Mežs atjaunots 3800 hektāru platībā

2014. gada 27. maijs 00:00

Privātajos mežos palielinājušās tās platības, kas ir ieaudzētas mākslīgi

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pagājušajā gadā Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir palielinājušās atjaunotās platības.
Dati par pagājušajā gadā veikto saimniecisko darbību Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā liecina, ka pērn virsmežniecībā mežs atjaunots 3800 hektāru platībā, turpretī iepriekšējā gadā tika atjaunoti 2900 hektāri meža. Virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka kā pozitīvu tendenci min to, ka privātajos mežos palielinājušās tās platības, kas ir ieaudzētas mākslīgi, nevis tikai dabiski. “Ja kādreiz, piemēram, mākslīgi ieaudzēti bija tikai 3 procenti, tagad šis procents ir lielāks. Īpašnieki vairāk pievērš uzmanību mākslīgajai atjaunošanai. Cerēsim, ka viņi pievērsīs uzmanību arī šo mežu tālākai kopšanai. Valsts mežos šī proporcija parasti ir gandrīz vienāda, tomēr nedaudz ir palielinājušās dabiski ieaudzētās platības,” stāsta speciāliste.

Visvairāk atjauno ar bērzu
No atjaunotās kopplatības virsmežniecības teritorijā ar skuju kokiem atjaunoti 44,7 procenti no visām platībām. Atsevišķi pa koku sugām vislielākais īpatsvars ir audzēm, kas atjaunotas ar bērzu (24,7 procenti), tam seko egle (22,4 procenti), priede (22,3 procenti), arī apse diezgan lielā apjomā (18,5 procenti) un baltalksnis (11 procenti). Ar pārējām koku sugām – ozolu, osi – atjaunotā platība aizņem tikai 4,3 hektārus no kopējās atjaunotās platības. “Pozitīvi, ka ar skuju kokiem visos mežos kopā pērn ir atjaunots par 1,5 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts mežos vairāk atjauno ar priedi un egli, daudz atjaunots dabiski arī ar bērzu un apsi, tādēļ ir palielinājies dabiski atjaunoto platību īpatsvars salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem valsts mežos. “Valsts mežos atjaunots ar priedi platības ziņā ir gandrīz identiski, cik mežaudzes ar valdošo koku sugu priedi ir nocirstas pērn. Negatīva tendence ir tā, ka ar bērzu tiek atjaunots tikpat daudz, cik nocirsts. Šāda situācija valsts mežos nav bijusi. Privātajos mežos priedes mežaudžu ciršanas apjomi ir gandrīz tādi paši kā valsts mežos, bet atjauno ar priedi krietni mazāk. Lai gan no vienas puses var arī privātos īpašniekus saprast, jo atjaunot ar priedi tomēr ir risks. Ir jāpieliek daudz pūļu, lai priedi saglabātu.
Pārējās koku sugas – egle, bērzs, apse, baltalksnis - privātajos mežos tiek atjaunotas aptuveni tādās pašās platībās, kādās tiek nocirstas.”

Daudz kopj par saviem līdzekļiem
Izmainījusies ir situācija ar ieaudzētajām platībām. Ja iepriekš ieaudzēšana veikta 200 līdz 300 hektāru platībā, pērn – tikai 77 hektāru platībā. A.Zavacka norāda - tas ir saistīts ar to, ka par struktūrfondu līdzekļiem vairs nevar apmežot lauksaimniecības zemes. Vislielākajās platībās privātajos mežos ieaudzēšana veikta ar egli kā galveno sugu – 60 procentos, ar bērzu ieaudzēšana veikta 23 procentos platību, ar priedi – 12 procentos platību un ar baltalksni – 4 procentos platību.
“Par struktūrfondu naudu pērn tika izkopti 2580 hektāri, salīdzinājumam iepriekšējā gadā tie bija tikai 1200 hektāri jaunaudžu. Ja pavisam pērn virsmežniecības teritorijā ir izkopti 9000 hektāru jaunaudžu, nevar teikt, ka kopšana notiek tikai par struktūrfondu līdzekļiem. Tas nozīmē, ka gan mežziņi, gan arī īpašnieki iegulda lielu darbu, lai izveidotu nākotnes mežu, un mežs tiek kopts arī par saviem līdzekļiem,” saka A.Zavacka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mežs atjaunots 3800 hektāru platībā

Kategorijas