Garīgo meklējumu cilvēki

2014. gada 17. aprīlis 00:00

847

Linda Nebēdniece un Gundars Āboliņš vēlas atgriezties pie dabas, aizmukt no lielpilsētu steigas, stresa, dzīšanās pēc naudas

Lindai Nebēdniecei, viņas meitiņai Alisei un Gundaram Āboliņam, kuri pavisam nesen raduši mājvietu Druvienā, šīs būs pirmās viņu kopīgās Lieldienas. “Parasti es vienmēr krāsoju olas un meklēju šūpoles. Alise ar lielu prieku vienmēr piedalās krāsošanas procesā un olu kaujās. Šajās Lieldienās dosimies apciemot manus vecākus un radus Varakļānos sakarā ar Alises piecu gadu dzimšanas dienu,” saka Linda.
Savukārt Gundars Lieldienās visiem novēl izjust saikni ar māti zemi un tēvu sauli. “Olu es uztveru kā visuma simbolu, un es atceros, ka esmu daļa no visuma un Dieva,” saka Gundars.
Jaunā ģimene Druvienā ieradās nesen. Atraduši lauku mājas netālu no saviem draugiem - Vītolu ģimenes. Linda uzsākusi strādāt Druvienas kultūras namā un skolā, bet meitiņa sāka iet Druvienas pirmsskolā.
Gan Linda, gan Gundars abi ir bijušie pilsētnieki, Rīgas un Varakļānu iedzīvotāji, bet jau labu laiku pirms atnākšanas uz Druvienu sapratuši, ka vēlas atgriezties pie dabas, aizmukt no lielpilsētu steigas, stresa, dzīšanās pēc naudas. “Laukos ir iespējams kļūt pašpietiekamiem, ja ir sava zeme, kur izaudzēt pārtiku, savs mežs kurināmā gādāšanai un tā tālāk. Mēs bijām ciemojušies šajā pusē, pie Vītolu ģimenes, bijām arī ar Alisi uz kokļu nometni, kur es uzmeistaroju pati savu kokli, svinējām saulgriežus un Dzejas dienas Poruka muzeja apkārtnē un pamazām sapratām, ka tik augstas vibrācijas neizjūtam nekur citur, kā šajā pusē. Mēs kopīgi vizualizējām, kā apmetamies mājā pie ūdens šajā apkārtnē, kā meita iet Druvienas skolā un pēc neilga laika māja pati mūs “atrada”. Paši esam laimes radītāji savā sirdī,” ir pārliecināta Linda. Viņa arī aicina citus darīt savu sirdslietu, lai arī šķiet, ka ar to nesanāks nopelnīt, kā arī sekot savam sapnim un vēl - mīlēt un akceptēt katru cilvēku, kāds viņš ir, īpaši bērnus.

Mij vara gredzenus
Māju pagalmā jau pēc nedēļas, proti, pērnā gada oktobrī notika viņu ģimenes laulību rituāls, klātesot tikai draugu – liecinieku Vītolu ģimenei. Linda skaidro, ka šajā rituālā ietērpuši izjūtas vārdos un pastāstījuši viens otram, kādēļ vēlas būt kopā un radīt šeit mīlestības telpu - stādīt, kopt un izveidot tieši tādu vietu, kur vēlas būt saskaņā ar dabu, kopā muzicēt, dzīvot saticīgi, garīgi pilnveidojot viens otru, nesavtīgi mīlot un saudzējot viens otra unikalitāti un brīvību. “Mēs mijām vara gredzenus kā mūžīgā apļa, aizsardzības un piederības simbolus - man ar Saules zīmi un viņam ar Laimas zīmi,” stāsta Linda, un piebilst, ka Gundars Alisei nav īstais tēvs, bet visi trīs kopā dzīvo harmoniski un laimīgi, jo zina, ka katrs ir brīvs, unikāls un jāpieņem tāds, kāds ir. “Arī mūzika mūs ļoti vieno. Kad Gundars paņem rokās ģitāru un dzied savas sacerētās labestīgās, gaišās dziesmas, mājās atnāk omulība un miers,” saka Linda.

Šī puse iedvesmo
Tā kā Druvienas kultūras namā ir uzsākusi darbu vokāli instrumentālā studija, Lindai ir liels gods un prieks mācīt bērnus spēlēt ansambļos ar dažādiem mūzikas instrumentiem. Viņa apbrīno Druvienas bērnu muzikālo talantu.
“Bērni mācās šajā studijā arī individuāli, apgūst saksofonu pie Undīnes Graumanes, elektrisko ģitāru un bungas pie Kalvja Vītola un sintezatoru pie manis. Mātes dienā mums būs pirmais koncerts, kur varēs vērot, kā bērni, kuri pirms pāris mēnešiem ir pirmoreiz pieskārušies šiem instrumentiem, kopā saspēlēsies. Ir vērts atnākt!” aicina Linda un piebilst, ka koncertā skanēs arī daži viņas sacerētie pirmatskaņojumi. Pirms desmit gadiem Linda pabeidza Latvijas Mūzikas akadēmiju, un beidzot var likt zināšanas lietā. “Bērni manī uzjundī iedvesmu atkal rakstīt mūziku,” atzīst Linda.
Arī Gundaru šī puse iedvesmojusi pēdējā laikā arvien vairāk sacerēt dziesmas un to tekstus. Viņš reizēm atnāk pie Lindas uz studiju, tad viņi kopā muzicē. Gundars ir noskaņots izdot pirmo dziesmu apkopojumu, un abi kopā plāno arī muzicēt uz skatuves, ar laiku arī trijatā. “Mēs jau esam kopā uzstājušies. Pēc citu teiktā, sanācis ir ļoti labi,” stāsta Linda.
Viņa ir pabeigusi arī Pianistu nodaļu Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Spēlē vēl arī kokli, ģitāru, mazliet akordeonu, blokflautu un šobrīd apgūstu saksofonu. Lindas tēvs arī ir mūzikas skolotājs, un daudzi priekšteči arī bijuši muzikāli un dziedoši. “Jūtu, ka meitai arī būs ticis šis gēns. Viņa jau pati sacer savas dziesmiņas, dzied ritmiski, tīri un aizrautīgi,” saka Linda.
Alise pavisam nesen uzstājās arī Gulbenes novada mazo vokālistu koncertā “Cālis 2014” un ieguva 3.vietu. Tikai pāris nedēļas pirms šī konkursa meitene izmēģināja dziedāt pie mikrofona. “Neviens nenojauta, ka viņa var tā dziedāt un nenobīties,” stāsta meitenes mamma. Konkursā “Cālis” Alise tika galā ar samērā grūtu dziesmu, tāpēc šis pasākums viņas tuvos cilvēkus iepriecināja. “Tagad ir skaidrs, ka viņa ir no tiem, kas pirms uzstāšanās nenobīstas, bet tieši sasparojas! Patīk, ka viņā mīt vēl tāds nesamākslots pirmatnīgs dabiskums un brīvums. Alise ir emocionāla, bet, kad vajadzīgs, ir atbildīga,” piebilst Linda, kura māca meitai arī klavierspēli. Meitene ar lielu prieku sēstas arī pie bungu komplekta, un tajos brīžos Lindai neticas, ka meitiņai ir tikai pieci gadi. “Viņa mēdz spēlēties turpat kultūras nama mazajā zālē, kamēr vadu ansambļus, un uzsūc visu notiekošo kā tādā švammīte. Mūzika ir viņai apkārt nemitīgi. Agrāk, pirms vakarā aizmigt, nelaida mani prom, kamēr nebija izdziedātas visas šūpuļdziesmas. Ar tagadējo mūzikas daudzumu man reizēm pietiek pacietības nodziedāt viņai knapi divas dziesmiņas,” atzīst Linda.
Savukārt Gundars, jau pusaudzis būdams, dungojis pie sevis paša izdomātas melodijas. Vienubrīd gribējis veidot grupu, tā būtu bijusi smagā metāla grupa, jo bijis dumpiniecisks pēc rakstura, tagad viņš sevi rezonē ar citu mūziku. “2009.gadā biju Belģijā un internetā ieraudzīju ziņas par Vītolu ģimeni. Sapratu, ka vēlos tādu ģimeni - sirdskaidru un muzikālu. Tagad Dievs man to ir devis, un es dzīvoju kaimiņos Vītolu ģimenei,” stāsta Gundars.

Sevi sauc par īpatņiem
Brīvajā laikā Lindai un Gundaram patīk filozofēt, skaļi lasīt, gardi ēst, vasarās spēlēt uz ielām, rīkot draudzīgus vakarus ar domubiedriem. “Ar lielu iedvesmu plānojam dārzu, ko iekopsim, spriežam par kazu, ko turēsim. Esam tādi īpatņi, “gaiņājamies” prom no sistēmas, no visa, kas skalo smadzenes, piemēram, televīzijas, tradicionālās medicīnas, izglītības sistēmas, oficiāla algota darba lielpilsētā. Es mēdzu arī grebt avokado kauliņu amuletus, šūt, zīmēt un veidot, darināt lietas no otrreiz pārstrādājamajiem materiāliem, piemēram, celofāna maisiņiem. Esmu svaigēšanas un ajūrvēdas virtuves piekritēja, vīrs - veģetārietis, kādreiz bijis krišnaīts. Abi paši par sevi esam pašpietiekami un garīgu meklējumu cilvēki, un tāda ir arī Alise - radoša, dabu mīloša, jautra, sociāli atvērta un garīgi smalkjūtīga būtne,” saka Linda.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Garīgo meklējumu cilvēki

Kategorijas