Kāpostu lauku būs vēl vairāk

2014. gada 20. marts 00:00

790

“Dimdiņos” - moderns sēšanas process

SIA „Dimdiņi Agro” pagājušajā nedēļā sākās kāpostu sēja stādu ieguvei. Lai kāpostu sēšanu ar kūdru pildītās kasetēs padarītu ātrāku un mazāk darbietilpīgu, tiek izmantota speciāla kāpostu sēšanas iekārta, kas ļauj automatizēt darbības procesus. Ar šo iekārtu tiks sētas arī divas sarkano kāpostu šķirnes, kas saimniecībā tiks audzētas pirmo gadu.
„Iesēto kāpostu daudzumu uzreiz rēķinām hektāros. Šinīs dienās jau esam apsējuši aptuveni 20 hektārus,” stāsta SIA „Dimdiņi Agro” agronome Vita Ostrovska.

Sēj trīs kārtās
Iekārtu siltumnīcā būtu grūti novietot, tāpēc sēšana notiek plašajā noliktavā, kur pa ziemu glabājas svaigie kāposti. Agronome skaidro, ka šajā procesā liela nozīme ir tam, lai sīkajām kāpostu sēkliņām nepiekļūtu nekādi piemaisījumi, kas varētu kavēt to sēšanu.
Mazās kasetēs vispirms tiek pildīta kūdra, kas tiek sagatavota atbilstoši kāpostu audzētāju iepriekš izstrādātai receptei un ir paredzēta speciāli dārzeņu audzēšanai. Kāpostu sēklas tiek kodinātas un apstrādātas ar fungicīdiem, kas ir pirmās zāles kaitēkļu un slimību atbaidīšanai. Sēklām jābūt vienāda lieluma, lai ar gaisa vilkmes palīdzību pa rullī iemontētām sīkām atverēm, kas līdzinās punktiņiem, tās nonāktu kasešu ligzdiņās.
Katrā kasetes ligzdiņā drīkst iekrist tikai viena sēkliņa. Ja kādā sēkliņas nav vispār vai iekritušas divas, tad strādnieks ar pincetes palīdzību šīs kļūdas izlabo. Agronome bilst, ka strādniekam, kurš nodarbojas ar iekārtas pieļauto kļūdu labošanu, jābūt labai redzei. Plus 12 grādos kāposti sāk dīgt pēc četrām dienām.
„Tagad mēs sējam pirmo kārtu, lai ar kasetēm varētu piepildīt abas lielās siltumnīcas. Tajās kopumā iespējams izaudzēt kāpostu stādus 43 līdz 44 hektāru apstādīšanai. Ir trīs sējas kārtas. Kā pirmais stādu daudzums tiek no siltumnīcas izņemts, tā uzreiz sējam nākamo, lai arī stādīšana varētu noritēt raiti un stādi būtu vienmērīgi izauguši. Sēšana norit vienā maiņā. Dienā iespējams apsēt septiņus, astoņus, labi sējot, pat desmit hektārus. Iekārtu apkalpo seši cilvēki, kuri, pēc agronomes raksturojuma, par kāpostu zina visu, sākot no sēkliņas līdz novākšanai.

Būs arī jaunumi
Uz lauka kāpostus parasti stāda aprīļa beigās vai maija sākumā.
V.Ostrovska prāto, ka šogad stādīšana sāksies 28. vai 30.aprīlī. Pirmo gadu „Dimdiņos” stādīs arī divas sarkano kāpostu šķirnes, jo Ziemassvētkos patērētājiem tika piedāvāts jaunums „Jaunais ziemas gardums”, kurā izmantoti sarkanie kāposti kopā ar ķirbi, plūmi un ābolu. Tiks sēta arī jauna agrīno kāpostu šķirne, kas būs domāta svaigas produkcijas ieguvei. Tā ir par piecām dienām agrāka nekā pagājušajā gadā audzētās agro kāpostu šķirnes. „Tas nozīmē, ka mēs pirmos svaigos kāpostus griezīsim nevis ap Jāņiem, bet jau ap 20.jūniju,” rēķina agronome. Pērn pārstrādei vienā hektārā tika iesēta agro kāpostu šķirne ’Chakmate’, bet šogad tai atvēlēti jau trīs hektāri. „Tas ir pirmais skābējamais kāposts, ko varam sākt skābēt jau jūlija sākumā. Parasti pirmos skābējamos kāpostus vācām tikai jūlija beigās. Kāpostu šķirnes mēs speciāli izvēlamies. Izveidojusies laba sadarbība ar firmu „Kurzemes sēklas”, kas piedāvā atbilstošas kāpostu šķirnes, jo prasības pārstrādei un svaigēšanai domātajiem kāpostiem atšķiras,” stāsta V.Ostrovska. Ir plānots dažādot arī salātveidīgo kāpostu audzēšanu. „Pētām tirgus pieprasījumu. Arī kooperatīvs „Mūsmāju dārzeņi” aktīvi interesējas, kurš no kooperatīva biedriem var izaudzēt kaut ko jaunu,” norāda agronome. Kāpostu platības šogad tiks palielinātas. Ja pērn tie bija 140 hektāri, tad šogad - jau 160 hektāri.

Piemērotas augsnes
Tiek audzēta arī labība. 85 hektāri ir ziemāji. 160 līdz 170 hektāros plānots sēt vasaras kviešus.
„Ceram, ka mums izdosies dabūt klāt papildu platības. Ja tiek audzēti kāposti un arī graudaugi, tad iespējams ievērot augu seku. Gulbenes novadā kāpostus var audzēt ļoti labi, tikai augsnei jābūt vidēji smagai – smilšmālam. Ja augsne ir viegla, tad kāposts nespēj noturēt lielo galvu. Smilšainās augsnēs arī minerālmēsli ātrāk izsulojas un kāpostgalvas šādos laukos ir mazākas,” stāsta agronome. Viņa nenoliedz, ka kāpostu stādījumos lieto insekticīdus, lai neveidotos kaitēkļu radītie bojājumi, jo katrs bojājums ietekmē produkcijas uzglabāšanu un kvalitāti. „Lietojam tikai atļautos līdzekļus. Tiklīdz pamanām, ka gar kāpostlauka malām lidinās kāpostu baltenis, uzreiz miglojam. Modernais miglotājs ļauj miglot šīs lauka malas, izmantojot tikai vienu sprauslu spārnu. Ķīmija ir ļoti dārga, un visam laukam to nemaz nevaram atļauties,” skaidro speciāliste.

Fakti

◆ SIA „Dimdiņi” dibināta 1992.gadā.
◆ 2008.gadā izveidoti „Dimdiņi Agro”.
◆ Ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” biedrs.
◆ Kopš 1992.gada veic kāpostu šķirņu atlasi un izpēti.
◆ 2008.gadā ieviesta ražošanas līnija ar termisko apstrādi, kas ļauj ražot skābētus, štovētus un marinētus kāpostus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpostu lauku būs vēl vairāk

Kategorijas