Ar centību var panākt daudz

2014. gada 14. marts 00:00

163

Zigrīda Imanta Kručena spēlē dažādus mūzikas instrumentus, komponē dziesmas un izgatavo savu kokli

Atzinīgus vārdus par 9.klases skolnieci Zigrīdu Imantu Kručenu “Dzirkstele” ir saņēmusi no Druvienas pamatskolas. Zigrīda esot ļoti centīga un vispusīgi apdāvināta, bet jo īpaši mūzikas jomā. Viņa prot spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, pati komponē dziesmas, piedalās dažādos konkursos, ir izgatavojusi savu kokli, piedalās folkloras kopā “Pērlis”.

Spēcīgā puse - māksla
Zigrīda “Dzirkstelei” atzīst, ka ir mācību priekšmeti, kas arī viņai nepadodas, piemēram, angļu valoda, ķīmija un fizika, bet tajā pašā laikā viņa ir pārliecināta, ka ļoti daudz ko var panākt tieši ar centību. “Man jau arī reizēm negribas neko darīt un arī mācīties, bet tādos mirkļos ir jāaizdomājas par savu nākotni. Daudzi skolēni domā, ka viņi neko nevar un arī necenšas, bet ir jāatrod spēks un šīs domas sevī jāpārvar. Manuprāt, ir cilvēki, kuriem viss padodas uzreiz, bet citi visu panāk ar savu centību un gribasspēku. Lūk, es piederu pie otrajiem. Ne vienmēr ir svarīgs talants. Galvenais ir gribēt un izvirzīt mērķi, kuru vēlies sasniegt,” saka Zigrīda.
Bērnībā viņai ļoti paticis dziedāt. “Kad pirkām viņai klavieres, vecmamma teica, ka nebūs viņa nekāds Bēthovens vai Mocarts, bet man bija tāda sajūta, ka meitai ir tāds iekšējs spīts, ka viņa spēlēs tās un labi spēlēs,” atceras Zigrīdas mamma Tatjana. Zigrīda tagad saka, ka klavieres ir viens no viņas mīļākajiem mūzikas instrumentiem, pirmo vietu gan atstājot koklei.
Pirms diviem gadiem vasaras nometnē viņai bija iespēja izgatavot no liepas koka savu kokli. Kokle tapusi nedēļas laikā. Tai dots arī nosaukums “Dieva bērna saules rats”. Visgrūtākais kokles izgatavošanas procesā ir bijusi slīpēšana. “No šīm septiņām dienām, kad darināju kokli, kādas piecas dienas pagāja tikai nepārtrauktā slīpēšanā. Tas ir fiziski smags darbs. Kad kokle bija izgatavota, sākumā pat rokas trīcēja, kad to spēlēju. Tagad tai esmu mazliet veikusi uzlabojumus, jo bija nelieli defekti. Kokli spēlēju katru vakaru,” stāsta Zigrīda un piebilst, ka pati cenšas arī komponēt. Viņas pūrā pašlaik ir trīs dziesmas, kurām ir sacerējusi gan vārdus, gan mūziku. Dziesmas top, kā viņa atzīst, mirkļos, kad ir atlidojusi mūza. “Ir bijis tā, ka pastaigājos pa pļavu un sāku dungot pie sevis melodiju. Pēc kāda laika saprotu, cik jauki tā skan,” sajūtās dalās Zigrīda.

Lampu drudzis - pārdzīvots
No mācībām brīvos mirkļus Zigrīda aizpilda, piedaloties dažādās aktivitātēs. “Esmu iesaistījusies daudzos pulciņos, tāpēc mājās esmu vēlu vakarā, atliek vien izmācīties. Esmu klavieru pulciņā, tad vēl solfedžo, ansamblis, popgrupa, koris, folkloras kopa “Pērlis”, darbojos arī skolas pašpārvaldē. Reizēm gan vakaros pārņem bezspēcības sajūta, bet tas pāriet. Brīvajā laikā, arī sestdienās un svētdienās, daudz kur arī uzstājos. Atceros, ka uzstājoties pirmajās reizēs piedzīvoju pamatīgu lampu drudzi. Tagad vairs tā nav, jo ļoti daudz esmu uzstājusies un daudz kur piedalījusies. Vairs man netrīc balss, un tas ir liels pluss, ko esmu panākusi savā izaugsmē. Piemēram, nākamnedēļ braukšu uz Rīgu, lai ielās spēlētu kokli, tā vācot ziedojumus un atbalstot kādu slimu meitenīti,” stāsta Zigrīda.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar centību var panākt daudz

Kategorijas