Ar saimnieka tvērienu

2014. gada 13. marts 00:00

625

Vikentijs Kovaļevskis: „Kādreiz piena steķis bija pie katras mājas, tagad tas ir retums.”

Tirzas pagasta bioloģiskās piemājas saimniecības „Ķempi” saimniekam Vikentijam Kovaļevskim piemīt saimnieka tvēriens, jo savulaik, strādājot Tirzas pagasta vadītāja amatā, gūtā pieredze tagad labi noder arī paša saimniecībā. Par to liecina piešķirtie Goda, Atzinības un Pateicības raksti ne tikai par noturīgu saimniekošanu, bet arī par ieguldījumu vietējās pašvaldības un rajona attīstībā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
„1990.gadā tiku ievēlēts par Tirzas ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. 1991.gada 6.novembrī, kad izpildkomiteja tika reorganizēta, biju Tirzas pagasta tautas deputātu padomes valdes priekšsēdētājs līdz 1994.gadam. Pagasta vadīšanas laikā sarīkojām pirmo tirzmaliešu saietu, divus festivālus „Gaujas laivinieks”, uzstādījām un atklājām piemiņas akmeni novadniekam Marisam Vētram. Daudzus gadus nostrādāju arī zemes komisijā. Biju klāt, kad likvidējās kolhozs un Tirzā sākās zemes reforma. Saistībā ar to arī daudzos tiesas procesos nācās piedalīties. Šodien ļaujam zemi izpirkt ārzemniekiem. Bieži vien pat nezinām, kurš nopircis konkrēto gabalu vai ka īpašnieks jau ir mainījies,” saka V.Kovaļevskis. Viņš galvenokārt norūpējies par dēla Mareka saimniecību, kur zemes platību palielināšana ir nepieciešamība, jo dēls audzē gaļas lopus.

Sākums – divas govis
„Ķempos” Kovaļevsku ģimene sākusi saimniekot deviņdesmitajos gados, kad kūtī bijušas divas govis, daži jaunlopi un 7,7 hektāri zemes. Kad lopu kļuvis vairāk, vajadzējis iegādāties lielāku novietni. Līdzekļu piesaistei rakstīts projekts naturālo saimniecību atbalstam. „Centāmies izmantot visus iespējamos lauksaimniecības atbalsta veidus, lai nevajadzētu bankā ņemt lielus kredītus,” stāsta saimniece Aija, kura ir saimniecības grāmatvedības pārzinātāja. Vikentijam nācies atbildēt uz jautājumu, kā uz tik maz lauksaimniecības zemes hektāriem iespējams uzturēt vairāk nekā desmit govis. „Man nav svarīgs daudzums, bet kvalitāte. Kad sākām saimniekot, kolhoza pļavas bija aizlaistas. Tajās no jauna pārsēju zālājus. Ievēroju arī augu seku. Tīrumus labi mēsloju. Tad arī ir rezultāts,” lepojas V.Kovaļevskis. Nelielā daudzumā tiek sēti arī bioloģiskie graudaugi, bet tikai saimniecības vajadzībām.

Izvēlas piena ražošanu
Izstrādājot mežu un pārdodot kokmateriālus, pamazām iegādāta zemes apstrādes un lopbarības sagatavošanas tehnika, tādējādi atvieglojot ikdienu. Saimniecībā ir gan pļaujmašīna, gan traktori, gan prese, kombains un citi agregāti, kas draudzīgi nepieciešamības gadījumā tiek dalīti ar dēla Mareka saimniecību. Lai gan ir veikta neliela saimniecības pārstrukturizācija, tajā galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība. Pēc piena, kura šobrīd ir mazāk, reizi četrās dienās atbrauc kooperatīvā sabiedrība „Māršava”. „Kooperatīvs par pienu maksā ļoti labi. Bija laiks, kad pienu nodevām Cesvaines, kā arī Rankas pienotavai. Neuzskatām, ka laukos nākotne ir tikai lielajām saimniecībām. Arī mēs dzīvojam ļoti labi. Visa pietiek un vēl paliek pāri, tikai ir daudz jāstrādā,” saka Aija. Viņa tāpat, kā vīrs jūtas droši, ka tad, kad pašiem spēka būs mazāk, iekoptā zeme atmatā nepaliks. To apsaimniekos Mareks. Par tukšajām lauku mājām gan abiem sāp sirds. „Kādreiz piena steķis bija pie katras mājas, bet tagad tas ir retums,” domīgi piebilst V.Kovaļevskis.

Fakti

◆ Piemājas saimniecība „Ķempi” reģistrēta 2001.gada 22.maijā.
◆ Šobrīd saimniecībā ir 23,71 hektārs lauksaimniecības zemes.
◆ Ganāmpulkā ir 11 slaucamas govis, viena ataudzējama tele.
◆ Par investīcijām izbūvēta moderna piena māja un ūdensapgādes sistēma.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar saimnieka tvērienu

Kategorijas