Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

EP vēlēšanas: Gulbenes novadā provizoriski nobalso 24.21% balssitiesīgo iedzīvotāju

Diāna Odumiņa
Vietējās ziņas

2014. gada 24. maijs 21:13

3939
EP vēlēšanas: Gulbenes novadā provizoriski nobalso 24.21% balssitiesīgo iedzīvotāju

Vēlētāju aktivitātei Eiropas Parlamenta vēlēšanās ikviens var sekot līdzi visu laiku, ielūkojoties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā. Dienas gaitā informācija nemitīgi tiek atjaunināta. Vēlētāju aktivitātei Gulbenes novadā tiešsaistē var līdzi sekot šeit - http://ep2014.cvk.lv/Aktivit-5002.html.

Dienas pirmajā pusē līderpozīcijās izvirzījusies Gulbene, aiz kuras seko aktīvākie pagasti – Litene, Galgauska, kā arī Daukstu pagasts. Tomēr statistika liecina, ka pirmajās astoņās vēlēšanu dienas stundās Gulbenes novadā cilvēki ir balsojuši mazāk aktīvi (nobalsojuši 14,33 procenti), nekā vidēji Vidzemē (nobalsojuši 18,08 procenti).

„Baidos, ka šoreiz Gulbenes novadā diezin vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies vairāk par 35 procentiem vēlētāju. Redzēs, kā

būs,” „Dzirkstelei” vēlēšanu dienā saka Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale.

vIņa izbraukusi apsekot vēlēšanu iecirkņus pagastos, iespaids bijis ne tas labākais, jo pirmajās astoņās vēlēšanu dienas stundās maz cilvēku nācis balsot.

„Ir gan ārā ļoti karsts laiks, vairāk nekā 30 grādu. Varbūt, kad karstums kritīsies, cilvēki atnāks un nobalsos,” prāto V.Kravale.

Viņa pārlūkojusi senākus datus par vēlētāju aktivitāti Gulbenes novada teritorijā 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Toreiz balsojuši nedaudz vairāk par 44 procentiem vēlētāju. Taču jāņem vērā, ka tolaik vienlaikus notika gan šīs, gan arī pirmās Gulbenes novada domes vēlēšanas. Toreiz bijusi raksturīga tendence – daudzi nobalsoja tikai par pašvaldības vēlēšanām, bet par Eiropas Parlamentu ne.

Pie Gulbenes pilsētas vēlēšanu iecirkņa daudzi vēlētāji dienas pirmajā pusē sestdien ievēroja pie kultūras centrs (kurā atrodas vēlēšanu
iecirknis) sievieti, kura sacīja, ka pārstāv tirgus un sociālo pētījumu aģentūru „Latvijas Fakti”, kā arī Latvijas Televīziju. Viņa anonīmi
aptaujāja vēlētājus, jautājot, par kuru partiju viņi ir balsojuši. Pastāvot blakus, „Dzirkstele” dzirdēja, ka vairums labprāt atbild, par ko ir balsojuši, taču daudzi arī izvēlējās uz jautājumu neatbildēt, sakot, ka tas ir pārāk personīgi.

„Dzirkstele” novēroja, ka jau nobalsojušo gulbeniešu starpā, iznākot no vēlēšanu iecirkņa, nereti raisās diskusija par to, ko novadam spēj
dot Eiropas Parlaments un Latvijas politiķu pārstāvniecība tajā. Liela nozīme ir, piemēram, finansiālajam atbalstam lauksaimniecībai,
zemniekiem, par ko lemj Eiropas Parlaments. Cilvēki runāja par to, ka Latvijā nav jābaida paust savu viedokli, kas ir liels brīvības un demokrātijas sasniegums. Kāds ukraiņu tautības uzņēmējs „Dzirkstelei” izteicās, ka viņam ir bijusi iespēja arī salīdzināt kā Komerclikums sargā biznesa intereses Latvijā un kā tas notiek citās bijušajās Padomju Savienības republikās, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā.

„Latvijā Komerclikums ir ļoti labs, ja uzņēmējs godīgi maksā nodokļus. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs nav tiesīgs maisīties manā biznesā. Taču valstīs aiz Latvijas austrumu robežas tā nav,” klāstīja uzņēmējs.

viņš arī pauda, ka Latvijā patiesībā nacionālo pretrunu nav, tās ir uzpūstas un to dara vecā paaudze. Jaunie Latvijas krievi un citu mazākumtautību pārstāvji brīvi pārvalda ne tikai valsts valodu, bet bieži vien arī angļu un vēl citas Rietumeiropas tautu valodas. Šie
jaunie cilvēki ir pilnībā integrējušies Latvijā un arī kā vēlētāji domā par šīs valsts interesēm, saistot nākotni tikai ar Eiropas Savienību un
NATO.

„Kā gan citādi, mēs taču redzam, kas notiek Ukrainā. Mēs negribam, lai kaut kas tamlīdzīgs notiktu Latvijā,” sacīja „Dzirksteles”
sarunbiedrs.
+ 3
Kategorijas

Kategorijas