Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Volga” patīk kopš bērnības

Evita Brokāne

2014. gada 7. marts 00:00

1332
“Volga” patīk kopš bērnības

Andris Vējiņš: “Pamatskolas laikā Biķernieku trasē vēroju autošosejas sacensības, tagad arī pats esmu iesaistījies šajā sporta veidā.”

Gulbenietis Andris Vējiņš jau trešo sezonu startē vēsturisko automašīnu sacensībās autošosejā ar automašīnu “GAZ 24 Volga”. Šajā gadā viņš vēlējās izmēģināt spēkus arī ziemā, tādēļ startēja Igaunijas ziemas čempionātā, kur visos trīs posmos izcīnīja 1.vietas.
Pirmais sacensību posms notika trasē Pērnavā, savukārt otrais posms norisinājās uz Pērnavas līča ledus, kur trase līdzinājās hipodromam. “Pirmo reizi braucu šādā trasē - liels ātrums, plašas sānslīdes. Jāsaka paldies manam vecākajam dēlam Harijam, kurš īsi pirms starta notīrīja sniegu no ledus un no riepām, kas startā būtiski uzlaboja saķeri. Sacensībās ir jādomā arī par taktiskām niansēm, un tās man palīdz īstenot vecākais dēls. Viņš vispār man ir liels palīgs. Savi uzdevumi, protams, ir arī jaunākajam dēlam Jānim,” stāsta A.Vējiņš. Jāpiebilst, ka arī Andra dēls Harijs ar “žigulīti” piedalās „Žiguļu kausā” un autošosejas sacensībās. Arī trešais Igaunijas ziemas čempionāta posms bija paredzēts uz Pērnavas līča ledus, taču laika apstākļu dēļ tas tika atlikts un notika autotrasē Pērnavā. Arī šajā posmā Andris izcīnīja uzvaru. “Ziemas sacensībās līdz šim nebiju startējis, tādēļ vēlējos pamēģināt. Ir dalībnieki, kas labāk brauc sausā trasē, ir arī tādi, kam labāk veicas mitrā trasē. Rezultāti rāda, ka man labāk padodas braukšana mitrā un slidenā trasē. Šis gads rezultātu ziņā ir iesācies ļoti veiksmīgi, tagad iesāktais jāturpina vasaras sezonā. Līdz vasaras sezonas sākumam ir atlikuši divi mēneši – jāsagatavo tehnika un maija sākumā Biķerniekos notiks jau pirmais Latvijas čempionāta posms,” stāsta gulbenietis. 

Labāk vēlāk nekā nekad
A.Vējiņš atklāj, ka autosports viņu ir aizrāvis kopš bērnības. “Katras sacensības ir citādākas, strauji un dinamiski mainās situācijas, ļoti ātri jāpieņem lēmumi, jāspēj paredzēt sava un arī citu sportistu rīcība trasē. Nodarboties ar autosportu esmu gribējis vienmēr, taču dzīvē tā ir iznācis, ka pievērsos tam tikai pirms trim gadiem, tomēr – labāk vēlāk nekā nekad. Atceros, kā pamatskolas laikā, iespiests starp skatītāju tūkstošiem, Biķernieku trasē vēroju autošosejas sacensības, kas tolaik bija ļoti liels notikums – tagad pēc daudziem gadiem arī pats esmu iesaistījies šajā sporta veidā,” saka A.Vējiņš. Autošosejas sacensību formāts viņam patīk tādēļ, ka šīs sacensības notiek pa asfaltu, un autošoseju Andris salīdzina ar autosporta karalieni. “Savukārt “Volga” kā mašīna man ir patikusi kopš bērnu dienām un tā man saistās ar pozitīvām atmiņām. Ar šo mašīnu kādreiz esmu arī diezgan daudz braucis. Kad nolēmu pievērsties autosportam, mani interesēja tieši vēsturisko auto sacensības. Gadu ziņā, šķiet, arī esmu jau nedaudz par vecu ātrākām klasēm, turklāt šeit sacensību laikā bieži vien notiek arī vēl citi retro automobiļu pasākumi. Un “Volgu” klase autošosejā Baltijā ir masveidīgākā. Līdzjutēji vienmēr ar nepacietību gaida “Volgu” klases startu, un tas ir saprotami, jo daudz interesantāk ir vērot sacensības, kurās piedalās 20 un vairāk automašīnu, nevis, piemēram, tikai piecas. Arī konkurence šeit ir spēcīga. Latvijas čempionātā desmitniekā iebraukt ir pietiekami grūti, taču saprāta robežās neviens nekad nav liedzis padomu kādam, kurš nedaudz atpaliek, bet vēlas uzlabot rezultātus – jo spraigāka būs sacensība, jo interesantāk būs gan mums pašiem, gan arī skatītājiem,” saka A.Vējiņš.

Sacensībās piedalās arī prieka un atpūtas pēc
Sportiskais rezultāts, protams, ir svarīgs, taču viņš sacensībās piedalās arī prieka un atpūtas dēļ, kā arī lai satiktu līdzīgi domājošus cilvēkus. “Sacensības parasti ir divu dienu pasākums, kad kopā ar paziņām, līdzīgi domājošiem cilvēkiem esam kopā gan treniņos, gan kvalifikācijas braucienos, gan sacensībās, arī pēc tam vienkāršās sarunās. Esam kā draugu klubs,” saka A.Vējiņš. “Kā jau iepriekš minēju, uz sacensībām bez mehāniķiem kopā ar mani dodas arī mani dēli – tātad šīs sacensības ir arī iespēja brīvajos brīžos biežāk pabūt kopā ar saviem tuviniekiem.”
Pirms diviem gadiem Andris piedalījās arī 1000 kilometru komandu izturības braucienā. Piedalījies arī sacensībās Krievijā. Runājot par šo sezonu, viņš atklāj, ka mēģināšot aizbraukt vismaz uz pāris posmu sacensībām Krievijā. Šobrīd vēl līdz galam neesot izlemts, vai tiks braukts viss Latvijas čempionāts vai mēģināts startēt Igaunijas un daļā Latvijas čempionāta posmu.

Interesē auto restaurācija
A.Vējiņš atklāj, ka viņam šobrīd esot pat trīs automašīnas “Volga”. “Divas automašīnas ir sagatavotas šosejas versijai un viena “Volga” tiek gatavota rallija versijai, jo Igaunijā parādās interese par vēsturisko rallija klasi, kur būtu interesanti piedalīties,” atklāj gulbenietis. Viņš stāsta, ka automašīnas “Volga” tiek iegādātas no privātpersonām, bet pēc tam sākas pats interesantākais un grūtākais – mašīna tiek izjaukta un pilnībā būvēta no jauna atbilstoši sacensību tehniskajam nolikumam. “Šeit liels nopelns ir maniem mehāniķiem – Gatim Rožlapam un Andrim Osim. Viņi ir tie, kas man palīdz un ir ieguldījuši lielu darbu auto sagatavošanā,” stāsta A.Vējiņš.
Vēsturiskie un retro auto ir kļuvuši par Andra aizraušanos. Viņš atklāj, ka viņa kolekcijā ir arī kāda restaurēta automašīna, kurai ir tikpat daudz gadu, cik viņam pašam. “Tā ir automašīna “GAZ 69” jeb tā sauktais padomju laika džips. Šo automašīnu pats sev uzdāvināju dzimšanas dienā, pēc tam tā arī veiksmīgi tika restaurēta un šobrīd izskatās ļoti pievilcīgi. Pilsētā šis auto bija redzams divus pavasarus, kad mans vecākais dēls kopā ar saviem skolasbiedriem reklamēja ģimnāziju. Ir arī vēl kāda automašīna, kura gaida restaurāciju. Gribētu arī turpmāk nodarboties ar vēsturisko spēkratu restaurāciju, jo tas ir ļoti interesanti un aizraujoši - automašīnām tādējādi var teikt, ka tiek dots otrs mūžs,” saka A.Vējiņš. “Arī piedaloties sacensībās un iesaistot tajās dēlus, es vēlos viņiem iemācīt pareizi braukt. Parasti tiek jokots – līkumā iebraukt ar lielāku vai mazāku ātrumu var visi, galvenais no tā līkuma ir arī izbraukt. Sporta sacensības ir tā vieta, kur var iemācīties braukt ātri un pareizi, lai nav jādara pārgalvības ikdienā uz ielas.”