Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

Anatolijs Savickis, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs

2014. gada 18. marts 00:00

No Lejasciema BUB izslēdz politiski neuzticamos

(Turpinās no 18.februāra)

Valstī 20.gadsimta trīdesmitajos gados arvien vairāk domāja par ugunsdrošības apstākļu uzlabošanu pagastos, kuros vēl nebija brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB). Tā kā Lejasciema pilsētas BUB ieguva motoršļirci, tad abas iepriekš izmantotās rokas šļirces nodeva lietošanā Dūres un Sinoles pagastam.
1939.gadā biedrība veiksmīgi risināja vairākas ilggadējas problēmas: ar Lejasciema pilsētas valdi parakstīja līgumu par ugunsdzēsēju depo (Rīgas ielā 1) gruntsgabala iznomāšanu uz 50 gadiem; Centrālās zemes ierīcības komiteja piešķīra pilsētas apbūves gabalu Imantas ielā. Strīds par ugunsdzēsēju depo piederību un izmantošanu biedrībai sagādāja problēmas gandrīz visu tās pastāvēšanas laiku, bet sava apbūves gabala biedrībai līdz šim nebija.
Pavisam neilgi pēc tam, kad Lejasciems bija zaudējis pilsētas statusu, ugunsdzēsēju biedrība nolēma mainīt savu nosaukumu, izņemot vārdu „pilsētas”. 1940.gada marta beigās biedrības valdes protokolos tās nosaukums atkal bija Lejasciema BUB.

Būvē šļūteņu žāvēšanas torni
Ugunsdzēsējiem Lejasciemā ilgu laiku problēmas sagādāja kvalitatīva šļūteņu apkope pēc to lietošanas, jo depo ēkai nebija šļūteņu žāvēšanas torņa. Torņa būvniecību uzsāka tikai 1938.gadā, kad izdevās sagādāt lielu daļu no nepieciešamajiem būvmateriāliem.
Torni būvēja cieši pie depo ēkas, katru gadu veicot noteiktu daudzumu darbu. 1940.gadā būve bija gandrīz gatava, tai trūka logu un iekšējo kāpņu. Taču pašvaldība torņa būvniecībai vairs nepiešķīra finansējumu, tādēļ Lejasciema BUB valde nolēma ielikt zemāko logu, bet augšējo pagaidām aizsist ar dēļiem.
Ugunsnelaimes apkarošanai plašākā apkārtnē biedrībai bija ļoti nepieciešama automašīna. 1939.gadā biedrība oficiāli par vienu no prioritātēm izvirzīja tieši ugunsdzēsēju auto iegādi. Tomēr pat lietota ugunsdzēsēju auto iegāde prasīja ievērojamus līdzekļus, bet biedrībai vēl nebija pilnībā atmaksājusi motoršļirces aizņēmumu.
Lejasciema BUB lūgums pēc finansiālās palīdzības Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamentā, Latvijas Lauksaimniecības kamerā, kā arī tuvākajās apkārtnes apdrošināšanas biedrībās un pašvaldībās uzreiz netika atbalstīts, bet politiskā situācija krasi mainījās. Sākās Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija.

Jāiegādājas Padomju
Savienības karogs
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pastāvēšanas pirmajos mēnešos likvidēja Latvijas Ugunsdzēsēju savienību un uzsāka BUB reorganizāciju. Pagastos BUB reorganizācija sākās vēlāk nekā pilsētās.
Lejasciema BUB sākotnēji notika tikai biedrības vadītāja nomaiņa. 1940.gada 28.jūlijā par Lejasciema BUB priekšnieku ievēlētais Eduards Kamerūts nebija amatā nonācis ar jaunās varas ziņu, tādēļ uz Lejasciemu nosūtīja Iekšlietu ministrijas un komunistiskās partijas pilnvaroto, kurš pieprasīja biedrības priekšnieka atkāpšanos no amata.
Jau 1940.gada 1.septembrī sasauktajā biedru sapulces laikā aizklāto vēlēšanu rezultātā par biedrības priekšnieku kļuva Jānis Pētersons. Turpmāk no biedrības izslēdza arī politiski neuzticamos biedrus - “Aizsargus” un Kārļa Ulmaņa uzticību izpelnījušos.
Lejasciema BUB bija jāiegādājas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības karogs un biedrības karogā mazā Latvijas Republikas ģerboņa vietā jāliek piecstaru zvaigzne.
Balles, teātra izrādes un citus sarīkojumus biedrība varēja organizēt tikai Lejasciemā, saņemot vietējo komunistiskās partijas pārstāvju atļauju. Turklāt šie komunistiskās partijas pārstāvji bija jāiesaista pasākumu organizēšanā. Pat tādi pasākumi kā karnevāls bija jārīko kopā ar Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Lejasciema pirmorganizāciju.
Lielākās pārmaiņas tuvojās 1941.gadā. Jau pavasarī biedrības valdes vietā ievēlēja padomi un izveidoja prezidiju. Par pirmo Lejasciema BUB padomes prezidija priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Jāni Pētersonu.
Par spīti politiskām pārmaiņām Lejasciema BUB galvenais uzdevums joprojām bija ugunsgrēku apkarošana. Tā 1940.gada 5.jūlijā lejasciemieši kopā ar citām ugunsdzēsēju komandām un vietējiem iedzīvotājiem piedalījās milzīga ugunsgrēka dzēšanā Alūksnes pilsētā. Šis ugunsgrēks Alūksnes pilsētas centrā nopostīja vairāk nekā 60 mājas un vēl vairāk saimniecības ēkas. Lejasciema ugunsdzēsēju komanda darbojās disciplinēti un drosmīgi. Komandas virsnieks par sevišķas drosmes apliecināšanu biedrības padomes sēdē minējis ugunsdzēsējus Jūliju Baltiņu un Arvīdu Zurkovu.
Padomju okupācijas laikā uzsāktos pārkārtojumus apturēja cita okupācijas vara, kura atjaunoja BUB darbību pēc Latvijas Republikas laika ugunsdzēsēju statūtiem.

Iegādājas pamestu mašīnu par 550 reihsmarkām
Jau ar 1941.gada jūlija sākumu arī Lejasciemā nostiprinājās vācu okupācijas vara. Biedrības priekšnieks Jānis Pētersons līdz ar Sarkanās Armijas atkāpšanos bija pazudis, domājams, atkāpies ar Sarkano Armiju. Biedrības priekšnieka amatā atjaunoja iepriekš ievēlēto Eduardu Kamerūtu.
Veicot biedrības mantu inventarizāciju, tika konstatēts, ka trūkst dažādi priekšmeti un bez valdes (padomes) ziņas izdotas lietas no to uzglabāšanas vietas - depo. Par vienu no pirmajiem uzdevumiem izvirzīja iepriekšējā gada laikā izvazāto lietu atgūšanu. Atsevišķas lietas nebija atgūstamas un tās nācās izslēgt no biedrības īpašuma. Ugunsdzēsējs Rūdolfs Aņķups ziņoja, ka komunisti atkāpjoties nodedzinājuši saimniecību, kurā atradās viņa ugunsdzēsēju forma.
Ugunsdzēsēju automašīnu vēl nebija izdevies nopirkt, tādēļ biedrība veica mērķtiecīgus mēģinājumus iegūt kādu no kara laukā pamestajām automašīnām. Vairākas automašīnas bija pamestas Rankas pagastā, tādēļ biedrības vadība pēc atļaujas saņemšanas no Rīgas devās uz Ranku. Tomēr automašīnu iegūt neizdevās, jo Rankas policijas pārstāvji paziņoja, ka automašīna izdodama tikai ar Cēsu apriņķa komandanta rakstisku atļauju.
1941.gada novembrī Lejasciema pagasta iedzīvotājs Nikolajs Ēriks Korulis piedāvāja ugunsdzēsējiem savu firmas „Oakland” automašīnu, kas diemžēl nebija braukšanas kārtībā. Automašīnu vajadzēja tuvākajā laikā, tādēļ biedrības valde atteicās ņemt savā īpašumā šo dāvinājumu.
Lejasciema BUB uzzināja, ka pagasta teritorijā atrodas pamesta automašīna. Noskaidrojās, ka tā ir uz firmas „Ford” šasijas konstruētā smagā automašīna, kuru var saremontēt ar nelieliem finanšu ieguldījumiem.
1942.gada novembrī ar Kara pārvaldes noteikto cenu 550 reihsmarkas šī automašīna kļuva par biedrības privātīpašumu. Visu kara laiku Lejasciema BUB automašīnu izmantoja gan ugunsdzēsēju komandas vajadzībām, gan komerciāliem pārvadājumiem.
Vācu okupācijas laikā Lejasciema BUB uzdevums bija ugunsgrēku dzēšana Lejasciema miesta un pagasta robežās, kā arī kaimiņu pagastos – Kalncempju, Dūres un Sinoles. Vajadzības gadījumā Lejasciema BUB ugunsdzēsēju komanda dzēsa ugunsgrēkus arī Vecgulbenes pagastā un citur. Ugunsgrēku trauksmes gadījumiem braukšanai uz ugunsgrēka vietām bija norīkoti arī zirgu pajūgi no apkārtējām saimniecībām.
Ugunsdzēsības situācijas uzlabošanai ugunsdzēsēju komandas centās izveidot katrā pagastā. 1942.gadā ugunsdzēsēju komandu izveidoja Dūres pagastā, tā rokas šļirci ieguva no Gaujenes BUB. 1943.gada vasarā arī Lejasciema BUB saņēma norādījumu nodot biedrības rokas šļirci kādai jaundibinātai ugunsdzēsēju komandai. Uz ierīces saņemšanu pieteicās Kalncempju ugunsdzēsēju nodaļa. Rokas šļirce tika nodota lietošanā, pamatojoties uz Kalncempju pagasta valdes apstiprinātas pilnvaras.
Kārtējas varas maiņas rezultātā Otrā pasaules kara beigās ugunsdzēsības sistēmā tika uzsāktas reformas, kuru rezultātā Lejasciema BUB beidza pastāvēt. Nedaudz vēlāk apriņķa teritorijā veidoja vienotu Gulbenes BUB ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām pilsētā un laukos.

(Turpinājums sekos.)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

Kategorijas