Ugunsbīstamība joprojām ir augsta

2014. gada 8. maijs 00:00

304

Lai arī pēdējo dienu laikā ir bijuši nokrišņi un sinoptiķi sola tos arī turpmākajās dienās, ugunsbīstamība mežos joprojām saglabājas ļoti augsta. Viss ir izkaltis, tāpēc pietiek ar vismazāko dzirksteli, lai viss uzliesmotu. Tādēļ Valsts meža dienesta speciālisti aicina būt ļoti uzmanīgiem ar uguni mežā.

Līdz ar meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos (šogad tas sākās jau 17.aprīlī) Valsts meža dienests organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā šobrīd ugunsnovērošana tiek veikta no desmit torņiem, bet, ja būs nepieciešams, tiks izmantots arī vairāk torņu. Gulbenes novada teritorijā ir pieci torņi, no tiem trīs torņi – Beļavas, Stradu un Tirzas – pērn tika atjaunoti. Pērn atjaunots arī Cirgaļu tornis Valkas novadā. Virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs stāsta, ka visi pērn atjaunotie torņi ir aprīkoti ar saules baterijām, kas saražo nepieciešamo elektroenerģiju sakaru ierīcēm, pa kurām tiek nodota operatīvā informācija. “Stradu tornis ir 42 metrus augsts. Tas šobrīd ir augstākais tornis visā virsmežniecības teritorijā. Parasti torņi ir 34 metrus augsti, bet Stradu tornis neatrodas sevišķi augstā vietā, tādēļ tas ir augstāks,” atklāj P.Drozdovs. Arī šogad tiek plānots divus virsmežniecības teritorijā esošos torņus renovēt - tie būs Vārniņu un Apes torņi, savukārt Rankā un Alūksnē ir paredzēts uzbūvēt jaunus torņus. Rankā būs metāla tornis, savukārt Alūksnē, Tempļa kalnā, - koka tornis.

Jo agrāk pamana, jo ātrāk var nodzēst
P.Drozdovs uzsver, ka dežuranta darbs ugunsnovērošanas tornī ir ļoti atbildīgs. “Dežuranta darbs ir sezonāls. Gulbenes novadā nav bijis tā, ka nevarētu atrast cilvēkus, kas strādās par dežurantiem. Tiesa, jāņem vērā, ka ne kurš katrs var šo darbu darīt, jo ne visi var uzkāpt šādā augstumā, jāņem vērā arī, ka tornis šūpojas. Interesentu parasti ir daudz, bet, mēģinot uzkāpt tornī, liela daļa kandidātu atkrīt,” stāsta P.Drozdovs. Viņš norāda, ka ugunsbīstamajā periodā ugunsgrēku atklāšana balstās uz torņu dežurantiem. “No tā, cik ātri tiek atklāti dūmi un noteikts, vai tiešām deg mežs, būs atkarīga dzēsēju nokļūšana ugunsgrēka vietā un arī izdegusī platība. Vajadzīga ir informācija vismaz no diviem torņiem, lai noteiktu krustpunktu, kur dūmi ceļas, un dotos meklēt ugunsgrēka vietu,” stāsta P.Drozdovs. Viņš piebilst, ka ieilgušais pavasaris un sakopšanas darbi, kas joprojām tiek veikti, ļoti bieži maldina dežurantus. “Mazus ugunskurus, protams, var atšķirt, taču ar sakurtiem milzīgiem ugunskuriem ir citādāk. Šajā laikā lielākā daļa ir maldinājumi. Tieši tādēļ ir noteikts, ka bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu nevajadzētu veikt dedzināšanu, taču cilvēki diemžēl par to aizmirst vai arī uzskata, ka nav nepieciešams to darīt, bet dienests maldinājumu gadījumos ir iztērējis pietiekami daudz resursu.”

Jau 22 meža ugunsgrēki
Iepriekšējos pāris gados meža ugunsgrēku skaits virsmežniecības teritorijā ir bijis salīdzinoši neliels ar nelielām izdegušajām platībām, bet šogad virsmežniecības teritorijā jau ir bijuši 22 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši 13 hektāri, lai gan visa vasara vēl tikai priekšā. Gulbenes novada teritorijā reģistrēti 8 meža ugunsgrēki, no kuriem lielākais bijis 27.aprīlī Tirzas pagastā, kur izdeguši gandrīz 6 hektāri meža. “Ugunsgrēks šeit izcēlās no kūlas dedzināšanas: kūla dega ļoti lielā platībā un uguns pārmetās arī uz mežu,” stāsta P.Drozdovs. Viņš piebilst, ka 90 procentos gadījumu pavasarī meža ugunsgrēki izceļas no kūlas dedzināšanas. Virsmežniecības speciālists aicina ikvienu ievērot ugunsdrošības prasības meža zemēs ugunsnedrošajā periodā un cer, ka šī vasara meža ugunsgrēku ziņā neizvērtīsies līdzīga 2006.gada vasarai, kad mūsu virsmežniecības teritorijā 106 meža ugunsgrēkos izdega vairāk nekā 250 hektāri meža. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ugunsbīstamība joprojām ir augsta

Kategorijas