Labvēlīga vasara kūdras ieguvei

2011. gada 3. augusts 08:00

2425

Rankas "Kaudžu" purvā iegūst kūdru un audzē dzērvenes
Apmēram 65 hektārus lielajā "Kaudžu" purvā Rankas pagastā jau 11 gadus tiek iegūta kūdra.
2006.gadā iesākta arī dzērveņu audzēšana.

Viens no purva īpašniekiem rancēnietis Jānis Dūte atzīst, ka tikai pēc pirmajiem četriem pieciem gadiem tikuši pie saprāta, kā un kas jādara, nākamie pieci - lai labotu pieļautās kļūdas, bet šogad var teikt, ka bizness ir veiksmīgs.

Kopā ar Jāni ir arī otrs purva īpašnieks arī rancēnietis Māris Brants. Purvam ir arī vēl trešais īpašnieks, kura saknes arī ir no Rankas, Jānis Sēlis, bet, kā uzsver Māris, īstais galvenais esot Jānis Dūte.

"Par mums brīnās, ka šis purvs pieder mums, latviešiem. Bet pieder jau tikai tāpēc, ka tas ir mazs. Pie tik mazas platības, rūpnīcu nevar uzcelt, tāpēc purvs nav interesants ārzemniekiem, savukārt lielie purvi ir kļuvuši par ārzemnieku īpašumiem," saka Jānis.

Māris stāsta, ka kūdra tagad iet pa priekšu un dzērvenes pagaidām ir pabērna lomā. "Paši saprotam, ka vēl gadi četri un vajadzētu būt otrādi. Tad dzērvenes vairāk dotu ienākumus nekā kūdra."

Ar kūdru tāpat kā ar sienu - viss atkarīgs no laika

Kūdras purvam ir limits, cik lielu kūdras daudzumu gadā drīkst iegūt. "Mēs pagaidām esam ieguvuši maz - tikai kādus 30 procentus no atļautā," saka Jānis.

Tā kā kūdra tiek iegūta "Kaudžu" purvā var redzēt ļoti reti Latvijā, bet Zviedrijā gan. Ekskavatorists brauc no malas un kūdras slāni izgriež, klucīšus saliek gar malu un tie žūst. "Šādā veidā iegūstot kūdru, viss tiek nostrādāts līdzeni. Purvs netiek sarakāts. Pirmajos gados nezināšanas dēļ gan sabojājām lauku," atceras Jānis.

Māris kūdras ieguvi salīdzina ar siena vākšanu - viss atkarīgs no laika apstākļiem. Pērn bija karsts, bet vienā reizē nolija divu nedēļu norma, tad līdz ar to desmit dienas kūdrai jāžūst, bet pēc desmit dienām atkal uznāca lietus. Savukārt šī vasara kūdrai ir ideāla. Šogad jau ir aizvesti prom 3000 kubikmetru kūdras. Bijis arī gads, kad iegūti tikai 600 kubikmetri kūdras.

Ķīmijai - nē

Kūdras purvs nav tikai peļņa. Ir jārēķinās arī ar izdevumiem, lai izstrādātu purvu, ir jābūt licencei, jāmaksā dabas resursa nodoklis. Jānis lepojas, ka viņi visiem strādniekiem maksā algas un arī nodokļus. Daudz naudas tiek tērēts nezāļu apkarošanā.

"Ķīmiju lietot nedrīkst, bet, ja tomēr tā tiks lietota un pircējs to uzzinās, tad viņš desmit gadus vispār nerunās ar tevi," stāsta Jānis.

Viss vēl attīstības līmenī

Purvā kūdras slānis ir atšķirīgā biezumā. Tur, kur iestādītas dzērvenes, tas ir apmēram pusmetru, bet citviet purvā - no metra līdz pat sešiem metriem. "Kur kūdru noņemsim, audzēsim dzērvenes. Kā viens amerikānis teica - ko jūs liekat naudu uz naudas? Paņemiet vienu naudu, un tad paņemsiet nākamo. Tā mēs arī darām," saka Māris.

Pirms pieciem gadiem šajā purvā viņi iesāka audzēt arī dzērvenes. Vienā gadā gan ieguvuši kādas desmit tonnas ražas, bet vēl nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lai būtu kārtīga raža, arī platība esot jāpalielina. Tagad dzērvenes aug trīs hektāru platībā. "Šeit vēl viss ir attīstības līmenī," saka Māris.

Dzērvene - vērtīga oga

Viņš ir pārliecināts, ka dzērvenēm pieprasījums pieaugs. "Tagad iegūstam ogas, pēc tam tās dosim jau pārstrādātā produkcijā, vai tās būs dzērveņu sukādes, ievārījumus vai kas cits."

Pērn tika izmēģināts gatavot arī dzērveņu ievārījumu, bet pieprasījums tam Gulbenē esot bijis niecīgs, savukārt Smiltenē produkcija aizgājusi. Produkts bija garšīgs, bet pie tā vēl jāpiestrādā," atzīst Jānis.

Pārsteidz ierēdņi

Purvi ir Latvijas bagātība. Jānis stāsta arī par kūdru, kura tiek izmantota kurināšanai. Viņa purvā gan tādu neiegūst, jo kurināšanai jāizmanto citāda kūdra - tumša, melna, kas izskatās līdzīga dubļiem. Tajā ir mazāks sēra saturs. Ir tādi purvi, kur ir tikai kurināmā kūdra un lauksaimniecības kūdras nemaz nav. Vienvārdsakot, purvi ir viena no Latvijas bagātībām, tādēļ Jāni pārsteidz, ka ierēdņi, piemēram, Ekonomikas ministrijā nav par to neko dzirdējuši ."Kolēģi aizbrauca uz Ekonomikas ministriju aprunāties. Tur ierēdņi brīnās - mums Latvijā ir arī kūdra? Un ir purvi? Un jūs dodat darbu un maksājat nodokļus? Un eksportējat? Absolūti nekādas informācijas, ierēdņi rīdzinieki neredz to, kas notiek, kaut gan atskaites tiek dotas," stāsta Jānis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labvēlīga vasara kūdras ieguvei

Kategorijas