Dzimtas rokdarbu turpinātāja

2014. gada 21. marts 00:00

872

Audēja Aija Auzāne uzskata, ka vispirms ir jābūt darba iecerei

„„Darbs bez mīlestības ir kā verdzība”, ir teikusi māte Terēze. Nav no svara, cik lielu darbu darām, bet cik daudz mīlestības tajā ieliekam. Mani šī mātes Terēzes doma ļoti uzrunā, jo arī tajā, ko es daru, ir vajadzīga mīlestība,” saka rokdarbniece Aija Auzāne no Daukstu pagasta Stariem, kuras pirmā personālizstāde „Cik krāsu pavasarim?” ir apskatāma Daukstu pagasta pārvaldes zālē.

Var izaust tautasdziesmas
Gadsimtu pārdzīvojušas sadzeltējušas burtnīcas lapas. Tajās ar zīmuli savilktās līnijas un punktu izkārtojums uz tām līdzinās nošu rakstam. Audējām vien saprotamā valodā to īpašniece ar zīmuli aprakstījusi, kā aužamas segas, krepi (sīkgrubuļaini zīda, vilnas, kokvilnas audumi), lakati. Blakām pierakstu burtnīcai - vairāk nekā simts gadus veca atspole un no niedrēm darinātas spolītes diegiem. Šīs lietas, kas kādreiz piederējušas vecmāmiņai Bertai Danebergai, kura dzīvojusi Rūjienā un, būdama mājamatniece, audusi palagus, dvieļus, segas, galdautus, aizkarus un citu, Aija glabā kā lielu dārgumu un veiksmes talismanu. „Savādi, bet arī es visu pierakstu tikai ar zīmuli. Kad sāku pētīt savas vecmāmiņas pierakstus, saskatīju līdzību ar nošu līnijām. Tam ir savs skaidrojums, jo arī aužot jebkuru rakstu var izdziedāt, tāpat kā rakstos ieaust tautasdziesmas. Agrāk vairākas paaudzes dzīvoja kopā, bija lielas ģimenes, notika vakarēšanas. Sievas adīja un auda dziedādamas. Arī stelles bija visās mājās,” prāto Aija. Viņa arī šodien lielāko daļu savu darbu auž uz vecmāmiņas stellēm, kuras savulaik tikušas speciāli pasūtītas pie meistara Rūjienā. Uz tām audusi arī Aijas mamma Austra Gailīte - izcila audēja un Tautas daiļamata meistare.
„Es bērnībā būtībā izaugu zem stellēm. Atceros, kā vienmēr skatījos uz augšu uz baltajiem nītījuma diegiem. Tik ļoti gribējās tajos mazliet iegriezt, ko vienreiz izdarīju.
Mamma stingri sekoja tam, vai meitām ir vērts pievērsties rokdarbiem, jo stellēs pasēdēt jau patīk katram bērnam. Kad mamma stellēs uzsāka jaunu darbu, man arī ļoti gribējās pamēģināt. Pirmais darbs tapa 15 gadu vecumā,” atceras Aija.

Patīk spēlēties ar krāsām
Kurzemes ķēžu rakstos darinātā sega ir Aijas pirmais lielais darbs, kas rokdarbniecei ir ļoti mīļš. Tas tapis pēc Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas beigšanas. „Man patīk vienā darbā salikt daudz krāsu toņu, kas cits ar citu spēlējas. Paskatieties, šajā segā it kā atklājas pelēks rīts, bet, ja šī pelēkā toņa nebūtu, diezin vai izceltos pārējie. Arī mamma noauda šādu segu, tikai citos toņos, bet man savējā patīk labāk. Es ārkārtīgi lepojos ar šo darbu, ko papildina arī pieskaņots spilventiņš. Man patīk krāsas just caur dabu, caur gadalaikiem, jo dabā nekas nav nepareizs. Var salikt kopā zilo ar zaļo un izskatīsies labi. Vienmēr gribas darbā ielikt kaut ko no sevis, kaut ko radoši papildināt,” saka rokdarbniece. Teikto apliecina izstādē aplūkojama sega, kas rožceliņa rakstā tapusi pēc pasūtījuma Limbažu muzejam un veltīta Baumaņu Kārļa jubilejai. Aija internetā meklējusi un pētījusi, kādas krāsas un raksti bijuši raksturīgi 19.gadsimtā. Audēja ir pārliecināta, ka vispirms ir jābūt darba iecerei, tad jāizdomā, kā to īstenot, visbeidzot jāizvēlas krāsas un materiāls. Aija uzskata, ka pats segas aušanas process bijis vieglākais. Nesalīdzinoši grūtāks ir darbs, kas paveikts līdz aušanas uzsākšanai.
Zilganpelēkos toņos tapis Aijas pirmais lielais lakats, bet par otru izstādē redzamo lielo plecu lakatu viņas dzīvesbiedrs jokojot bildis, ka ir gatavs samaksāt pat 100 eiro, lai tikai šis lakats kādam netiktu pārdots. Tik ļoti tas viņam iepaticies. Šis lakats tapis kādā rokdarbnieci iedvesmojošā brīdī. Par pavasari liek domāt lupatu deķis pavasarīgos toņos. „Kad tapa šis deķis, bija pavasaris, ziedēja krokusi un narcises, šur tur vēl bija saglabājies sniegs. Šajā darbā esmu ielikusi savu iekšējā prieka un laimes sajūtu, kas caur krāsām nolasāma arī citiem. Atceros, ka toreiz, kad to audu, skanēja Māra Slokas dziesma par dvēselīti,” Aija dalās sajūtās.

Izada personas kodu
Aijai ļoti patīk arī adīt. Īpaši cimdus. Viņa joprojām atceras pirmo cimdu pāri dzeltenos un bruņos toņos, kas uzadīts pirms četrdesmit gadiem. „Man gribas izadīt arvien smalkākus un sarežģītākus cimdu rakstus. Esmu savākusi daudz materiālu par cimdu rakstiem. Dēla uzdāvinātajā grāmatā „Latviešu cimds” jau esmu salikusi lapiņas, cik daudz no tās izadīšu. Divi cimdi no šīs grāmatas jau ir tapuši. Negribu atkārtoties, tāpēc arī pati cenšos kaut ko izdomāt. Piemēram, pieadīju cimda valnim volāniņu, vēl kādam valnītī izadīju citādākus robiņus,” stāsta Aija. Viņa izdomājusi, ka rakstainam dūrainim var veidot arī rakstainu īkšķi, tajā ieadot pavisam citādāku rakstu. Ir vēl daudz dažādu knifu, kurus Aija liek lietā, adot cimdus. Esot pat speciāla formula – pieraksti, sarēķini, pieskaiti, atņem un viss skaidrs. Tas liecina par to, ka arī rokdarbniecēm ļoti noder matemātiskās zināšanas. Interesi raisa cimdu pāris, kurā Aija izadījusi savu personas kodu. Kas tas ir iespējams, viņa izlasīju rokdarbniecēm domātā izdevumā. Koda noteikšanai par pamatu tiek ņemts pašas dzimšanas gads, datums, mēnesis, tad tiek veiktas matemātiskas darbības, izmantots spoguļraksts, līdz personas koda raksts gatavs.

Linu dvieļos atklāj senlaicīgo
„Linu dvieļus, manuprāt, var aust katrs, ja tikai tiek līdz stellēm. Tas nav sarežģīti. Ja raksts nav pārāk smalks, dvieli iespējams noaust vienā dienā,” uzskata Aija. No linu diegiem viņa noaudusi komplektu - dvieļus, sedziņas un salvetes, kas izceļojušas uz Šveici. Par savu pēdējo izgudrojumu audēja uzskata pelēcīgu linu dvieli ar krāsu toņu ielaidumiem, kas domāts traukiem, tādējādi dvielim piešķirot senlaicīgu noskaņu. Šobrīd Aija strādā pie gultas segas aušanas, kurā tiks ieausts skaists Litenes novada raksts. „Man patīk atgriezties pie senām vērtībām,” piebilst rokdarbniece.

vizītkarte

◆ Aija Auzāne dzimusi 1959.gada oktobrī.
◆ 1978.gadā beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas aušanas nodaļu.
◆ Strādājusi Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestādē un Gulbīša vidusskolā.
◆ 2011.gadā sākusi darboties Tautas lietišķās mākslas studijā „Sagša”.
◆ Dzied jauktajā korī „Harmonija”, sieviešu vokālajā ansamblī „Balsis” un Gulbenes luterāņu baznīcas ansamblī.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzimtas rokdarbu turpinātāja

Kategorijas