Dzirkstele.lv ARHĪVS

Būs jaunais ģenerāldirektors?

Mārīte Dzene

2011. gada 21. jūlijs 08:00

1442
Būs jaunais ģenerāldirektors?

Par Valsts meža dienesta reformu ir pretrunīgi viedokļi
Par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietas izpildītāju iecelts Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš. Tiesa, ģenerāldirektora vieta vēl nav atbrīvojusies, jo Jānis Kinna slimo, tāpēc viņu no darba nevar atbrīvot, lai gan bijušais ģenerāldirektors ir iesniedzis atlūgumu.

Reformu virza naudas trūkums
"Pašlaik strādāju Rīgā un pildu ģenerāldirektora pienākumus, taču nav zināms, kā būs turpmāk. Lai ieņemtu kādu amatu, ir vajadzīgs piedāvājums un cilvēks, kas piedāvājumu pieņem. Pagaidām esmu piekritis pildīt šos pienākumus līdz septembra vidum. Tālākais mans lēmums būs atkarīgs no vairākiem aspektiem. Turklāt nezinu, vai man šo vietu piedāvās," skaidro A.Krēsliņš.


Viņš secina, ka ar nepietiekamu finansējumu J.Kinnas piedāvātā dienesta optimizācijas reforma nevar tikt īstenota. Tā paredzēja virsmežniecību funkcijas nodot mežniecībām un Valsts meža dienesta administrācijai.

 

"Ja ir ļoti liels finansējums, tad tā var strādāt. Taču tā trūkuma dēļ mums nepārtraukti no darba aiziet labākie speciālisti, jo atrod labāk apmaksātu darbu. Šajā darbā atalgojums ir zems, bet atbildība liela. Tas nav normāli," secina A.Krēsliņš. Viņš uzsver, ka pašlaik notiek lielo meža īpašumu konsolidācija, un īpašnieki tiem meklē zinošus pārvaldniekus. Darba piedāvājumi tiek publicēti pat reģionu avīzēs.

 

Līdz rudenim nekas nemainīsies
Vai, sapludinot mežniecības un virsmežniecības, necietīs mežu apsaimniekošana un uzraudzība?

 

A.Krēsliņš uzskata, ka ne, ja atlikušos cilvēkus varēs nodrošināt gan ar transportu, gan ar pieeju jaunākajām tehnoloģijām. Par iespējamo paaugstinājumu viņš neizrāda prieku, jo gaidāmajās pārmaiņas dienestā nezināmo ir vairāk nekā zināmo. "Meža dienesta struktūra ir atkarīga no finansējuma un funkcijām. Šobrīd ir iespējams, ka būs izmaiņas Meža likumā un šīs funkcijas mainīsies. Likums, visticamāk, līdz rudenim netiks pieņemts," norāda A.Krēsliņš.


Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa vietas izpildītājs Aldis Bricis piedalījās sanāksmē, kurā tika runāts par gaidāmajām reformām. Viņš secina, ka par tām spriest ir pāragri.

 

"Kad reformas būs akceptējusi Zemkopības ministrija un būs piešķirts finansējums, tikai tad kaut kas notiks. Manuprāt, lielāka skaidrība būs pēc Saeimas vēlēšanām. Pavisam drīz šo Saeimu atlaidīs un būs jaunas vēlēšanas, bet jaunievēlētajiem deputātiem var būt citas domas," uzskata A.Bricis.

 

Nav izvērtēti apvienošanas riski
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir izdevis rīkojumu sagatavot reformas modeli, mežniecības integrējot virsmežniecībās, un šobrīd tāds tiek izstrādāts. Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides nevalstiskās organizācijas secinājušas, ka trūkst pamatojuma pārkārtot Valsts meža dienesta līdzšinējo darbu un mežniecību funkcijas. Turklāt nav izvērtēti riski.

 

Masu saziņas līdzekļos Vides konsultatīvā padome norāda, ka iecerētā reforma faktiski nozīmē mežniecību likvidēšanu un kontroles vājināšanu. Apvienojot mežsargu un mežziņu uzdevumus, problēmas var radīt pārāk plašs pienākumu loks vienam cilvēkam. Turklāt, palielinot iespējas pieņemt vienpersoniskus lēmumus, jārēķinās ar korupcijas riska palielināšanos. Diemžēl dienesta augstākstāvošo ierēdņu aizliegums mežziņiem un mežsargiem paust savu viedokli bez saskaņošanas nedod iespēju to uzzināt.