Mācībās noslīpē kaujas iemaņas

2014. gada 23. maijs 00:00

984

Zemessargiem saliedētas darbības shēma jāapgūst līdz automātiskai izpildei

Uzaicinājumu novērot zemessargu mācības reālai kaujai pietuvinātos apstākļos “Dzirksteles” redakcijā pieņēmām ar prieku. Šodien, kad Austrumeiropā dzīve ir kļuvusi tik nedroša draudīgā lielā kaimiņa dēļ, mēs arvien biežāk jautājam sev, cik droši varam būt, ka grūtā brīdī spēsim nosargāt savas valsts robežas. Zemessargi ir visīstākie dzimtenes patrioti, jo kalpošanu Tēvzemei neuzskata par maizes, bet gan par sirdsdarbu, veltot tam brīvo laiku ārpus darba un ģimenes pienākumiem.
“Mums nav nekā slēpjama,” laikrakstam saka Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris majors Normunds Baranovs. Svētdien, 18.maijā, no paša rīta dodamies uz bataljona štābu, lai kopā ar komandieri izbrauktu uz mācību norises vietu – pie Kaļņa ezera, kur zemessargi jau atrodas izbraukumā otro dienu. Pasakaini skaista vieta, visapkārt priežu mežs. Saulaina diena. Tīrs gaiss. Šis esot akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašums. N.Baranovs stāsta, ka bataljonam ir laba sadarbība ar akciju sabiedrību. Tas nozīmē, ka mācību dalībnieki apņemas gādāt par ugunsdrošību un kārtību mežā. Kāpēc mācības notiek tieši šeit, nevis Galgauskas poligonā, kā agrāk? Pirmkārt, tāpēc, ka Galgauskā, tēlaini izsakoties, zemessargi zina jau katru priedi. Otrkārt, meži Litenes, Stradu pusē vēsturiski ir bijusi Latvijas pirmās brīvvalsts militāro mācību norises vieta. Tātad šī ir atgriešanās pie saknēm!

Neitralizēt diversantus
Mežā esam vieni. Pirmais piebrauc N.Baranovs un viņa kolēģis – 2. kājnieku rotas virsseržants Māris Ezeriņš. Kamēr uz meža takas gaidām piebraucam kājnieku vadu, abi pastāsta, kāds ir mācību scenārijs jeb leģenda, kura dalībniekiem jāizspēlē: ir saņemta iz-lūkinformācija par divām diversantu grupām, kuras ir jāiznīcina: daļa zemessargu uzņemas diversantu lomu, daļai jākļūst par ienaidnieka iznīcinātājiem. Mācībās, kuru uzdevums ir ātrs uzbrukums, piedalās apmēram 60 cilvēku no 25. kājnieku bataljona, kurā ir zemessargi no Gulbenes, Madonas, Cesvaines Lubānas, Ērgļu un Varakļānu novada, kā arī no 32. kājnieku bataljona, kurā ir zemessargi no Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Viļānu, Ludzas, Zilupes, Kārsavas, Ciblas novada.
“Teorētiski viss ir vienkārši, taču nekad nav tik skaisti kā uz papīra,” saka M.Ezeriņš. Ir veikts priekšdarbs, lai varētu notikt šīs mācības. Pamatu pamats ir zemessargu prasme apieties ar karti, kompasu, ieročiem. Taču kaujas apstākļos veiksmes pamatā ir vēl arī komandas princips - katram kareivim ir jāzina sava vieta. Tātad rīcības shēma jāapgūst tiktāl, lai vajadzīgajā brīdī nebūt laika mulsumam, nedrošībai.
“Saka, ka pieauguši vīrieši kariņu spēlē... Es jums varu pateikt - ja tas tiek darīts, ir viegli orientēties kaujā. Karavīri, kuri ir bijuši apšaudēs misiju laikā, pēc tam, kad viņiem jautā, kā tas bija, atbild - visu darījuši automātiski. Ir jābūt iemaņām! Tāpēc tās mācības ir vajadzīgas. Tas drillis, kā mēs to saucam. Trenējušies zemessargi ir, redzēs, kā viņiem veiksies šodien,” saka N.Baranovs, kurš pats ir bijis vairāku misiju dalībnieks.

Kauja - tikai dažas minūtes
Redzam piebraucam piecu militāro automašīnu kolonnu ar bruņotiem zemessargiem. Sekojam kolonnai mežā. Kopā ar mums ir vairāki cilvēki ar dzelteno rokas apsēju, kuri koordinē mācību norisi, vēro no malas, bet paši nepiedalās. “Tie lielākoties ir bijušie profesionālie karavīri, tagad zemessargi. Starp viņiem ir arī štāba virsseržants Aivars Dzenis – viens no galvenajiem zemessargu nodarbību vadītājiem. Pieredzējis, ir bijis misijā Irākā. Bijušie profesionālie karavīri ir mums resurss,” saka N.Baranovs.
Tālāk viss norit ļoti strauji, pakalnā atskan šāvieni, ienaidnieks sācis uzbrukumu. “Tā ir salūtmunīcija. Troksnis ir, bet bez lodēm. Tie ir imitācijas līdzekļi, kurus izmantojam,” skaidro N.Baranovs. Zemessargi drošības labad atkāpjas un atstāj automašīnas. Tiek izmesta dūmu granāta, lai zemessargus padarītu ienaidniekam neredzamus. Zemessargi izvēršas, maskējas, pielāgojoties videi. Zaļie formas tērpi ļauj saplūst ar apkārtni, vajadzīgajā brīdī sastingstot, gaidot izdevīgu brīdi.
“Grūti atklāt, kur tieši ir pretinieks. Es pats uzreiz pamanīt nevarēju. Re, tur ir, redziet?” rāda N.Baranovs. Ienaidnieku pamanījis ir arī zemessargu vads. Tiek izšauta signālraķete. Nosacīti tas nozīmē, ka ir raidīts granātšāviens ienaidnieka virzienā pa tā pozīcijām. Notiek ienaidnieka atspiešana. Šajā brīdī zemessargiem ir jāņem vērā iepriekš norunāti signāli, lai koordinētu savu rīcību un pārpratuma dēļ neizšautu virzienā, kur atrodas savējie. Noder rācija, svilpiens, izšauta signālraķete. Galvenais, lai visi nolasītu šo informāciju pareizi un ņemtu vērā. Daļa zemessargu strauji virzās kalnā, atspiežot un iznīcinot ienaidnieku līdz galam. Lejas pusē arī notiek kustība. Zemessargi sapulcējas uz vada reorganizāciju, noskaidrojot ievainotos, saskaitot kritušos, pārbaudot munīciju.

Mācības – katras brīvdienas
Pirms atgriezties mājās, zemessargiem vēl jāsakopj mācību norises vieta, jāiztīra ieroči, jāsakārto ekipējums.
N.Baranovs stāsta, ka zemessargiem dažādas mācības notiek katru nedēļas nogali. 30 dienas gadā katrs vads izspēlē reālas kaujas situācijas. Treniņnodarbības notiek gan pašu mājās, gan ārpus tām. Piemēram, drīzumā būs iespēja doties uz sešu dienu mācībām Daugavpilī. Starp zemessargiem ir arī vidusskolēni, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. N.Baranovs saka, ka seko līdzi tam, lai jaunieši skolas eksāmenu laikā tomēr atturētos no aktīvas dalības zemessargu mācībās. “Sekojam tam līdzi. Sakām, ka vēl būs diezgan laika Zemessardzei,” uzsver bataljona komandieris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mācībās noslīpē kaujas iemaņas

Kategorijas