Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada lauksaimnieki ziemāju sējumus vērtē piesardzīgi

Malda Ilgaža

2014. gada 17. marts 09:02

167
Novada lauksaimnieki ziemāju sējumus vērtē piesardzīgi

Gulbenes novada lauksaimnieki jau apsekojuši ziemāju platības, bet pagaidām galīgos secinājumus par to pārziemošanu vēl neizdara. Tas, vai ziemājus nāksies pārsēt un cik lielās platībās, būs zināms marta beigās, kad būs pārlaists pēdējais aukstuma vilnis.

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības „Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis šobrīd domā, ka ziemājus, iespējams, nevajadzēs pārsēt. „Ja pavasaris sāktos jau šodien, es teiktu, ka sējumi – ziemas kvieši un puse no ziemas rapša sējumiem - ir normāli un dzīvotspējīgi. Vēl kādu laiku tie pamocīsies, tērējot barības vielas, bet jaunnedēļ jau sola sniegu un aukstumu. Tas nozīmē, ka ziemāji tiks vēl vairāk novārdzināti, jo aukstumā tie no zemes barības vielas neuzņem. Kā nu būs, tā būs,” saka A.Gargurnis.

Litenes pagasta zemnieku saimniecības „Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis secinājis, ka ziemāji ir apsaluši, bet dzīvi. Viss atkarīgs, kāds būšot pavasaris. G.Ciglis stāsta, ka ziemājiem, uzsākot veģetāciju, pietiekot ar pavisam nelielu aukstumu, lai tie neizdzīvotu. „Bažas rada arī nosalušās rapša lapas, kas sāks pūt. Ja lapas paspēs izžūt un pūšanas process nesāksies, tad sējumu vēl varēs saglābt. Pretējā gadījumā viss sapūs. Agronomiski pareizi būtu sākt šo platību mēslošanu, tiklīdz ziemāji atsāk veģetāciju, bet nav zināms, vai tad varēs ar tehniku uzbraukt uz lauka. Lauksaimniecība ir ļoti riskanta nodarbošanās, tāpēc jābūt arī gatavam uz visu,” spriež G.Ciglis.


Stanislava Gžibovska no Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības „Lācīši” ziemāju lauki atrodas vairākos Gulbenes novada pagastos, tāpēc tīrumos situācija atšķiras. „ Galgauskas un Jaungulbenes pusē izskatās, ka sniega ir bijis nedaudz vairāk, tāpēc ziemāju platības ir labāk pārziemojušas, bet Stradu un Daukstu pusē tie cietuši daudz vairāk. Pēc pāris nedēļām varēs precīzi pateikt, cik daudz nāksies pārsēt. Bažas rada tie rapša lauki, kur rapsis tika iesēts agrāk, tāpēc paspējis izlaist lielākas lapas. Saimniecībā sēkla problēmas neradīs, vienīgi būs jāiegulda papildu darbs un līdzekļi,” secina S.Gžibovskis. Arī viņš ir nobažījies par meteorologu solīto aukstumu marta pēdējās nedēļās.


Neviena no minētajām saimniecībām ziemāju sējumus nav apdrošinājusi. S.Gžibovskis uzskata, ka viņa saimniecībā visu sējumu apdrošināšanai nāktos tērēt ļoti ievērojamu summu.