Aptiekāram viss jāzina

2014. gada 6. maijs 00:00

599

Aptiekā var iegādāties recepšu un bezrecepšu preparātus, pārtikas piedevas, kosmētiku un medicīnas preces (sertificēti tonometri, termometri, urīna nesaturēšanas līdzekļi, spieķi u.c.). Visbiežāk no bezrecepšu medikamentu klāsta prasa preparātus pret sāpēm, paaugstinātu temperatūru, klepu, kakla iekaisumu un iesnām, arī gremošanas traucējumu novēršanai. Pieprasītas ir zāles pret nogurumu, stresu, bezmiegu ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Aptaujājām vairākus farmaceitus par iedzīvotāju pirkšanas paradumiem un aptieku preču klāstu.

Veikalos tiek piedāvāta parastā kosmētika, kas neārstē, bet aptiekās pārsvarā ir ārstējošā. Tomēr arī no parastās kosmētikas ir daži produkti, kurus var iegādāties tikai aptiekās, piemēram, tie labi palīdz psoriāzes slimniekiem. Ir arī uztura bagātinātāji, piemēram, baldriāns. To pārdod arī veikalos, ko farmaceiti neatbalsta. Tā kā šī prece nāk no Krievijas, vienīgais veids ir to reģistrēt kā pārtikas piedevu, lai gan tā nav nekāda pārtikas piedeva, ko lietot katrā ēdienreizē.

Farmaceitam jāzina
diagnoze
Arī vitamīnus un tamlīdzīgus preparātus nevajadzētu pārdot veikalos, jo farmaceitam ir jāpastāsta, kā tos lietot. Ja cilvēks apliecina, ka ir vesels, taču trūkst spēka, nereti tiek piedāvāts vitamīnu kurss. Taču farmaceits mēģina uzzināt, vai nav paaugstināts spiediens, kuņģa problēmas, lai noskaidrotu, kurš preparāts būtu labākais, jo katram ir atšķirīgs sastāvs. Dažkārt prasa vitamīnus ar ženšeņu, bet sarunas gaitā noskaidrojas, ka cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens, līdz ar to ženšeņu lietot nevajadzētu.
Kad farmaceits jūt – cilvēks negrib iet pie ārsta, viņš tiek uzklausīts, bet medikamentus pagaidām nesaņem, kamēr nav ārsta slēdziena. Nereti iedzīvotāji mēģina paši sev noteikt diagnozi. Dažkārt sūdzas par hemoroīdiem, bet varbūt tās ir papilomas vai kāda cita problēma. Pēc kāda laika noskaidrojas, ka ir ielaists vēzis ceturtajā stadijā. Visbiežāk pašārstētās kaites ir paaugstināta temperatūra, klepus, kakla, kaulu un muskuļu, galvas sāpes, caureja, vemšana.
Bieži cilvēki sūdzas par klepu. Ja tas moka vairāk par nedēļu, obligāti jāiet pie ārsta. Ja kādas trīs dienas, farmaceiti skatās, kurš bezrecepšu medikaments būtu piemērotāks, taču piebilst – ja piecu dienu laikā nekļūst labāk, bez vilcināšanās jāmeklē palīdzība. Agrāk pneimonija bija viegli konstatējama, bet mūsdienās plaušu karsonī var iedzīvoties arī bez paaugstinātas temperatūras.
Daudziem sāp galva, mugura. Atkal tas pats princips – ja pretsāpju ziede vai pretsāpju tabletes trīs dienu laikā nepalīdz, obligāti jādodas pie ārsta. Bieži dzird stāstus, ka pie ārstiem grūti tikt. Piemēram, sieviete grib iet pie sava ginekologa, bet pierakstīties iespējams vien uz pirmdienu. Asu sāpju gadījumā pēc likuma pie ārsta var tikt, varbūt jāpasēž rindā.
Arī cilvēkus ar vēnu problēmām mēģina pierunāt ārstēties – ka ir ne tikai ģimenes ārsti, bet arī flebologi, vēnu speciālisti. Pirmkārt, jāzina diagnoze, vien tad var iedot kaut ko klāt. Parasti tā ir kompleksa ārstēšana – gan iekšķīga, gan ārīga –, bet cilvēki cer tikt galā tikai ar speciālajām vēnu smērēm.
Attiecībā uz bērnu veselību farmaceiti ir viskategoriskākie. Dažkārt brīvdienās māmiņas sūdzas par klepojošiem zīdaiņiem. Galu galā bērnu veselība Latvijā ir bez maksas, un slimnīcās ir dežurējošie ārsti. Zīdaiņiem nedrīkst dot atklepojošus līdzekļus, jo viņi nevar atklepot, paliks tikai sliktāk.

Jauc zāļu nosaukumus
Ir bijuši gadījumi, kad tiek jaukti līdzīgi zāļu nosaukumi – loratīns ir pret alerģiju, loperamīds – pret caureju. Vai atnāk un prasa bromheksīnu. Farmaceits vienmēr cenšas noskaidrot, vai nācējam tiešām ir klepus. Izrādās, ka sāp kuņģis, un cilvēks ir neizpratnē, kādēļ viņam jautā par klepu. Ir arī pircēji, kas iespaidojušies no TV reklāmām. Nosaukumu neatceras, tikai to, ka reklāmā rādījuši tādu baltu kastīti ar sirdi virsū. Vai arī – dodiet man «degošo dēlu». Farmaceite bija ļoti izbrīnīta, bet uzminēja, ka domāts «Degasin». Bija arī gadījums, kad prasīja «senna deg» jeb «Senadekss».

Gan ļoti dārgas, gan ļoti lētas
Valda uzskats, ka zāles ir dārgas, taču daudzi medikamenti maksā tikai centus. Aptiekāra pienākums ir piedāvāt lētāko, un cilvēki parasti arī paklausa. Farmaceiti iesaka pie ārsta tomēr noskaidrot, vai var lietot arī līdzīgas zāles. Pat ja galvenā viela preparātā ir identiska, palīgvielas tomēr atšķiras. Nav novērots, ka ārsti censtos izrakstīt dārgas zāles. Rīgas kardiologi gan izraksta pazīstamāko firmu preparātus – tie tomēr ir vairāk izpētīti. Iespējams, ar bezrecepšu medikamentu lietošanu tiek pārspīlēts, taču aptiekas darbiniekiem tādu novērojumu nav. Cilvēki saprot, ka tā tomēr ir ķīmija, pārsvarā nāk ar receptēm, un šī tendence arvien pastiprinās. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aptiekāram viss jāzina

Kategorijas