Olas dēj putni un Lieldienu zaķi

2014. gada 17. aprīlis 00:00

2957

Saimniecība lepojas ar strausiem, fazāniem, arī trušiem, savvaļas zirgiem, dambriežiem

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta “Brūklenāju” saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus.
Iveta Dzene stāsta, ka viņu ģimenē Lieldienās parasti tiek krāsots daudz olu. Tiek krāsotas dažādu putnu olas - gan lielākas, gan mazākas - un olu krāsošanā vienmēr tiek izmantotas tradicionālās krāsošanas metodes. Strausu olu gan šajās Lieldienās, visticamāk, nebūs. I.Dzene stāsta – lai arī cerējuši, ka kāda strausu ola uz Lieldienām būs, strausu mamma ar dēšanu kavējas. Arī pagājušajā gadā viņa sākusi dēt ļoti vēlu, bet tad dējusi līdz pat oktobrim. Bet tas nekas, jo strausu olas vārītas nav tik gardas. Iveta atklāj, ka savulaik, ziņkāres dzīti, izmēģinājuši strausa olu arī izvārīt, bet sapratuši, ka visgaršīgākās tās tomēr ir sakultas ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā.

Labi pielāgojas mūsu apstākļiem
“Brūklenāju” saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks. Kā atzīst I.Dzene, strausi viņu saimniecībā jūtas labi. Putni ir labi pielāgojušies arī mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Tie ziemā dzīvo ārā. “Iegādājoties jaunus putnus vai dzīvniekus, vienmēr piedomājam, lai tie var veiksmīgi pielāgoties. Viena lieta ir skaistums, bet, ja konkrētais putns vai dzīvnieks mūsu klimatiskajos apstākļos ne īpaši labi iedzīvojas, nav jēgas to mocīt,” uzskata I.Dzene. Arī fazāni, piemēram, var dzīvot ārā, to būriem ziemas periodā vienkārši priekšā tiek novilkta plēve. “Protams, ja ilgstoši pieturas liels sals (mīnus 25 līdz mīnus 30 grādi), tad gan fazānus nesam iekšā siltumā. Bet šajā ziemā mēs bijām kā Dieva ausī!” atzīst I.Dzene. “Brūklenāju” saimniecībā mīt dažādu šķirņu fazāni – tumšie un gaišie medību fazāni, dimanta fazāni, citronfazāni, zelta, sudraba un karaliskie fazāni. Šobrīd fazāniem ir sācies olu dēšanas laiks, daudzi olas jau ir sadējuši un drīz jau sāks perēt.
Katram ir kas savs
Dodoties apskatē pa saimniecību, var aplūkot arī Hamburgas vistas, kuru krāsojums atgādina dalmāciešus, paduānus – vistu šķirni, kas lepojas ar interesantu cekulu, pundurkohinus, pāvbaložus, spalvkājbaložus, smējējbaložus, pāvus, smējējpīles un mandarīnpīles, protams, arī tītarus, parastās pīles un vistas.

“Es nevaru nosaukt kādu vienu putnu, kurš ir interesantākais, jo katram ir kaut kas savs. Ļoti interesanti ir pavasaros, kad putniem ir cerēšanās laiks, un katram šīs izdarības ir citādākas – viens piecērt kāju, cits izpleš spārnus. Cik skaists izskatās pāvs, kad tas izpleš savu krāšņo asti un dižojas mammu priekšā. Strausu tēvs, piemēram, dejo tikai olu dēšanas laikā. Nereti esam no sirds smējušies, dzirdot, kā smejas smējējpīlītes. Katru dienu var ieraudzīt ko jaunu un interesantu!” stāsta Iveta Dzene.

Darbības lauks ir paplašinājies
Ja sākotnēji “Brūklenāju” saimnieki vairāk nodarbojušies tīri ar putnu audzēšanu, tagad darbības lauks ir paplašinājies. “Tagad mums ir arī trušu saimniecība. Smejamies, ka mums ir ne tikai putni, kas dēj zelta olas, bet arī Lieldienu zaķi. Ar truškopību esam nodarbojušies jau vairākkārt, bet tad atkal pārtraukuši. Šoreiz viss sākās ar to, ka dēls iesaistījās mazpulku projektā un nolēma nodarboties ar truškopību. Iegādājāmies trušu pāri, bet tad nāca vasara un dēls sagrieza kāju. Gandrīz visu vasaru viņš pavadīja uz kruķiem, un truši nonāca vīra Aivara pārziņā, un joprojām truši ir tikai viņa saimniecība,” stāsta I.Dzene.
Jaunums saimniecībā ir Romanova šķirnes aitas. Šī ir auglīgākā šķirne pasaulē, jo tām nav viens noteikts meklēšanās laiks. “Savulaik vīram teicu, ka aitu saimniecībā nekad nebūs, taču mums gadījās nogaršot šīs aitas gaļu, protams, pašiem to nezinot. Šo aitu gaļa ir ļoti diētiska un tai nav raksturīgās aitas gaļas piegaršas. Tad nolēmām – kāpēc ne? Ir jau vēl arī kāds zemes stūrītis, ko var apdzīvot, un tā mūsu saimniecībā tagad ir trīs šīs šķirnes aitas un viens
auns. Ceram, ka uz vasaras otru pusi būs arī papildinājums,” piebilst I.Dzene.
Daudziem ekskursantiem, kas ierodas saimniecībā, ļoti patīk uzkavēties pie savvaļas zirgu jeb koniku aploka – paglaudīt zirgus un pabarot tos ar maizi.
Interesanti ir vērot arī baibakus jeb stepes murkšķus. “Šobrīd mammai ir bērni un tēvs ir diezgan agresīvs. Krievijā šos zvēriņus audzē fermās kā kažokzvērus un gaļu izmanto pārtikā. Latvijā tie vairāk ir kā mājdzīvnieki, nevis mīļdzīvnieki, jo pie pirmās izdevības tie mēģinās iekost. Šis dzīvnieks ir interesants ar to, ka rudenī tas aiziet gulēt un guļ līdz pat pavasarim.”

Visu dara kopā
“Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I.Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,” saka I.Dzene. “Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā. Manuprāt, mums te arī vieta ir ļoti pateicīga. Ne jau velti Dievs mūs ir nolicis šajā vietā, droši vien viņš zina, ka mēs varam šeit kaut ko labu izdarīt.” I.Dzene atzīst, ka reizēm, protams, prātā iezogoties arī jautājums, vai viņiem to visu vajag. “Bet tad pasēžam, padomājam - dzīve ir ļoti strauja, šī varbūt būs tā vieta, kur bērniem atgriezties klusumā. Arī mūsu bērni nav tie, kas ļoti mīl lielpilsētu. Kad viņi ir šeit, labprāt palīdz visos darbos.”
Domājot par Lieldienām, I.Dzene saka – galvenais, lai tie ir ģimeniski svētki. “Ikdienā visi skrienam savos darbos un tuvākos cilvēkus nereti redzam tikai uz pāris minūtēm. Gribas, lai ikvienā saimē Lieldienās mammas ar meitām var krāsot olas, bet tēvi ar dēliem var doties salabot vai izgatavot no jauna šūpoles. Lieldienu rītā pirmo olu vajag sadalīt tik daļās, cik ir ģimenes locekļu, un katram apēst šo daļiņu, lai ģimenē valda saticība un miers,” saka I.Dzene.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Olas dēj putni un Lieldienu zaķi

Kategorijas