Atklāj apvedceļa vīziju

2014. gada 13. marts 00:00

1023

Juris Duļbinskis: “Būtu jāizvērtē, cik liela ir autotransporta plūsma.”

Atkal ir aktualizēta ideja par Gulbenes apvedceļa izveidi, lai smagā autotransporta kustību maksimāli novirzītu tā, lai tā neskartu pilsētas centru. Par to publiski pavēstīja novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, 7.martā tiekoties ar pašvaldības teritorijā esošo lielāko uzņēmumu vadītājiem.
Ir plānots ar melno asfaltsegumu noklāt pāris kilometru garo zemes ceļu, kas savieno Rēzeknes un Balvu ceļu. Runa ir par grants seguma ceļu, kas, braucot no Gulbenes Rēzeknes virzienā, nogriežas pa kreisi vēl pirms Palienas.

Sāktas sarunas ministrijā
“Pa šo zemes ceļu var izbraukt uz Gulbenes-Balvu šosejas. Ja te uzklāsim melno asfaltsegumu, veidosies aplis ar vienlīdz labu klājumu. Līdz ar to daļu tranzīta kustības, kas pašlaik iet pa Blaumaņa un Rīgas ielu, varētu novirzīt pa apvedceļu. Sarunas Satiksmes ministrijā par to jau ir uzsāktas,” teica N.Stepanovs.
To pašu viņš vēlāk apstiprina “Dzirkstelei”, kā arī piebilst, ka ideja ir iekļauta pašvaldības 2014. līdz 2020.gada finanšu plānos. Protams, ir runa par Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaisti.
Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters “Dzirkstelei” atzīst, ka runa ir par vīziju, kuru grūti komentēt. Taču viņa pārstāvētajai akciju sabiedrībai nevarētu būt iebildumu pret novada domes vēlmi uzlabot pašvaldības ceļa klājumu Stradu pagastā, ja turklāt šis ceļš savieno divus valsts nozīmes autoceļus.

Sargā no izdangāšanas
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis atgādina, ka
N.Stepanova iecere paredz asfaltēt pašvaldības ceļu, kas atrodas Stradu pagastā. “Tas ir pietiekami plats ceļš, kuram ir arī tā saucamās sarkanās līnijas. Tas šobrīd ir kārtīgs grants seguma ceļš. Līdz šim mēs to esam sargājuši, attiecīgos brīžos uzstādījuši aizlieguma zīmes kravas automašīnām. Bet autotransporta kustība tur ir visu laiku,” viņš saka.

Apvedceļa ideja - sena
J.Duļbinskis pauž arī savu personisko viedokli par apvedceļa izveidi šajā posmā. “Vai tā satiksmes intensitāte šeit ir tik liela, lai to virzītu pa šādu apvedceļu? Mūsu mazajai Gulbenei tas iznāks pietiekami liels aplis, lai apbrauktu Gulbeni, virzoties uz Balvu vai Rēzeknes pusi no Madonas vai no Smiltenes šosejas. Tas būs pietiekami liels līkums! Kāpēc lai autobraucēji neizvēlētos īsāko ceļu cauri pilsētai? Cita runa, ja smagajām automašīnām būs liegts braukt cauri Gulbenei. Tas būtu jāizvērtē! Pagaidām nav statistikas, nezinām, cik liela ir transporta plūsma.” J.Duļbinskis arī uzsver, ka apvedceļa iecere neparedz atvieglot satiksmes plūsmu par Brīvības ielu. Labāka situācija kļūs vienīgi Blaumaņa un Rīgas ielā, pa kurām tad vairs nebrauktu smagās automašīnas.
Ideja par Gulbenes apvedceļu ir ļoti sena, laika gaitā ir izskatīti vairāki varianti, “Dzirkstelei” atgādina N.Stepanovs. Piemēram, savulaik pat ir bijušas projekta skices apvedceļam, kas smago autotransportu novirzītu no Gulbenes pa Baložu ielu, cauri Mācītājmuižai, veidojot pilnīgi jaunu ceļu, kas tālāk virzītos Rēzeknes virzienā. Vēl viens variants bijis no Balvu ceļa aiz Gulbenes robežas veidot apli cauri mežam, kas smagajām automašīnām ļautu apbraukt pilsētu, nokļūstot Naglenes ielā. Tagad par pilnīgi jaunu ceļu veidošanu vairs neesot ko sapņot, jo visur ir privātās zemes, kuras atpērkot apvedceļa izveide sadārdzinātos.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atklāj apvedceļa vīziju

Kategorijas