Krustaceļā Gulbenē piedalās pusotrs simts cilvēku

2014. gada 22. aprīlis 00:00

Mazu ceļa gabaliņu ārpus ikdienas steigas un rūpēm, lai aizdomātos par dzīves jēgu, Lielajā piektdienā pa Gulbenes ielām kopā gāja aptuveni pusotrs simts cilvēku. Dalībnieki sprieda, ka šogad aktivitāte ir lielāka, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad pilsētā aizsākās šāda starpkonfesionāla krustaceļa tradīcija. Šoreiz bija apmēram par trešdaļu vairāk dalībnieku. Ceļā gājējiem pievienojās arvien jauni līdzgaitnieki. „Neko nevar nokavēt, tāpat kā savu nāves stundu,” ieminējās kāda šā gājiena dalībniece. Krustaceļš taču ir atgādinājums, ka mēs neesam nolemti nāvei, gluži kā Jēzus, ja vien spējam noticēt grēku piedošanai un dvēseles nemirstībai! Tāpēc šajā ceļā skanēja aicinājums nest savas dzīves krustu ar prieku.
Maršruts veda no luterāņu dievnama uz katoļu baznīcu. Kopā gāja gan šo divu, gan citu Gulbenes kristīgo draudžu pārstāvji – visu paaudžu cilvēki, arī ģimenes ar maziem bērniem ratiņos, un kāda seniore līdzi bija paņēmusi arī sunīti. Gājienam pievienoties varēja ikviens, kura sirdī ir ticība vai vismaz vajadzība ticēt. Ļaudis veda aiz sevis un 14 pieturvietās par Jēzus nesto krustu atgādināja luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss un katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs. Gājiena dalībniekus pavadīja un par ceļu satiksmes drošību gādāja Valsts policijas pārstāvji. Esot ceļā, kristieši dziedāja Dieva dziesmas, lūdzās un katrā pieturvietā runāja tēvreizi. V.Bogdanovs atgādināja, ka ikvienam cilvēkam ir nesams savas dzīves krusts vai nākas būt lieciniekam, kad savu krustu nes tuvinieki. Uzskaitot dažnedažādo nebūšanu, pārbaudījumu, grēku krustus, kurus nesam, garīdznieks pieminēja arī atkarības un „spaisa krustu”. I.Matīss aicināja mums katram no reizes uz reizi atkal spēt piecelties, ja pakrītam zem savas dzīves krusta smaguma. Garīdznieki mudināja lūgties par Jēzus māti, par visām mātēm un visām sievietēm, kuras ir mīlestības nesējas, lūgties par viņu bērniem, lai tie izaug krietni savas dzimtenes patrioti. Viņi mudināja lūgties arī par aizlauztām, šaursirdīgām sievietēm, par tām, kuras atteikušās no iespējas būt mātēm. I.Matīss un V.Bogdanovs vēstīja visiem zināmo Bībeles stāstu par Jēzus krustaceļu, taču tas skanēja kā pirmoreiz. Tas bija stāsts par inteliģenci cilvēku savstarpējās attiecībās, par spēju ar klusu klātbūtni uzmundrināt kaut vai svešinieku, kuram ir nepanesami smagi. Tas bija stāsts par drosmi būt pašam, neslēpties zem maskām un pieņemt likteņa izaicinājumu. Tas bija stāsts par mums pašiem, kuri nereti cits citu mēdzam sist krustā, nezinādami, ko darām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krustaceļā Gulbenē piedalās pusotrs simts cilvēku

Kategorijas