EP vēlēšanas: piedalās nedaudz vairāk nekā 30% vēlētāju

LETA

2014. gada 25. maijs 09:40

EP vēlēšanas: piedalās nedaudz vairāk nekā 30% vēlētāju

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies tikai 443 000 cilvēki jeb 30,1% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

No balsošanas apgabaliem EP vēlēšanās vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 146 430 jeb 35,38% vēlētāju, bet vispasīvākie ir bijuši vēlētāji Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies vien 53 367 jeb 23,46% balsstiesīgo.

Otra zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur vēlēt aizgājuši 60 520 jeb 26,68% balsstiesīgo. Kurzemē EP vēlēšanās piedalījušies 55 352 jeb 27,7% balsstiesīgo, bet Vidzemē - 127 784 jeb 31,72% vēlētāju.

Aizvadītājās EP vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā aktivitāte Latvijas dažādo vēlēšanu pieredzē atjaunotās valsts laikā. Sestdien EP vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30,1% balstiesīgo vēlētāju. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās, kurās piedalījās 53,69% vēlētāju, un 2004.gadā, kad EP vēlēšanas Latvijā norisinājās pirmoreiz un tajās kopumā piedalījās 41,34% vēlētāju.

Viskūtrāk apmeklētās Saeimas vēlēšanas notika 2011.gadā, kad parlamentu ievēlēt aizgāja 59,45% vēlētāju, bet zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija pērn, kad tajās piedalījās vien 45,99% vēlētāju.

Sociologs Aigars Freimanis aģentūrai LETA dienas gaitā pieļāva, ka zemā aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt skaidrojama ar to, ka pilsoņiem grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt, turklāt saulainais laiks un tveice šo procesu nesekmēja.

Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, pieļāva Freimanis. Viņš norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: "Beļģijā un Grieķijā, kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu aktivitāte ir manāmi augstāka."

Tomēr viņš norādīja, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem politiķiem: "Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums," teica Freimanis.

Savukārt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļāva, ka vēlētāju aktivitāte ir zema, jo viņa nejūt saiti ar EP, tajā lemjamajiem jautājumiem un cilvēkiem, kas EP pārstāv Latviju. Vēlētājiem EP kļūs saprotams un atpazīstams tad, kad EP politiskajai elitei būs svarīgs arī ikdienā, nevis tikai pirmsvēlēšanu periodā, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Cimdars.

"Tad jau laikā starp vēlēšanām vēlētājiem būs skaidrs, par ko balsot," sacīja Cimdars, piebilstot, ka pagaidām EP politiķu darbā un komunikācijā ar sabiedrību vērojams fragmentārisms un atsevišķu politiķu centieni, kas noslīgst pārējās ikdienas aktivitātēs.

Pēc Cimdara domām, būtu svarīgi nevis ar "kaut kādiem trikiem" panākt, lai cilvēki piedalās piedalīšanās pēc, bet gan politiķiem, kas kandidēs nākamreiz, ir jāsāk domāt par to, lai EP pieņemtie lēmumi kļūtu par ikdienas dzīves sastāvdaļu un cilvēki šos lēmumus justu. Citādi, ja piedalīšanās būs piedalīšanās pēc, cilvēks nebūs apmierināts ne ar kopējo rezultātu, ne ar to, ko pats ir ievēlējis, sacīja CVK priekšsēdētājs.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece politoloģe Iveta Kažoka vēlētāju aktivitāti zem 30% jau ir nodēvējusi par katastrofu. "Ja izrādīsies, ka nobalsojuši zem 30%, tad tas būs katastrofāli un vajadzēs meklēt īpašu skaidrojumu," dienas gaitā aģentūrai LETA sacīja Kažoka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

EP vēlēšanas: piedalās nedaudz vairāk nekā 30% vēlētāju

Kategorijas