Ne tikai naudas pelnītājs

2014. gada 21. marts 00:00

4009

Aldis Stūriška uzskata: Latvijā paši vēl lielākā apjomā varam saražot elektrību

Būt uzņēmējam un būt atvērtam dialogam ar sabiedrību – reizēm tas nav viegli, bet vajag! Rancēnietis Aldis Stūriška vienmēr ir centies šo dialogu uzturēt un nepārraut pat tad, ja licies: viņa teikto nesadzird vai negrib dzirdēt. Tomēr prakse liecina, ka laiks visu saliek pa plauktiņiem.
- Kādu attieksmi jūs kā uzņēmējs gaidāt no sabiedrības un valsts?
- Auklēties nevajag! Visur ir jābūt savai kārtībai. Ar uzņēmējiem Latvijā neviens arī neauklējas. Un tas ir labi. Auklēšanās cilvēku samaitā, padara par domāt un darīt nespējīgu. Var palīdzēt, var iedot grūdienu, bet nepārtraukti auklēties nedrīkst. Tas ir tāpat kā ar mazu bērnu. Ja tu viņam nedosi lāpstu rokā, neliksi pašam darīt, no viņa iznāks siltumnīcas gurķis. Tāpat ir ar lielām lietām. Ir jādod izglītība, ir jāpalīdz, bet auklēties nevajag.
- Esat arī daudz „sists”...
- Laikam esmu uzaudzējis biezu ādu, kaut, protams, pārdzīvoju, sevišķi sākumā. Neviens jau neapjauš, kam ir nācies iet cauri un cik mierīgi es tāpēc esmu varējis naktīs gulēt. Par politiku negribas runāt, bet reizēm ir licies: kāds maksā, lai informācija tiktu pasniegta sagrozīti, uzpūsti, neprofesionāli un savtīgi. Mani pārsteidza kāds žurnālists, kas, apskatot Karvas HES, bija samulsis, ieraugot upes lejteci. Viņš atzinās – bija domājis, ka turbīna apēd ūdeni. Zivju ceļš šajā hidroelektrostacijā patiešām ir un es to neizdomāju pats. Viss tapa pēc projekta. Arī par to saņēmu pārmetumus! Bet kur tie kritizētāji bija agrāk? Kāpēc laikus pie manis nenāca ar saviem priekšlikumiem? Es taču esmu atvērts dialogam! Patiesībā es to zivju ceļu varēju ar rozēm izstādīt, ja nebūtu izcēlies kašķis un nebūtu bezjēdzīgi jātērē nauda karojot (tiesājoties – red.). Šodien Karvas HES strādā! Lācīšu HES strādā! Vienai maksimālā jauda ir 480 kilovati elektroenerģijas, otrai - 200 kilovati. Kāpēc Rietumeiropā sen ir sapratuši: jādara viss iespējamais, lai iegūtu enerģētisko neatkarību? Tur šajā ziņā čum un mudž dzīvība! Vai nav pienācis brīdis cītīgi pārdomāt arī Latvijas politiku šajā ziņā? Ko Latvijā darīsim, ja Krievija aizgriezīs ciet gāzi? Pirms pāris gadiem visus atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektus Latvijā pilnīgi apcirta – kā ar cirvi. Tad nelieši skaitījās visi atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji. Tieši šā iemesla dēļ daudzi man pazīstami igauņu uzņēmēji ir pateikuši: “Mēs vairs neko neinvestēsim Latvijā!”
- Vēl nesen valsts atbalstīja atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā!
- Varbūt pat pārāk daudz atbalstīja. Bet nu viss ir pilnīgi otrādi. Valsts politikā notiek mētāšanās. Kā tika izveidots šāgada budžets? Ar domu: te trūkst, bet tiem tur klājas pārāk labi, jāpaņem nost! Bez ilgtermiņa skatījuma! Tas uzņēmējdarbības vidi padara neveselīgu. Var izveidot vislabāko biznesa plānu, kāds vien iespējams, bet ko tas dod, ja pēc gada, diviem pēkšņi tiks izdomāts jauns nodokļu slogs, kādu pirms tam neviens pat izzīlēt nevarēja! Un būsi postā ar visu savu biznesa plānu! Tāpēc arī mūsu novadā ir apstājušies neskaitāmi koģenerācijas staciju būvniecības pieteikumi. Par to turpināšanu vairs neviens nedomā.
- Bet jūsu vēja ģenerators Rankā nesen ir sācis griezties!
- Pirmoreiz tas notika 7.martā. Kad vēja ātrums ir vismaz 5 metri sekundē, ģenerators griežas, kad vēja nav, tad stāv. Ceļa malā Rankā, braucot uz Rīgu, var redzēt divus vēja ģeneratorus, kuriem katram ir 250 kilovatu jauda. Viens vēja ģenerators ir mans, otrs - kolēģa. Pirms būvēšanas eksperts pētīja putnu ceļus. No viņa slēdziena bija atkarīgs, kur var vai nevar būvēt. Nekāds apdraudējums konstatēts netika. Vai šis ir veiksmīgs biznesa projekts? Kādam ir, kādam nav. Valstij jā, uzņēmējiem pagaidām - nē. Taču smuki izskatās. Daudzi, garām braucot, piestāj apskatīt. Gribas pasmaidīt. Izbraucot no Latvijas, vēja ģenerators nav nekas neparasts, bet pie mums – apbrīnas vērts objekts. Pašlaik – eksotika! Pirms to ļāva iedarbināt, bija jāveic ģeneratora radītā trokšņa mērījumi. Tie bija papildu izdevumi, laika tērēšana. Laikam neko nenozīmē tas, ka pati iekārta ir ražota Eiropas Savienībā, atbilst noteiktam standartam, tai jau līdzi komplektā ir sertifikāti un ražotāja veiktie mērījumi. Sertificētajam speciālistam ģeneratora darbības skaļums bija jānovērtē no pamatīga attāluma, lai novērtētu, vai troksnis traucē dzīvojamās mājas iemītniekus. Bet tur suns rēja tik skaļi, ka neko citu nevarēja sadzirdēt!
- Esat vienīgais īpašnieks četros uzņēmumos.
- Kad runa ir par naudu, ļoti bieži rodas kašķi. Ja esi viens biznesā, ir vieglāk uzturēt labas attiecības ar apkārtējiem, kaut reizēm vienatnē tos pareizākos lēmumus pieņemt ir grūti. Taču man ir ļoti laba darbinieku komanda. Kopā mēs sēžam un runājam stundām ilgi, pirms izlemt kaut ko būtisku. Paldies Dievam, ka man ir, uz ko paļauties.
- Vai ir gribējies kādreiz visam atmest ar roku?
- Ja es būtu viens, tad droši vien kādā brīdī varētu reiz pārdot visu un doties baudīt paradīzi. Taču zinu, ka tāda rāma, vienmuļa dzīve man nepatiktu. Man tomēr vajag izaicinājumu. Man vajag brīvību. Citādi kļūst neinteresanti. Uzņēmējdarbībā ir pietiekami daudz izaicinājumu. Vienmēr var dabūt adrenalīnu. Turklāt zinu: tas, ko daru, ir vēl kādam vajadzīgs un interesants. Mani abi brāļi Egils un Gunārs strādā kopā ar mani, kā arī vēl citi cilvēki. Man aug brīnišķīgi dēli, no kuriem trīs - Kristaps, Atis un Jānis - ir jau lieli un reizēm nāk palīgā, tikai ceturtais - Tomass - vēl ir bērnudārza vecumā. Ir jāmāk dzīvot un priecāties par katru dienu, katru stundu. Jājūtas laimīgam par to vien, ka vispār esi no gultas izkāpis ar labo, nevis kreiso kāju. Ja visu laiku gaidīsi kaut ko labāku nākotnē, nedzīvosi laimīgs šodien. Esmu atklājis, ka mani vairs neuztrauc, ko par mani runā citi. Es neklausos un neapgrozos tādā vidē. Darbā esmu no pulksten 8.00 līdz 20.00, un tas ir normāli. Bet manas mājas ir mežā. Viensētā, no kuras kaimiņus lāgā nevar redzēt. Tur ciemos reizēm nāk meža zvēri. Tas mani neuztrauc, jo mednieks neesmu. Vairs nepiederu tiem, kuriem liekas, ka dzīve būtiski uzlabosies, kad, piemēram, nopirks jaunu automašīnu vai uzbūvēs pili. Kas no tā mainīsies? Tas vairs nav mans sapnis. Man patīk paceļot, ja ir brīvs brīdis. Katru gadu cenšos arī atrast sniegu un kalnus, lai no sirds izslēpotos. Patīk satikt draugus. Man vispār patīk cilvēkiem teikt „labdien!” un uzsmaidīt pretī vienkārši tāpat.
- Jūsu esat miljonārs?
- Es nezinu. Droši vien. Tas ir, pateicoties mežizstrādes uzņēmumam „Grantiņi 1”, kuram pagājušajā gadā nosvinējām 20 gadus un kura apgrozījums pērn bija 7,3 miljoni latu (2012.gadā bija 7,6 miljoni latu – red.). Bet viss jau ir tikai procesā, apstāties nedrīkst ne brīdi. Par to ir dārgi maksāts, nodarot pāri savai ģimenei, dzīvesbiedrei Liānai, sev. Savulaik uzņēmējdarbībā pirmos soļus spēru, kad vēl dzīvs bija tēvs Jānis. Citi mani vienaudži dauzījās, bet es gāju uz mežu kokus zāģēt. Kopā ar tēvu plānojām, kā attīstīt darbību. Deviņdesmitajos gados mēs strādājām no pulksten 6.00 līdz 23.00. Tad pēkšņi vienā dienā tēva vairs nebija, viņš aizgāja pēkšņi. Man bija jādomā, kā uzturēt ģimeni. Tolaik jau biju trīs dēlu tēvs. Gribēšana strādāt bija ļoti liela. Nebija laika nekam citam. Sākumā mana mamma Tekla bija grāmatvede manā uzņēmumā. Pati labākā! Super! Taču ar laiku es sapratu, ka viņa pārāk personiski visu ņem pie sirds. Tāpēc nolēmu viņu saudzēt. Un tad vēl es atjēdzos, kad ieraudzīju, ka mani bērni ir jau izauguši. No zila gaisa man nebija kritis pilnīgi nekas. Panākumi ir relatīvi. Bija krīzes laiks, kad es pazaudēju gandrīz visu. Gadā bija vairāk nekā miljons latu zaudējums. Uzņēmējdarbībā tiku atmests atpakaļ par vairākiem gadiem. Varēju ieslīgt depresijā un sūkstīties par to, kā būtu, ja būtu. Bet es nospļāvos. Pateicu: sākam jaunu ciklu no šā brīža! Viss notiek! Ir citādāk, bet ir! Vispār ir jāatmet bailes par to, ka var pazaudēt. Nu un? Atņems māju, iesi kādu laiku padzīvot patversmē! Taču, ja būs galva uz pleciem, ja būs gribēšana, cilvēks savu panāks. Vispretīgākais, kas vien var būt, ir rakņāšanās pagātnē un dzīvošana pagātnē.

Par Aldi Stūrišku

◆ Dzimis 1969.gada 10.decembrī Rīgā.
◆ Kopš pusotra gada vecuma dzīvo Rankā.
◆ Beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Elektroenerģētikas fakultāti.
◆ Nodarbošanās: SIA “Grantiņi 1”, SIA “Patina”, SIA “Saspēle”, SIA “Wiksna Wood” īpašnieks.
◆ Pieder: Lācīšu HES uz Gaujas upes, kā arī vēja ģenerators Rankā; Karvas HES uz Vaidavas upes Alsviķu pagastā.
◆ Ir četru dēlu tētis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ne tikai naudas pelnītājs

Kategorijas