Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darbs un aizraušanās – divi vienā

Evita Brokāne

2014. gada 13. marts 00:00

1705
Darbs un aizraušanās – divi vienā

Ailita Brezinska: „Man vienmēr ir veicies būt īstajā vietā, īstajā laikā un satikt īstos cilvēkus.”

“Visa mana dzīve ir saistīta ar ziediem!” saka stāmereniete Ailita Brezinska. Šī gada septembrī apritēs 20 gadi, kopš viņa pievērsusies floristes darbam, savukārt maijā 12 gadu jubileju svinēs viņas vadītais ziedu salons “Kolāža”. “Šī ir mana paradīze, kur es varu realizēt savas idejas.”
Floristikai Ailita pievērsusies, māsīcas Ivetas Iesaliņas pamudināta. “Man vienmēr ir veicies būt īstajā vietā, īstajā laikā un satikt īstos cilvēkus. Ir tāds teiciens: “Es ticu liktenim – satikšu tos, kas ir jāsatiek, un paiešu garām tiem, kam ir jāpaiet.” Tā ir bijis arī ar mani. Māsīca mācījās Ritas Garaissils ziedu kārtošanas skolā Rīgā. Kādā reizē, runājoties ar viņu, sapratu, ka arī es to gribu darīt. Tā arī uzsāku mācības šajā skolā. Pēc tam divus gadu strādāju pie māsīcas pirmajā privātajā ziedu veikalā “Lauma” Gulbenē, pēc tam piecus gadus strādāju “Krāčukaktā”, bet tad radās iespēja izveidot savu ziedu salonu. Esmu priecīga, ka radās šī iespēja strādāt sev un realizēt savas idejas. Visus šos gadus uzticīgi strādājam kopā ar māsu Agritu,” stāsta floriste.

Katram savs rokraksts
Atceroties laiku, kad ziedu salons “Kolāža” uzsāka savu darbību, Ailita atzīst, ka šī biznesa specifika viņai jau bija zināma, tā jau tika apgūta, strādājot citos veikalos, un tāpēc grūtību neesot bijis. “Sākām ar mazumiņu, bet pamazām esam apauguši arī ar floristikas materiāliem – tirgojam arī tos, un var just, ka cilvēki diezgan daudz pērk arī tos, lai varētu gatavot paši. Protams, ir samazinājusies pirktspēja, bet tā tas ir it visiem, taču tas liek pašiem strādāt radošāk, lai pircējiem ir interesanti atgriezties tieši šajā ziedu veikalā,” saka Ailita. Runājot par konkurenci, viņa atzīst, ka katram ziedu salonam ir izveidojies savs rokraksts, katram ir arī savs klientu loks. “Ir klienti, kas ir bijuši uzticīgi mums visus šos gadus, protams, ir arī tādi, kas vairs nav mūsu klienti, bet ceram, ka būs arī jauni,” saka Ailita. Nepārtraukti tiek domāts arī par jauninājumiem. “Ir jāseko līdzi tehniskajiem paņēmieniem, floristikas līdzekļiem. Viss nepārtraukti attīstās, parādās daudz kas jauns. Kad sākām strādāt, floristikas materiālus nemaz nevarēja dabūt, tagad viss ir pieejams ļoti plašā klāstā, kas krietni atvieglo darbu, cenšos arī izmantot visas šīs dažādās tehnoloģijas.” Ailita stāsta, ka viņa labprāt apmeklē arī dažādus seminārus un paraugdemonstrējumus, apgūst kaut ko jaunu, kas pēc tam noder ikdienas darbā. Par ideju trūkumu viņa nekad nav sūdzējusies, to viņai vienmēr ir daudz un reizēm pat pietrūkst laika, lai tās visas realizētu. Un floristam darbā var noderēt jebkas – vai tas ir akmens, kāds zariņš, sūna vai ķērpis mežā. Kam citi varbūt pārkāps pāri, floristam radīsies kāda interesanta ideja šīs lietas pielietojumam.

Palielinājusies ziedu dažādība
Vai arī floristikā un ziedu tirdzniecībā ir kādas tendences vai mode? Ailita atklāj, ka katru gadu, pat katru gadalaiku atšķiroties gan krāsas, gan arī tendences, taču pie mums cilvēki tam tik ļoti nepievēršot uzmanību, vairāk skatoties, ko var atļauties. “Kādreiz ļoti pieprasīti bija dažādi pušķi. Pirmsākumos tie katru dienu tika pirkti vairumā. Tagad ir citādāk,” stāsta Ailita. Viņa priecājas, ka arī ziedu dažādība gadu gaitā ir palielinājusies un arī ziemā, piemēram, ir iespējams dabūt tulpes vai kādas citas pavasara puķes. “Ziedi, protams, nāk no Holandes, Spānijas, Ekvadoras, bet tad tiešām visu gadu ir iespējams saņemt visdažādāko sortimentu. Vietējo ziedu ir ļoti maz, jo izmaksas ir pārāk lielas. Reizēm gan ir vietējās rozītes, tulpes, gerberas, arī citas puķes, bet tās vairāk ir nopērkamas atbilstošajā sezonā.”

Katram ziedam – savs skaistums
Pašai Ailitai nav vienu mīļāko puķu. Viņai visas ir mīļas. “Katram ziediņam ir savs skaistums. Es neiedalu tos labākajos vai sliktākajos, mīļākajos un ne tik mīļajos. Ja tu dari šādu darbu, tad visiem ziediem ir jābūt mīļiem un skaistiem. Mani nedaudz mulsina, ka cilvēki, piemēram, neļķes uzskata par sēru puķēm. Man šādu aizspriedumu nav ne pret vienu puķi.”
Pirms dažiem gadiem Ailita beidza arī dārzu apzaļumošanas kursus. Viņa ir apzaļumojusi vairākus dārzus, neatsaka padomu arī citiem apkārtnes apzaļumošanā. Ailitai ļoti patīk strādāt arī savā dārzā, patīk apčubināt, apmīļot puķes, parunāties ar tām. “Priecājos par katru izdīgušo asniņu, skatos, kā atveras zieds, kā no rīta tas ir pilns rasas, kā tas vakarā aizveras,” stāsta Ailita. Puķes ir jāmīl – par to viņa ir pārliecinājusies, šos gadus strādājot kā floriste. Arī grieztie ziedi, kas stāv vāzē, ir jāapčubina, jāaprunājas ar tiem. Tad tie priecēs ilgāku laiku!

Fotografē dabu
Florista darbs ik dienu ir saistīts ar skaistuma radīšanu, saskatīšanu, atklāšanu. Pagājušajā vasarā Ailitas dzīvē nopietnāk ienāca arī vēl kāda aizraušanās, kas saistīta ar skaistā, neparastā ieraudzīšanu un iemūžināšanu. Viņa mācījās apgūt dabas fotografēšanas noslēpumus. „Un atkal biju īstajā vietā un satiku īstos cilvēkus! Profesionāļi jau vairāk meklē vērtības cilvēkos, es pagaidām vēl baidos fotografēt cilvēkus, tādēļ fotografēju dabu. Izeju dārzā un fotografēju ziedus, gan esot pumpuros, gan arī tad, kad tie jau sāk birdināt ziedlapiņas. Un katram šim zieda dzīves ciklam ir savs skaistums, tas tikai ir jāsaredz un jāpiefiksē. Eju uz darbu, redzu ar ledus kārtiņu pārklātu peļķi un priecājos, cik tā ir skaista. Kaut kur braucu un ar vienu aci vēroju skaistos skatus, domājot, ka izdotos lieliskas fotogrāfijas. Kad ar kaut ko aizraujies, pozitīvā nozīmē saslimsti ar to,” saka Ailita. Viņa ikvienam novēl darīt to, kas viņam patīk, jo tad ir iespēja izpausties pilnībā un atdot sevi visu tam, ko dari. „Man ir jāpateicas arī maniem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem, kas atbalsta un iedrošina mani it visā, ko daru. Tās ir manas māsas, kas vienmēr ir kopā ar mani, mani bērni. Par to, kāda esmu, pateicos saviem vecākiem! Vienmēr visaugstāk esmu vērtējusi cilvēciskās attiecības. Tās ir lielākās manas dzīves vērtības!” piebilst Ailita.