Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Rūsiņam” patīk dzīves smeķis

Malda Ilgaža

2014. gada 29. aprīlis 00:00

266
„Rūsiņam” patīk dzīves smeķis

Edīte Ķikuste: „Deja ir enerģija un mīlestība.”

„Šodien es jūs visus sveicu „Rūsiņa” vārda un dzimšanas dienā!” uzrunājot skatītājus, teica deju kopu „Rūsiņš” un „Zelta Rūsiņš” vadītāja Edīte Ķikuste kolektīvu jubilejas koncertā, kas Gulbenes kultūras centrā notika pagājušajā sestdienā. Koncertā tika izdejotas 25 dažāda rakstura dejas, atklājot, cik azartiski, drastiski, liriski, romantiski un bravūrīgi spēj būt dejotāji. Nevienam neradās šaubas par to, ka viņi spēj priecāties par dzīvi un izbaudīt tās smeķi.
„Deja ir skaists valdzinājums un brīnišķīgs zieds, deja ir skaista kustība un maģisks spēks, deja ir dzīvība un azartiskums, deja ir dzīvotprieks un enerģija. Deja ir mīlestība. Šī mīlestība ir tik liela, ka var radīt skaistumu. Mēs šodien centāmies jums, skatītāji, dot šo skaistumu. Domāju, ka visi baudījāt dejas skaistumu. Reta ir tā reize, kad var svinēt tik daudz svētku. Tiem, kas atrodas uz skatuves, un tiem, kuri dejo, nekad nebūs vairāk par 18 gadiem, jo 18 gadi ir visskaistākie. Tad mēs esam atvērti dzīvei, atvērti dejai, atvērti mīlestībai un cilvēkiem,” teica E.Ķikuste.

Iztur stiprākie
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere atzina, ka lepojas ar skolotāju Edīti, jo neviens skolas pasākums nenotiek bez „Rūsiņa” dejošanas. Dāvinot deju kopas vadītājai konfekšu ezi, viņa teica: „Ir reizes, kad Edītei uz āru ir jāizlaiž adatas. Tajā mirklī visu to ļoti labi jūt, bet tā kārtība un tikums, ko viņa iemāca, ir tas, ko šodien redzam koncertā. Pie Edītes iztur stiprākie no stiprākajiem, tie, kuri ir pārliecināti, ka  patiešām vēlas dejot,” teica L.Ķeķere. Starp stiprākajiem ir arī „Zelta Rūsiņa” dejotājs Ingars Andževs, kurš ar kolektīvu ir saistīts 12 gadus, atceras, ka skolas tautisko deju kolektīvā viņu iesaistījusi skolotāja Edīte. „Man pašam nav zināms, ko viņa manī  tajā laikā saskatīja, aicinot iesaistīties „Rūsiņā”. Edīti uzskatu par augsta līmeņa deju pedagoģi, kura darba procesā spēj būt ļoti stingra. Vadītāja mums māca katrā dejā izpaust savu attieksmi, to, ka dejai ir jāpakļaujas.  Jubilejas koncertā, manuprāt, arī viss vairāk vai mazāk izdevās. Nevaru pateikt, kura no dejām man sirdij ir vistuvākā. Patīk visas - gan liriskās, gan drastiskās,” saka Ingars. 

Viņi dejoja vienu vasaru
Koncertā tika svinētas trīs jubilejas: 25 gadi kopš „Rūsiņa” pirmsākumiem 1989.gadā, 18 gadi, kopš „Rūsiņš”, pošoties ceļā uz Vāciju, izraudzījās deju kopas nosaukumu, un 5 gadi, kopš sastāvam, kurā dejo kādreizējie „Rūsiņa” dejotāji, tika dots nosaukums „Zelta Rūsiņš”. Lai „izdejotu” cauri ceturtdaļgadsimtam, jubilejas koncertā piedalījās arī paši pirmie dejotāji. „Tu, Edīt, mums esi iemācījusi tādu īpašību kā mīlēt savu dejas partneri. Esmu dejojusi trīs kolektīvos. Nevienā tā nav. Tāpēc sargājiet un mīliet savus deju partnerus!” vēlēja Inga Bakāne, kura dzīvo un strādā Briselē, kā arī dejo Briseles latviešu deju kopā, ar kuru kopā pērn piedalījās lielajos Deju svētkos Rīgā. Edītes dēls Raitis Ķikusts atzinās, ka savulaik mamma esot piespiedusi viņu dejot, lai vismaz ballē varētu normāli uzdejot. „Kas cits atlika? Bija jādejo.” Andris Gals atzina, ka dejot joprojām ļoti patīkot, tikai ne vienmēr tam atliekot laiks. Iveta Ivanova stāstīja, ka, pateicoties Edītes ieliktajai dejas mīlestībai, dejojusi Rīgā Tautas deju amsamblī „Latve”. Iveta Akmentiņa savukārt joprojām mēdzot redzēt sevi sapņos dejojam. Daļa bijušo dejotāju kopā ar „Zelta Rūsiņa” dejotājiem iesaistījās dejā „Rozamunde”. Skaļus aplausus izpelnījās arī E.Ķikustes radītās dejas, piemēram, „Stabulīte”, „Padespaņ” un citas. Koncerta noslēgumā, kad bija pasniegti Gulbenes pilsētas un novada domes Pateicības raksti, kultūras centra Pateicības raksti, ziedi un dāvanas, izteikti laba vēlējumi, atsaukti atmiņā dejotāju sasniegumi Latvijā un ārpus tās robežām, visi kolektīvi apvienojās kopīgā dejā „Viņi dejoja vienu vasaru”, ko speciāli šim koncertam bija veidojusi Edīte kopā ar meitu Gundegu. Trīs stundas pagāja nemanot, bet paši dejotāji vēl ilgi pēc tam kopīgi atpūtās.