Klusi piemin kritušos cīņubiedrus

2014. gada 13. maijs 00:00

Gulbenes Brāļu kapos 9.maijā tradicionāli notika pasākums, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos padomju armijas karavīrus un svinot 69. uzvaras gadadienu pār fašistisko Vāciju. Šoreiz dalībnieku bija mazāk nekā citas reizes. Savstarpēji sačukstoties, klātesošie runāja, ka politiskā situācija pasaulē pašlaik ir tik nedroša, ka bail no provokācijām.

Pašvaldības pārstāvjus, kā arī partijas “Saskaņa” aktīvistus starp atnākušajiem nemanīja. Nebija arī tradicionālās cienāšanās ar degvīnu un maizītēm. Nebija skaļas mūzikas. Kopā sanākšana bija īsāka un klusinātāka kā jebkad agrāk. Tomēr Gulbenē tradicionāli daudzi Uzvaras dienas svinētāji bija greznojušies ar Georga lentēm, kaut arī jau krietni pirms 9.maija plaši publiski tika vēstīts, ka Georga lentes kļuvušas par prokrieviski noskaņoto Ukrainas separātistu simbolu un ka, piemēram, Rīgā cilvēki ir aicināti tās šajā dienā nelietot.
Kāpēc Gulbenē Otrā pasaules kara beigas atzīmē tieši 9., nevis 8.maijā? Vācijas bezierunu kapitulācija stājās spēkā 1945.gada 8.maijā pulksten 23.01, bet Padomju Savienībā laika starpības dēļ - 9.maija pulksten 1.01. “Mēs Vācijas kapitulāciju atzīmējam 9.maijā,” “Dzirkstelei” saka 88 gadus vecais gulbenietis Heronims Kazačenoks, kurš Otrajā pasaules karā ir cīnījies padomju armijas pusē. Viņš bija tikai 18 gadus vecs latviešu puisis, kad tika iesaukts armijā, dzīvojot dzimtajā Silenes pagasta Ilūkstes apriņķī. H.Kazačenoks stāsta, ka viņam karš ir sācies pie Ērgļiem, bet aprāvās karavīra gaitas 1944.gada novembrī, kad viņš smagi tika ievainots pie Kaļiņingradas. Vēl tagad sekas jūt cietušajā rokā un kājā, bet ķermenī glabājas kara laiku šķemba.
9.maijā starp atnākušajiem uz pasākumu Gulbenes Brāļu kapos varēja saskaitīt labi ja trīs veterānu, pārējie bija viņu radi, draugi, atbalstītāji, kā arī tie, kuri šādi vēlas atcerēties savus tēvus un vectēvus. 89 gadus vecais gulbenietis Aleksandrs Rakitins, kurš arī ir Otrā pasaules kara veterāns, uz pasākumu Gulbenes Brāļu kapos šoreiz atnāca kopā ar mazmeitu Ingu un mazmazdēlu Rolandu. A.Rakitins “Dzirkstelei” stāsta, ka ir piedalījies ne tikai karā ar Vāciju, bet arī Japānu. Ar lepnumu A.Rakitins stāsta, ka ir piedalījies Kijevas atbrīvošanā no vācu iebrukuma. Kara takas vedušas arī uz Ungāriju un Čehiju. Pēc kara cēlis Komsomoļsku pie Amūras, kur arī saticis savu nākamo sievu. Darba gaitas abus atvedušas uz Latviju, Gulbeni, kur arī pavadīta lielākā mūža daļa. Inga “Dzirkstelei” saka, ka ģimene lepojas ar savu vectēvu, kurš mazbērniem un mazmazbērniem stāstot par kara gaitām tā, it kā tas bijis tikai vakar.
Gulbenes Brāļu kapos klātesošos krieviski uzrunāja pareizticīgo mācītājs – Tēvs Aleksandrs Oļipovs -, kurš aicināja kopā būt neformālā gaisotnē. Pēc mulsa klusuma pauzes īsi klātesošos uzrunāja daži cilvēki no tautas. Visi runāja krieviski, arī latvieši. Kāds pusmūža vīrietis sacīja, ka saprot, ko ir pārcietuši Otrā pasaules kara karavīri, jo pats, būdams iesaukts padomju armijā, ir piedalījies karā Afganistānā. Viņš aicināja jaunatni cienīt kara veterānus. Kāda sieviete pateicās gulbeniešiem, kuri saziedojuši naudu, lai to uzdāvinātu kara veterāniem Uzvaras svētkos. Pēc oficiālās pasākuma daļas beigām Tēvs Aleksandrs noturēja aizlūgumu Brāļu kapos guldīto dvēseļu mieram. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Klusi piemin kritušos cīņubiedrus

Kategorijas