Varbūt tā ir kāda zīme

2014. gada 30. aprīlis 00:00

691

Piedāvājums par baznīcas torņa atjaunošanu pie arhitektes Ligitas Silkānes atgriežas otrreiz

Bijusī gulbeniete arhitekte Ligita Silkāne (dzimusi Luguze) ir devusi piekrišanu palīdzēt atjaunot Gulbenes luterāņu baznīcas torni tā vēsturiskajā izskatā. “Tas ir pozitīvi, ka cilvēki ir saņēmušies paveikt šādu darbu. Tā ir liela drosme. Lai Dievs palīdz, ka viss izdodas! Šāda veida rekonstrukcijai ir vairāki piegājieni – vai nu atjaunot torni vēsturiskajā izskatā, kā esam izlēmuši Gulbenes gadījumā, risināt torni modernā stilā, kā, piemēram Jelgavā, vai arī kā Vecpiebalgas baznīcā, kad jaunais koka zvanu torņa apjoms faktiski ir tikai liecība par kādreiz bijušo augsto torni. Par Gulbenes luterāņu baznīcu ir saglabājies daudz vēsturisku materiālu, fotogrāfiju, kur var redzēt pat visas dzegas, profilus un citas detaļas, tāpēc ir iespējama atjaunošana maksimāli pietuvināti vēsturiskajam veidolam. Tāpat netālu atrodas arī Baltā pils, kura gan diemžēl iet bojā, un manēža. Tās tapušas vienā laikā un stilistikā ar baznīcu, tāpēc modernas konstrukcijas risinājums baznīcas tornim šajā ainavā diezin vai iederētos,” saka Ligita.
- Jau agrāk esat gatavojusi skices tornim.
- Jaunības maksimālismā šim piedāvājumam piekritu un uztaisīju projekta arhitektūras daļu, vietējais inženieris izprojektēja diezgan detalizētu konstrukciju projektu. Bet toreiz iecere atjaunot baznīcas torni nerealizējās. Viss apstājās. Tagad šis piedāvājums ir atgriezies pie manis otrreiz. Es aizdomājos – varbūt tas ir pienākums vai kāda zīme... Protams, tas ir sarežģīti. Lai gan tagad pieredzes ir nesalīdzināmi vairāk, esmu nedaudz nobijusies. Ar jaunbūvi ir vienkāršāk – sāc no pašiem pamatiem un uz augšu, bet rekonstrukcija ir visriskantākā. Problēmas, protams, būs, ar to šādos objektos jārēķinās. Vienmēr var kaut kas negaidīts atklāties. Arī viens nepareizs izmērs vai viena celtnieka kļūda var radīt problēmas.
- Vai esat strādājusi ar baznīcas celtnēm?
- Cik man zināms, Latvijā ir tikai dažas baznīcas bez torņiem – Gulbenes, bija Jelgavas, kuras torni atjaunoja modernā veidā, atjaunotā Vecpiebalgas baznīca un Krāslavas luterāņu baznīca, kura joprojām ir bez torņa. Ļoti daudzu baznīcu torņi ir laboti, rekonstruēti, renovēti, bet pilnībā no jauna būvēts tornis vēsturiskajā veidolā, izņemot pēckara gadus… Es pat nezinu. Ja viss izdosies, tas, protams, būs skaisti, būs pavisam cits skats.
Pašlaik tiek gatavots tehniskais projekts. Man nav jāizdomā jauna koncertzāle, bet jāatzīst, ka ļoti sarežģīts un niansēts tas tornis gan ir. Proporcijām, detaļām un profiliem jābūt pēc iespējas līdzīgiem vēsturiskajam oriģinālam, jācenšas samazināt kļūdu iespēja. Projektēšanas termiņi nebūs ultraīsi. Turklāt vēl rūpīgi jāprojektē būvkonstrukcijas, kas ir otra svarīgākā projekta sadaļa, tāpat arī citas inženierdaļas.
- Kādi ir jūsu nozīmīgākie būvprojekti?
- Lielākie būvprojekti tika radīti, strādājot komandā birojā SIA „A.Bisenieks Arhitekti” par arhitekti un būvprojektu vadītāju. Tas notika būvniecības buma laikā, kad birojs uzvarēja konkursos par tādu Latgales pierobežas objektu kā Robežnieku robežsardzes nodaļas komplekss, Piedrujas robežsardzes nodaļas un RPP apvienotais komplekss, Lavošnieku robežsardzes nodaļas komplekss un cita projektēšanu. Šīs būves ar Eiropas fondu atbalstu arī ir realizētas. Vecrīgā, Kaļķu ielā, esam uzprojektējuši viesnīcu ar bijušo nosaukumu ”Rolands” un rekonstruējuši lielu namu Grēcinieku ielā. Pašlaik Rīgā un tās apkaimē vairāk projektējam privātmājas un es darbojos kā projektu vadītāja.
- Ko jūs varētu teikt par arhitektūru Gulbenē?
- Nekādas jaunbūves pēdējos gados pilsētas centrā nav būvētas, izņemot jauno vērienīgo starpbūvi starp skaisto veco ģimnāzijas ēku un varbūt ne tik skaisto padomju laika vidusskolu. Cerams, ka rezultāts būs glīts, pašlaik izskatās labi. Mājas, kuras tiek renovētas, siltinātas un no jauna apdarinātas, ir gaumīgas - tās atjauno un uzlabo pilsētas tēlu. Ļoti labi, ka manēža ir rekonstruēta un ēka turpina dzīvot. Vienīgais, tas varbūt īsti nav izdevies vislabākajās pieminekļu atjaunošanas tradīcijās. Piemēram, tumšbrūnās parupjās koka dzegas, kādas baltajai vieglajai klasicisma būvei nekad nav bijušas. Nedaudz žēl. Vecajās fotogrāfijās ir redzams, ka manēža ir ļoti skaista. Tāpat Baltajai pilij kā centrālajam ansambļa tēlam vairs nav pat jumta, arī muižas pagrabam. Runājot par pili, pat ja naudas trūkuma dēļ to nav iespējams tūliņ atjaunot, vismaz pagaidu jumts būtu obligāts.
Kādu laiku nebiju bijusi Gulbenē, un nepatīkami pārsteidza gar Blaumaņa ielas malām uzstādīto norobežojošo barjeru izskats. Tās ir pārāk uzkrītošas, pārāk masīvas un rada norobežota tuneļa iespaidu pilsētvidē. Saprotu, ka tas domāts satiksmes dalībnieku drošībai, kaut gan tur ir arī nopietni ātruma ierobežojumi, bet… Gulbene ir ļoti sakopta un skaista pilsēta. Vienmēr priecājos par parkos izvietotām mākslas skolas audzēkņu vai citu mākslinieku instalācijām un citu, tāpat kā ļoti pozitīvi vērtējama arī ceļu, gājēju celiņu un laukumu bruģēšana un sakārtošana. Lai nesabojātu labo kopiespaidu, būtu vairāk jāpievērš uzmanība šādiem it kā nesvarīgiem elementiem, piemēram, minētās barjeras, jo visi tie būtībā ir mazās arhitektūras formas, kas kopumā ļoti stipri ietekmē, nosaka un veido mums apkārt esošās vides estētiku.
- Kura vide jums šķiet saistošāka – pilsēta vai lauki?
- Neesmu lielpilsētā dzimusi un augusi, tāpēc lauki man būtībā ir tuvāki. Ja tā iedziļinās, lielo pilsētu skaistumu (ne dzīves kvalitāti vai kādus citus labumus) nosaka to vecpilsētu senums un šarms, piemēram, Vecrīga, kā arī augstvērtīga arhitektūra - tas pats slavenais Rīgas jūgendstils, eklektisms vai arī kvalitatīva modernā arhitektūra. Ne jau blokmāju “guļamrajoni” un pārapdzīvotība vilina tūristus un vietējos iedzīvotājus. Gulbenes, kurai patiesībā ir ļoti sena vēsture un pirms kara bijis arī daudz vairāk burvīgas arhitektūras (bet viss vēl priekšā!), valdzinājums slēpjas zaļumā, sakoptībā un mierā.

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Ligita Silkāne.
◆ Dzimtā vieta: Gulbene.
◆ Dzīvo: Rīgā.
◆ Mācījusies: Gulbenes
1.vidusskolā, pēc tam studijas Rīgas Tehniskajā universitātē Arhitektūras fakultātē. Ieguvusi maģistra grādu.
◆ Darba gaitas: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, arhitektūras daļa. Tur strādā joprojām. Ir strādājusi arhitektu birojā SIA “A.Bisenieks Arhitekti” par arhitekti un projektu vadītāju. Ir līdzīpašniece nelielā projektēšanas firmā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Varbūt tā ir kāda zīme

Kategorijas