļasprieks,” lepojas J.Sviklis.

Ēkas paliks cilvēkiem
Dzīvojamā ēka ir atjaunota gandrīz no pašiem pamatiem. Tajā daudz kas saglabāts no vecā, kas lieliski apvienots ar mūsdienīgo. Mājā ir liela maizes krāsns un mūrītis, atjaunotas vecās griestus balstošās koka sijas un durvis, kā arī dušas telpa. Istabas ieguvušas jaunu dēļu grīdu. Omulībai iebūvēts arī pamatīgs kamīns. Ēkai nomainīts jumta segums un ārējā apdare. Juris stāsta, ka esot iecerējis „Modriņus” atdot vienai meitai. Viņu nesatrauc, ja arī kādu laiku ēka stāvēs tukša. Pavisam drīz „Jaunliepkāju” saimnieks   plāno iegādāties vēl vienu kaimiņos esošo neapdzīvoto māju. Jau esot notikušas sarunas ar ēkas īpašnieci, kura dzīvo citviet. Vēl tikai jāsakārto nepieciešamie dokumenti. „Nomāju zemi vēl no vienas jau sabrukušas mājas īpašniekiem. Būs kādi astoņi hektāri. Ceru, kas izdosies arī šo platību atpirkt. Par lielāko vērtību uzskatu zemi, jo tā ugunī nedeg, arī nozagt un ielikt kabatā to nevar. Tā ir tikai jākopj. Tas nekas, ja arī manis atjaunotajās ēkās neviens nedzīvos, bet tās paliks cilvēkiem,” prāto J. Sviklis, kam gadu ritējums jau astotajā gadu desmitā.

Dzimtās mājvietas spēks
Zemnieku saimniecību „Jaunliepkāji” J.Sviklis izveidojis uz savu senču zemes dzimtajā mājvietā, kas kara laikā nopostīta. „Biju vēl puikas gados, kad vecāki kūti mūrēja. Šodien uz tās laukakmeņu pamatiem esmu uzbūvējis jaunu. Manam tēvam te savulaik kopā bija 51 hektārs zemes. Vecāku māja kara laikā tika nopostīta. Kad atguvām īpašumu, par mājvietu liecināja tikai lielais ozols un ievas. ”Liepkājus” uzcēlu pilnībā no jauna. Viss, kas tagad saimniecībā ir redzams, ir mūsu pašu rokām uzbūvēts. Kopā ar dzīvesbiedri Mirdzu te saimniekojam jau vairāk nekā 20 gadus. Tuvējā apkārtnē esmu lielākais zemnieks. Jau pašā sākumā izlēmām, ka audzēsim graudus un slauksim govis. Pirmajos gados domājām, ka visās apkārtējās mājās būs saimnieki, kas turēs gotiņas, kops laukus, kā tas bija agrāk, bet viss izvērtās citādāk,” saka J.Sviklis. Saimnieks prāto, ka arī kolhozā nebijis slikti. Tagad savā saimniecībā esot pat vēl vairāk jāstrādā. „Mēs tagad atkal veidojam kolhozus, tikai tos saucam par kooperatīviem. Lielajām saimniecībām šos kooperatīvus nevajag, jo tās ir stipras, bet mazajām iekļaušanās kooperatīvā nozīmē izdzīvošanu. Lauksaimniecība nav tā nozare, kur ātri var tikt pie bagātības. Laukos zemniekiem jāpaļaujas tikai uz savu darbu un izdomu. Pat tad, ja cilvēkam ir tikai lāpsta, cirvis un zāģis, daudz ko iespējams paveikt,” uzskata „Jaunliepkāju” saimnieks.

Galvenā - piena lopkopība
Mirdza un Juris ir pārliecinājušies, ka šobrīd laukos visizdevīgāk ir nodarboties tieši ar piena lopkopību. Arī Gulbenes rajonā jau vēsturiski noteicošā bijusi tieši šī ražošanas nozare. Šobrīd dienā uz akciju sabiedrības „Rankas piens” pienotavu pārstrādei tiek nosūtīta aptuveni tonna piena. Vasarā piena būs daudz vairāk. Mirdza stāsta, ka ilgu laiku saimniecība sadarbojusies ar akciju sabiedrību „Valmieras piens”, bet tad, kad piena cena sarukusi gandrīz uz pusi, pieņemts lēmums par labu Rankai. Govis visus šos gadus nemainīgi slauc divas reizes dienā. Fermā nodarbinātas trīs slaucējas, kas strādā uz maiņām. Ir ierīkota visām prasībām atbilstoša piena māja un slaukšanas līnija. Ganāmpulkam, kura sākums bijušas divas slaucamas govis, ievērojami palielinoties, vecajai kūtij piebūvētas klāt vēl divas novietnes.

Graudi – savai saimniecībai
„Mums īpašumā nav pat divu hektāru ar vienādu augsni. Ir smilšaini, mālaini un kūdraini tīrumi, tāpēc vispirms ir rūpīgi jāizplāno, kur ko iesēt, lai būtu raža,” saka J.Sviklis. Saimniecībā tiek audzēti ziemāji, vasarāji, iekoptas ganības. Graudus izmanto galvenokārt savā saimniecībā. Tikai tad, ja kaut kas paliek pāri, dažkārt tos pārdod. Saimnieks jau apskatījis laukus un secinājis, ka šajā ziemā krietni cietuši ziemas kvieši. Tomēr sējumi esot labāki nekā pagājušajā gadā, kad simtprocentīgi visi 30 hektāri ziemāju aizgājuši postā, tāpēc pavasarī vajadzējis pirkt sēklu. Savulaik nopirktas kolhoza vecās graudus kaltes Mālmuižā, lai nevajadzētu graudus vest kaltēt uz Lejasciemu. Ar kalšu jaudu pagaidām pietiek. Ja nu vienīgi tiktu palielināts graudkopības apjoms, tad būtu grūtāk.
Juris par lielāko kļūdu lauksaimniecības politikā uzskata zemes pārdošanu ārzemniekiem. „Mums blakām tepat ir īpašums dānim, tālāk somam. Cilvēkiem vajag naudu. Viņi par izdevīgu cenu zemi pārdod ārzemju firmām, kas pēc tam šos īpašumus pārdot atpakaļ par daudz lielāku naudu,” piktojas saimnieks.

Strādā ar peļņu
„Jaunliepkājos” saimniekošanas gados ir īstenoti vairāki projekti un ņemti kredīti, bet tagad no tiem pilnībā atteikušies. „Iztiekam ar to, ko nopelnām. Strādājam ar peļņu. Šogad, piemēram, nopirkām sējmašīnu. Katru gadu par 20 tūkstošiem kaut ko nopērkam,” stāsta M.Svikle. Tiek saņemti arī Eiropas atbalsta maksājumi. Nākotnē saimnieki tomēr iecerējuši pievērsties gaļas lopu audzēšanai. „Tad ienākumi būs reizi gadā, tāpēc nāksies pārplānot saimniekošanu. Zemniekam tāpat kā jebkuram citam uzņēmējam savas smadzenes visu laiku ir jānodarbina,” saka Mirdza, kura ir saimniecības grāmatvedības pārzinātāja.

Fakti

◆ Saimniecība reģistrēta 1991.gadā.
◆ 2000.gadā saimniecība izvirzīta konkursam „Sējējs”.
◆ Saimniecībā ir 62 slaucamās govis. Kopā ar telēm – 100 liellopi. Ir 15 grūsnas teles.
◆ Apsaimnieko 216 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Puse no tās ir nomātās platības. Ir arī liela meža platība.
◆ Dod darbu septiņiem cilvēkiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mālmuižas patriots

Kategorijas