Inflācija var augt par 1,4 %

2014. gada 27. maijs 00:00

Vēl pirms dažiem mēnešiem vairums analītiķu apgalvoja, ka Latvijas ekonomiku gaida stabila izaugsme un gandrīz nekas tai nevar patraucēt. Savukārt šobrīd jau ir skaidri redzams, ka situācija nav viennozīmīga. Proti, notikumi Eiropas austrumos ir ieviesuši zināmas korekcijas, kuru sekas var izrādīties visnotaļ neprognozējamas, it īpaši Latvijā, kas, kā zināms, ir Krievijas kaimiņvalsts. Uz sarunu aicinājām “SEB bankas” ekonomistu Daini Gašpuiti.”
- Kādas redzat ekonomiskās attīstības iespējas Latvijai līdz šā gada nogalei? Kādas ir jūsu
prognozes?
- Šobrīd turpinās pagājušā gada otrajā pusē iesākušās attīstības tendences, kas savā ziņā ir pozitīvas. Tagad sākam runāt par Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sākt mērīt tās ietekmi, taču reālās sekas, visticamāk, būs rudenī, kad būs pieejami vasaras dati.
Kopumā minētā ietekme, visticamāk, būs neliela, protams, ja vien jau esošais konflikts Austrumos neeskalējas līdz izteiktai militārajai darbībai. Protams, jāatzīst, ka Ukrainas konflikts turpina eskalēties.
Respektīvi, šogad nekādas izteiktas negatīvas tendences mēs neredzēsim. Jā, varēja sagaidīt, ka zināmais konflikts liek pastiprināti vērtēt negatīvos aspektus, taču ir arī segmenti, kam bijusi pozitīva ietekme. Citiem vārdiem sakot, mēs varam sagaidīt, ka, eskalējoties attiecīgajiem notikumiem austrumos, notiks kāds pārrāvums tranzīta nozarei. Tajā pašā laikā redzam, ka tas ir devis zināmu impulsu, jo caur Latviju pašreiz nāk daudzas tādas kravas, kas iepriekš ir gājušas caur Ukrainu.
- Pašreizējā situācijā var runāt par Ukrainas vai drīzāk Krievijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku?
- Protams, vērtējot ietekmi, jārunā par Krieviju. Tiešā ietekme no Ukrainas uz Latvijas ekonomiku nebūs liela, bet nozīmīgākā loma būs netiešajam efektam no Krievijas. Tāpēc būtiskākais ir tas, kā attīstīsies attiecības starp abām valstīm un kāda būs dažādu sankciju ietekme tieši uz Krieviju. Tomēr jāņem vērā, ka viss attīstās, par pamatu ņemot tieši Krievijas darbības Ukrainā, uzturot tur konfliktu. Tādējādi skaidrs, ka minētā konflikta ietekme pie mums nonāks tieši caur Krieviju, nevis Ukrainu.
- Kādas ir prognozes attiecībā uz gaidāmajiem inflācijas rādītājiem?
- Protams, lielā mērā mūs ietekmē zemas inflācijas vide. Jebkurā gadījumā inflācija būs zema, lai gan tā būs nedaudz augstāka kā pagājušajā gadā. Tomēr šeit būtu arī jāskatās situācija pa segmentiem, kas varētu koriģēt inflācijas rādītājus. Šeit jārunā, piemēram, par pārtikas cenām, kam vienmēr ir bijusi būtiska ietekme. Kā zināms, klimats atsevišķos pasaules reģionos jau tagad liek palielināties noteiktu izejvielu cenām. Tas norāda, ka rudenī varētu palielināties pārtikas izejvielu cenas, kas savukārt var radīt apstākļus tam, ka arī vietējie Latvijas ražotāji var mēģināt kāpināt cenas. Tādējādi var izveidoties situācija, kad vidējā inflācija valstī ir salīdzinoši zema, bet pārtikas cenas aug pamatīgāk. Šeit gan jāņem vērā, ka, īstenojot jebkādas sankcijas no austrumiem vai rietumiem, tās skartu, piemēram, tādus lielus pārtikas eksportētājus kā Lietuva vai Polija, acumirklī mums Latvijā varētu rasties situācija, kad palielinās attiecīgās produkcijas piedāvājums. Tā tas varētu notikt, kamēr attiecīgajai produkcijai tiktu atrasti alternatīvi tirgi. Tas var īslaicīgi pazemināt noteiktu produktu cenu. Arī energoresursu cenas lielā mērā ir atkarīgas no tā, kā attīstīsies attiecības starp Krieviju un Eiropu.
- Minējāt, ka inflācijas kāpums varētu būt nedaudz lielāks kā pagājušajā gadā. Cik lielā mērā?
- Jebkurā gadījumā šis kāpums būs niecīgs. Atbilstoši pašreizējām prognozēm, tas varētu būt 1,4% apmērā. Protams, Latvijā inflācija varētu būt nedaudz augstāka kā lielākajā daļā eirozonas valstu, bet jāsaprot, ka tā ataino diezgan mērenu reģionālās ekonomikas atgūšanos jeb ekonomisko veselību. Tas nozīmē, ka arī turpmāk straujus inflācijas kāpumus sagaidīt nevaram. Potenciāli varētu turpināties tendence, ka iekšējais patēriņš turpina kāpt, kas nenoliedzami nozīmē arī cenu palielināšanos, bet tas nenotiks strauji.
Šajā jomā pirmām kārtām nevajadzētu uzturēt gaidas. Proti, nevajadzētu cilvēkos radīt sajūtu, ka inflācija valstī tikai palielināsies. Vismaz šīm gaidām vajadzētu būt samērīgām, lai cilvēki negaidītu cenu kāpumu. Jāsaprot, ka uzņēmēji seko līdzi patērētāju noskaņojumam. Ja iedzīvotāju noskaņojums ir labvēlīgs cenu kāpumam, tās noteikti arī kāps – tā faktiski vienmēr ir bijis. Ļoti izteikti jūtams ir tas, ka, no vienas puses, sabiedrība rūpējas par savu maksātspēju, bet, no otras puses, tiek sagaidīts, ka cenas tikai kāps. Savukārt uzņēmēji palielina cenas un samazina spiedienu uz to, lai tiktu domāts par proficitāti, investīcijām un tamlīdzīgām lietām. Te jautājums ir par to, kurā brīdī ir iespējams palielināt cenas, bet kurā – ne. Ja paskatāmies vēsturē, regulāri varam redzēt, ka gan ražotāji, gan tirgotāji nāk klajā ar paziņojumiem, ka vajadzīgs cenu palielinājums, bet, ja sabiedrība tam īsti nepiekrīt, arī minētās runas kaut kur vienkārši pazūd. Ar šādām lietām ir jārēķinās.
- Kādu prognozējat situāciju saistībā ar bezdarba līmeni Latvijā?
- Ir redzams, ka Ukrainas konflikts atsaucas arī uz bezdarba rādītājiem. Jāsaprot, ka atsevišķās nozarēs strādājošie uzņēmumi darbojas Austrumu valstīs. Ukrainas jautājums pastiprina šīs tendences, taču jāatzīst, ka jau pietiekami ilgu laiku, vairākus ceturkšņus pēc kārtas, Krievijas ekonomikas izaugsme palēninās un Ukrainas konflikts šo situāciju tikai pasliktina. Ir redzams, ka vairāki eksportētāji, kas izteikti darbojas attiecīgajos tirgos, piemēram, zivrūpnieki, ir spiesti rēķināties ar sarežģītu situāciju, kas varētu nozīmēt, ka noteiktos sektoros nodarbinātība vairs neaugs.
Taču, kopumā ņemot, varam sagaidīt, ka pozitīvās tendences saglabāsies – bezdarba līmenis šā gada otrajā un trešajā ceturksnī samazināsies. Mēs redzam, ka cilvēki turpina patērēt, ka iekšzemes pakalpojumu pieprasījums ir. Vēl jau ir sezonālie darbi un tamlīdzīgas lietas. Piemēram, būvniecībā ir diezgan saspringta situācija. Līdz ar to pozitīvās tendences turpināsies, taču būs atsevišķi sektori, kur nodarbinātības līmenis mazināsies. Vēl var teikt, ka pozitīvās tendences turpināsies, bet tās būs lēnākas, nekā mēs prognozējām, sagaidījām gada sākumā.
- Cik lielā mērā varam runāt par cilvēku maksātspējas palielināšanos? Kāda ir situācija šajā jomā?
- Lai gan cilvēki vēlas, lai būtu vēl labāk, iedzīvotāju maksātspēja uzlabojas – kaut vai salīdzinot ar iepriekšējo periodu, situācija nav vienkārša. Jā, tiek indeksētas pensijas, algas tiek palielinātas, jo darba devēji ir spiesti to darīt. Protams, dažādos sektoros šis algu pieaugums ir atšķirīgs, taču, kopumā ņemot, situācija uzlabojas, un tas ir pozitīvi. Tajā pašā laikā mēs nevaram sagaidīt, ka pirktspēja uzlabosies. Tiesa gan, raugoties selektīvi pa dažādiem sektoriem, jāteic, ka, piemēram, pensionāriem situācija varētu neuzlaboties, jo pārtikas cenas, visticamāk, turpinās pieaugt. Tas nozīmē, ka pensiju indeksācija varētu nesegt izmaksu palielinājumu visiem pensionāriem. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kādi ir katra konkrētā cilvēka dzīves un veselības apstākļi. Respektīvi, kopējā situācija uzlabojas, bet lielai daļai iedzīvotāju šis uzlabojums nebūs pietiekams, lai stabilizētu savu finansiālo stāvokli, kas ekonomiskās krīzes gados tika iedragāts pietiekami pamatīgi. Tātad virzība būs sekmīga, bet ne visos sektoros un ne visiem iedzīvotājiem. Proti, ne visos segmentos strādājošie spēs uzlabojumus izjust tādā mērā, lai spētu kaut kādā ziņā salīdzināt savu pašreizējo stāvokli ar to, kāds tas bija pirmskrīzes laikā. Ir bijis pietiekami liels kritums, lielas korekcijas, un atgriezties pirmskrīzes līmenī ne visi spēs.
Tomēr, lai gan daudziem joprojām ir krīzes piegarša, tas, kas šobrīd notiek – situācija ir jānovērtē pietiekami pozitīvi. Latvija izceļas ar to, ka mūsu attīstības virzība ir visai laba. Realitāte ir tāda, ka tā varētu būt nedaudz sliktāka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Inflācija var augt par 1,4 %

Kategorijas