Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iestājas par Dzirnavu dīķi

Inita Savicka

2014. gada 11. aprīlis 00:00

1361
Iestājas par Dzirnavu dīķi

Sabiedrība rosina pašvaldību sākt domāt par dīķa attīrīšanu, vāc parakstus

Iedzīvotāji aicina Gulbenes novada domi meklēt risinājumu, kā attīrīt Dzirnavu dīķi. Notiek arī parakstu vākšana.
“Esam Gulbenes pilsētas patrioti, tāpēc ir jārisina jautājums par Dzirnavu dīķa attīrīšanu, jo dīķis aizaug. Tas smird. Ir jāmeklē finansējums, lai varētu veikt dīķa attīrīšanu. Dīķis ir ne tikai  jāiztīra, bet arī jāpadziļina. Ja ne šogad, tad varbūt pēc trim gadiem izdosies rast finansējumu. Iesaistīsimies un darīsim! Vai tad tik tālu ir jānonāk, lai pieļautu dīķa aizaugšanu? Vai tiešām vienu dīķi nevaram iztīrīt!? Manuprāt, ir jāizstrādā projekts,” saka gulbenietis Imants Sprudzāns, kuram piekrīt arī viņa domubiedri, kuri trešdien bija ieradušies Gulbenes pilsētas pārvaldē, lai ne tikai kopā ar pilsētas pārvaldes Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju Jāni Krastiņu un Gulbenes novada domes deputātu Ivaru Kupču mēģinātu rast kompromisu par Dzirnavu dīķa slūžu regulēšanu, bet arī rosinātu pašvaldībai sākt nopietni domāt par dīķa attīrīšanu.

Nepieslēdzas kanalizācijai
Deputāts Ivars Kupčs piekrita, ka ir jāmeklē risinājums dīķa attīrīšanai. Tajā pašā laikā viņš atgādināja, ka pilsētā ir uzbūvēts ūdensvada un kanalizācijas tīkls un tie, kas nav tam pieslēgušies, kanalizāciju ievada grāvjos, līdz ar to dīķī rodas labvēlīga vide aizaugšanai.
Arī J.Krastiņš uzskata, ka jautājums par Dzirnavu dīķa attīrīšanu jāaktualizē. “Bet neviens projekts neļaus tīrīt par Eiropas naudu dīķi, ja tiks konstatēts, ka tur joprojām tiek ievadīta kanalizācija,” viņš teica un piebilda, ka ap 2005.gadu analīzēs tika konstatēts, ka dīķī ir ļoti daudz fekālās kanalizācijas, kas no Ievugravas dzīvojamā rajona tiek ievadītas dīķī. Un šī problēma esot arī vēl tagad. “Būsim godīgi, kur tad visi mēsli paliek,” norādīja J.Krastiņš. Viņš domā, ka būtu aktīvāk jāaicina iedzīvotājus pieslēgties kanalizācijai.
Domubiedru grupa gan iebilda, ka problēma esot tajā, ka pieslēgšanās iedzīvotājiem maksā fantastisku naudu. J.Krastiņš tam piekrita, bet arī uzsvēra, ka tomēr būs jārisina jautājums par slēgšanos pie kanalizācijas.
Savukārt kāds iedzīvotājs, kuru “Dzirkstele” vakar sastapa pie Dzirnavu dīķa, kur notika arī iedzīvotāju parakstu vākšana, aktualizēja jautājumu par Tilta ielu. “Piemēram, Tilta ielas iedzīvotājiem nav iespējams pieslēgties ūdensvadam un kanalizācijai, līdz ar to tiek piesārņoti ūdeņi” teica vīrietis.
Sarunu rezultātā tika nospriests, ka jautājumu par Dzirnavu dīķa attīrīšanu un sakopšanu deputāti jau, iespējams, varētu sākt skatīt tautsaimniecības komitejas sēdē aprīlī. Tiks iesniegti arī savāktie iedzīvotāju paraksti, kuriem rūp Dzirnavu dīķis. “Iespējams, varētu mēģināt startēt vides projektā. Varbūt izdodas un varam to izdarīt,” teica I.Kupčs.

Rod kompromisu
Sanāksmes laikā tika rasts arī kompromiss par Dzirnavu dīķa slūžu regulēšanu. Daudzus gadus tā ir radījusi savstarpējas nesaskaņas. J.Krastiņš rosināja slūžas turēt ciet, vērt tās vaļā tikai tad, kad acīm redzami ceļas ūdens līmenis. Domubiedru grupa tam piekrita. No domubiedru grupas izskanēja arī tas, ka pērn slūžas tika “raustītas un līdz ar to noslīcinātas putnu olas”. Bijis arī tā, ka gulbji un pīles staigājušas pa dubļiem dambja vidū.