Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Pieskāriens” piecu gadu garumā

Malda Ilgaža

2014. gada 18. marts 00:00

1108
„Pieskāriens” piecu gadu garumā

Stradu pagasta sieviešu vokālais ansamblis svin dzimšanas dienu

Stāķu pamatskolas zālē 22.martā notiks Stradu pagasta sieviešu vokālā ansambļa „Pieskāriens” piecu gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs klausītājiem dāvās savas visskaistākās dziesmas. 
„Diāna Šķēla, kura ir Stāķu pamatskolas direktore, kādreiz bija arī mana kora skolotāja. Bildu viņai, ka ļoti vēlos dziedāt, tikai negribētos braukt uz mēģinājumiem Gulbenē. Norunājām, ka divu trīs mēnešu laikā apzināsim meitenes, par kurām zinājām, ka viņas ir kaut kur jau dziedājušas, kā arī tās, kas būtu gatavas dziedāt ansamblī,” stāsta ansambļa dalībniece Paula Leite-Berģe. Pirmajā mēģinājumā pulcējušās sešas dalībnieces. Pirmais koncerts pirms pieciem gadiem noticis 2.aprīlī viesu namā, kur pasākumā pulcējušies novada lauksaimnieki. Vokālo ansambļu skatēs kolektīvs dziedājis arī Mazsalacā, Siguldā, Cēsīs un arī Gulbenē, gūstot labus rezultātus.

Tas nenācies viegli
Ja ir kolektīvs, tad vajadzīgs arī tā nosaukums. Pārskatīti visi muzikālie termini, rīkota „prāta vētra”, bet neviens nešķitis īstais līdz brīdim, kad Diāna bildusi, ka ansamblis varētu saukties „Pieskāriens”.  „Es atradu dzejnieces Anitas Anitīnas dzejoli ar tādu pašu nosaukumu. Tajā izteikta visa vārda „pieskāriens” būtība. Tad, kad mēs kādreiz beigsim kopā iet pa šo dziesmas ceļu,  būs vienkārši skaistas atmiņas, jo „mēs cits citam dzīvē vien esam pieskāriens”. Atmiņas paliks arī par to, ka mēs cilvēkiem esam spējušas dāvāt prieku, spējušas darīt viņus dvēseliski laimīgus,” saka ansambļa vadītāja Inga Zomerovska.     

Par gaumi nestrīdas
Kolektīvam pa šiem gadiem ir izveidojies plašs dziesmu repertuārs. To galvenokārt izvēlas Inga. „Man ir  liels prieks, ka mūsu gaume sakrīt. To varu sacīt īpaši par vienu dziesmu „Centies laimīgs būt!”. Šī kompozīcija mums palīdzēja pārstāvēt Gulbenes novadu ansambļu skatē Mazsalacā,” lepojas Inga. Jubilejas koncertā minētās dziesmas pavadījumu spēlēs jauniešu instrumentālais ansamblis no Jaungulbenes, ar kuru „Pieskārienam” izveidojusies laba sadarbība. To vada Guntars Mednis. Ansambļa dalībniecēm patīk romantiski emocionālas dziesmas, bet koncertējot novērots, ka klausītāji bieži vien vēlas dzirdēt arī drastiskas un nenopietnas melodijas. Jubilejas koncertā skanēs arī liriskas dziesmas, piemēram, latviešu tautas dziesma „Caur sidraba birzi gāju”, „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” un citas. Ansambļa darbības laikā atbilstoši klausītāju pieprasījumam izveidojušies dažādi tematiskie repertuāri.
Inga šobrīd vada trīs vokālos ansambļus. Uz mēģinājumiem viņu gaida gan „Veišu muzikanti” Galgauskā, gan Tirzas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis „Tirzmalieši”. „Vajadzētu būt tikai vienam „bērnam”. Tas nav viegli, īpaši, kad notiek ansambļu skates. Tad es jūtu, ka vajadzētu būt tikai pie viena kolektīva, lai to auklētu, mīlētu, lolotu un mierinātu,” uzskata Inga.

Pārstāv dažādas profesijas
Ansamblī dzied dažādu profesiju pārstāves. Par vislabāko profesiju pasaulē viņas uzskata būt par māmiņu. Ansambļa dalībnieces mēģinājumos bieži piedalās ar savām mazajām atvasēm, cerot, ka bērni kādreiz iemīlēs dziesmu. Juta Rudzīte ir ēdināšanas speciāliste, Sandra Gaidava–Uzuliņa - mediķe, Jautrīte Kanaviņa - uzņēmēja. Par Jautrīti pārējās dalībnieces saka, ka vārds atbilst viņas raksturam. Jautrīte rūpējas par materiālu koncerta tērpiem. „Kamēr mēs vēl tikai sapņojam par jauniem tērpiem, par to, kādi tie varētu būt, viņa jau visu īsteno, ierodoties uz mēģinājumu ar auduma baķi padusē,” raksturo Inga.
Savukārt Paula izpelnās atzinību par vispusību, pedantismu, spēju nekad neko nenokavēt. Samtainās balss īpašniece Lienīte Reinsone pēc profesijas ir ekonomiste, tāpēc tad, kad vajadzīgs padoms ar naudu saistītos jautājumos, vēršas pie viņas. Diānu, kura arī pati vada sieviešu vokālo ansambli „Anemones” Jaungulbenes profesionālajā vidusskolā, pārējās dziedātājas dēvē par saimnieci, jo mēģinājumi notiek Stāķu skolā. „Mēs ar Ingu dalāmies pieredzē, pārrunājam, ko vajadzētu sniegumā uzlabot, iesakām repertuāru. Tādējādi cita citu papildinām,” saka Diāna. Līga Kušķe ir pedagoģe, kura strādā par audzinātāju pirmsskolas izglītības iestādē. Ilze Logina pārzina bārmenes–viesmīles, Guntra Rone – grāmatvedes arodu.

Neskopojas ar izdomu
Ansambļa piecu gadu darbību atklāj biezā kladē apkopotā vēsture, papildināta ar daudzām fotogrāfijām, kas stāsta ne tikai par piedalīšanos atbildīgās skatēs un koncertos, bet arī par jautriem un atraktīviem brīžiem. „Līdz šim vēl nebiju vadījusi ansambli, kurā ir tāds enerģijas lādiņš. Nav jau nemaz tik viegli šo enerģiju sakoncentrēt vienā veselā un virzīt uz mērķi,” smejas Inga. Kolektīvs kopīgi svin dzimšanas un vārdadienas, atzīmē gadu miju, Ziemassvētkus un citus pasākumus. „Kur tad vēl Ingas vakari!” izsaucas Diāna.  „Ir vasaras beigas. Man piezvana meitenes un saka, ka vēlas atbraukt ciemos. Zvanīts tiek tad, kad viņas jau ir ceļā pie manis. Protams, uztraucos, lai viņas justos labi, bet reizē man tā ir arī ļoti liela laime. Tad sveču gaismā filozofējam par dzīvi, skan dziesmas un smiekli,” stāsta Inga. 

Nav šodienas bez rītdienas
Tā uzskata arī „Pieskāriena” meitenes, saistot nākotni ar kādu interesantu ieceri, proti, priecēt skatītājus ne tikai ar jaukām dziesmām, bet parādīt, ka ansambļa dalībnieces spēlē arī dažādus mūzikas instrumentus. Tas ļautu dažādot arī koncertus. Piemēram, Jautrīte  pašmācībā apguvusi ģitāras spēli, kā arī spēlē akordeonu, Paula pūš flautu, Sandra spēlē vijoli, Diāna – klavieres. Ingai radusies doma, ka vispirms vajadzētu noorganizēt vakaru, kurā skanētu tikai instrumentālā mūzika ansambļa dalībnieču izpildījumā. Diāna atklāj  vēl kādu sapni – visām kopā kādreiz aizceļot uz Islandi, lai iepazītu tās dabu, tādējādi bagātinot sevi. Sapņiem noteikti ir jābūt, jo tie mēdz materializēties, uzskata dziedātājas.