Iekāro zemi arī mūsu novadā

2014. gada 1. maijs 08:00

811

„Gulbenes novads nekādā ziņā nav izņēmums. Arī te zeme ir ārvalstnieku iecienīta tāpat kā citviet Latvijā,” saka SIA „Latio” Gulbenes biroja vadītāja Ita Tehta. Viennozīmīgi pateikt, cik maksā zemes īpašums katrā pagastā, nav iespējams. Taču ir novērota kopīga tendence, ka lauksaimniecības zemes tirgus cena šogad ir augusi.

I.Tehta norāda, ka cenu amplitūda, par kādu ārvalstnieki iegādājas zemi, ir ļoti plaša un katrs darījums jāvērtē individuāli. Viena hektāra zemes īpašuma cena var būt, sākot no 400 līdz pat 2000 latiem un vairāk. „Zemes tirgus cenu ietekmē īpašuma atrašanās vieta, izmantošanas veids, apkārtne, reljefs, kas atrodas kaimiņos. Tīri lauksaimniecības zeme tiek pārdota ļoti reti. Tā lielākoties nāk kopā ar mežu. Tad tiek vērtēts, kāds ir mežs un tamlīdzīgi,” skaidro I.Tehta.

Valsts Zemesgrāmatas apkopotā informācija liecina, ka pēdējo četru gadu laikā Gulbenes novadā zemes un ēkas nekustamo īpašumu iegādājušies 29 ārvalstnieki, Latvijas Republikas nepilsoņi, kā arī Latvijā reģistrētas ārvalsts uzņēmējsabiedrības.

Pagājušā gada vasarā lielākais darījums veikts Druvienas pagastā, kur zemes un ēkas nekustamo īpašumu iegādājies ārvalstnieks. Par 28,86 hektāriem darījuma cena - 61 104 lati. Arī Lizuma pagastā pērn kāds ārvalstnieks iegādājies zemi un ēkas 3,31 hektāra platībā, par to samaksājot 52 007 latus.

Pirms dažiem gadiem Stradu pagastā par 60 000 latu ārvalstnieks iegādājās zemes un ēkas nekustamo īpašumu 69,32 hektāru platībā.

„Pagasta pārvaldei neviens nejautā, vai mēs gribam, ka īpašums nonāk ārvalstnieku rokās. Ja pašvaldība kaut kādā veidā varētu šos darījumus ietekmēt, pieņemt ar tiem saistītus lēmumus vai likt šķēršļus, tad tas būtu mums saistoši,” saka Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis.

„ Tikos ar zemnieku saimniecības „Jaunkapenieši”, kas atrodas Zeltalejā, saimniekiem. Pie pašas viņu fermas jau sākas īpašums, ko kopj ārzemnieks, izmantojot modernu tehniku,” piebilst pārvaldnieks. „Jaunkapeniešu” saimniece Līga Strade stāsta, ka ārzemnieks savā īpašumā iesēj zālienu, ko reizi gadā nopļauj. “Es labprāt nomātu šo platību, bet tas netiek piedāvāts. Sarunā ar traktoristiem, kas pļāva, izskanēja, ka šo platību atpirkt gan vairs neizdosies. Kam ir nauda, tas pērk, kas grib naudu, tas izdevīgi pārdod,” saka L.Strade.

Piebilstams, ka ar šā gada 1.maiju Eiropas Savienības pilsoņi un juridiskās personas Latvijā zemi varēs iegādāties ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi un uzņēmumi. Ir tapuši grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Ja tie tiks apstiprināti, tad arī zemes iegādes process Latvijā kļūs sarežģītāks. Personai, kas gribēs iegādāties zemi, jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai. Grozījumi arī paredz, ka zemes pircējam jābūt pieredzei lauksaimniecībā un zemes apsaimniekošana jāsāk trīs gadu laikā kopš tās iegādes.

Daudzviet tā arī nav zināms, vai zeme aiz kupicas pieder ārvalstniekam vai vietējam zemniekam, jo ārvalstnieks var iegādāties īpašumu Latvijā ar konkrēto pašvaldību neko nesaskaņojot. Tā sakot, privātīpašnieku darīšana.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iekāro zemi arī mūsu novadā

Kategorijas