Izšķirošais moments - septembris

2014. gada 30. maijs 00:00

1280

Arnis Šķēls: “Līdz šī gada beigām būs jāvienojas par modeli turpmākajiem gadiem pilsētā.”

Vēl viens mācību gads ir aizritējis. Beidzot mācību gadu, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls Gulbenes pedagogu saimei vēl jauku un saulainu vasaru, atgūt spēkus un enerģiju jaunam darba cēlienam. Viņš rezumē, ka šis mācību gads novadā ir bijis ļoti darbīgs ar daudziem mācību, sporta un interešu izglītības pasākumiem. Jāatzīmē izglītības iestāžu iesaistīšanās dažādos projektos. Tāpat šogad ar dažādām aktivitātēm norisinājusies projekta “Globālās izglītības sabiedrības veidošana” realizācija. Šis projekts, kas tiek īstenots līdz 2016.gadam sadarbībā ar Velsu un Spāniju, dod iespēju pedagogiem, skolēniem, iedzīvotājiem, pašvaldībai un sabiedriskajām organizācijām dziļāk izprast un analizēt šodienas globālos izaicinājumus, kas ietver nabadzību, izglītību, sociālo taisnīgumu. Projekta laikā tiek sniegts izglītojošs un metodisks atbalsts pedagogiem globālās izglītības jautājumu iekļaušanai mācību procesā. Šī projekta gaitā šovasar tiek organizētas arī sešas vasaras nometnes.
Priecē, ka mūsu novada skolēni ir guvuši labus panākumus valsts mācību priekšmetu olimpiādēs un dažāda līmeņa konkursos. Savukārt sarūgtina tas, ka bērnu skaits arī mācību gada laikā turpināja samazināties. Migrācijas process nav apstājies – ģimenes turpina izbraukt uz ārzemēm, vecāki maina dzīvesvietu, jo ir atraduši darbu citur, un līdzi dodas arī bērni.
- Kāda ir prognozējamā skolēnu plūsma jaunajā mācību gadā?
- Ar zināmām bažām mēs gaidām septembri. Kā jau teicu, jau šī mācību gada laikā skolēnu skaits samazinājās un līdz rudenim skolēnu kustība būs izteiktāka. Pēc šībrīža prognozēm 2014.gada septembrī mācības varētu uzsākt par 100 līdz 120 bērniem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. Un tas ir optimistiskākais variants. Ņemot vērā, ka mums ir vairākas skolas, kurās mācās nedaudz vairāk kā 50 skolēni, tad tās ir divas skolas. Pirmklasnieku skaits tiek prognozēts pagājušā gada līmenī – apmēram 200.
- Kādi ir nākotnes scenāriji mūsu novada skolām?
- Vīzijas un varianti šobrīd gan vairāk ir sarunu līmenī. Var teikt, ka izšķirošais moments būs šī gada 1.septembris, kad mēs redzēsim, kas notiek ar vidusskolas posmu un kāds skolēnu skaits ir lauku skolās. Līdz šī gada beigām kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm, būs jāvienojas par modeli turpmākajiem gadiem pilsētā. Es redzu, ka būs jāpieņem lēmumi vidējās izglītības posmā, jo vidējās izglītības programmu piedāvājuma pilsētā ir par daudz. Tāpat izglītības programmu piedāvājums visām vidusskolām ir gandrīz identisks. Gulbenē vidējās izglītības programmas īsteno Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Gulbenes vidusskola, Gulbenes 2.vidusskola un Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola, un tas tādai nelielai pilsētai kā Gulbene ir par daudz, ņemot vērā straujo vidusskolēnu skaita samazinājumu, kuram būs tendence turpināties. Domāju, ka klašu piepildījums agri vai vēlu no valsts puses tiks noteikts, līdz ar to pašvaldībai būs jāpieņem lēmumi par vidējās izglītības piedāvājumu konkrētās skolās. Cik zinu, arī šobrīd ministrijā tiek diskutēts, ko iesākt ar skolu tīklu. Tiek aktualizēts jautājums par 10.klasēm, proti, vai valstij būtu jānosaka skolēnu piepildījums 10.klasē. Mans uzskats ir tāds, ka šis jautājums šogad jau ir nokavēts, varbūt tas jāskata 2015.gada kontekstā. Ja jūnijā vai pat vēl vēlāk valsts maina finansēšanas nosacījumus kādā izglītības pakāpē, tas nav korekti ne pret skolām, ne pret pašvaldībām.
1.septembrī mācību process sāksies arī starpbūvē, kas savieno Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes vidusskolu. Tur būs telpas gan Gulbenes vidusskolai, gan ģimnāzijai un arī ēdināšanas bloku varēs izmantot abas izglītības iestādes. Šobrīd ir tāda vienošanās. Bet tālāk jāskatās, kādas būs izmaiņas skolu tīklā pilsētā. Es redzu, ka vietā, kur atrodas Gulbenes vidusskola un ģimnāzija, perspektīvā varētu veidoties izglītības centrs un otrs tāds varētu veidoties uz Gulbenes 2.vidusskolas bāzes.
Savukārt lauku skolu scenāriju lielā mērā izšķirs valdības lēmumi un pieņemtais finansēšanas modelis. Tad arī vērtēsim. Šobrīd domāju, ka nav vērts tracināt lauku skolas ar pieņēmumiem, kā varētu būt. Ja valsts pasaka, ka saprot lauku problēmas un atbalsta laukus, un pieņem konkrētus lēmumus, tad domāju, ka arī mēs pašvaldībā papildu atbalstu lauku skolām atradīsim. Šobrīd nekādu skaidrību šinī ziņā valsts nav ieviesusi. Ministrijā ir vairākas darba grupas, kurās diskutē, kā mazajām skolām varētu pielāgot speciālus koeficientus vai veikt citus pasākumus, lai tās saņemtu lielāku finansējumu pedagogu algām, nekā tas ir līdz šim, un būtu iespējams apmaksāt ne tikai mācību stundas, bet arī klases audzināšanas stundas, gatavošanos mācību stundām, rakstu darbu labošanu un tā tālāk. Liela optimisma pašlaik nav, jo nav skaidrības, kā tad īsti būs.
- Pavisam nesen vēl bija skolotāju protests.
- Atrisinājums pedagogu algām, izstrādājot jaunu finansēšanas modeli, vēl nav rasts un domāju, ka vēl tik ātri nemaz netiks rasts. Lai mainītu modeli, nepieciešama nauda, kuras šobrīd nav. Sabiedrībai varbūt veidojas nepareizs priekšstats, kad tā dzird par jauniem finansējuma modeļiem, un pieņem, ka kāds no tiem tiks ieviests ar septembri. Bet tas noteikti tā nebūs. Paredzams, ka kaut kas varētu mainīties agrākais ar 2015.gada 1.septembri.
- Sabiedrība skolotāju protesta akcijas neuztver tik viennozīmīgi.
- Protams. Katram no mums ir savs redzējums uz notiekošo. Ir daudz vēl citu profesiju pārstāvju, kuru darbs arī netiek adekvāti atalgots. Tāpēc sabiedrībā notiek diskusija - kāpēc vieni tiek „celti saulītē”, bet par citiem nerunā. Te jautājums jārisina kompleksi valsts līmenī un uz to jāpaskatās kopsakarībās. Tomēr jāņem vērā, ka pedagogiem ir atšķirīgi darba samaksas principi. Tāpat atcerēsimies, ka krīzes gados pedagogi zaudēja vairāk nekā 50 procentus no finansējuma atalgojumam. Gan arodbiedrība, gan Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinušas, ka pedagogiem par padarīto netiek samaksāts pilnā apmērā.
Vidēji par vienu likmi (21 stunda) skolotājs mūsu novadā saņem no 398,40 (minimālā darba samaksa par vienu likmi) līdz pat 500 un vairāk eiro pirms nodokļu nomaksas. Summa diferencējas, un tas ir, ņemot vērā modeli „nauda seko skolēnam”. Proti - kur ir vairāk skolēnu, tur arī algas likme parasti ir augstāka. Te ir tā nevienlīdzība, ko veido šis modelis, un tas nav īsti godīgi. Kaut gan, no otras puses, pati ideja par šo modeli pirmsākumā nebija peļama. Pedagogs, kurš strādā ar 18 bērniem, saņems vairāk nekā tas, kurš strādā ar astoņiem, bet šobrīd straujā bērnu skaita samazinājuma dēļ šī diferenciācija ir tik krasa un atšķirīga, ka te jārunā par netaisnīgu darba samaksu. Pedagogs, kurš strādā ar mazāku bērnu skaitu, sajūt būtisko atšķirību samaksā, ko saņem cits pedagogs, mācot to pašu mācību priekšmetu klasē, kur ir vairāk bērnu.
Mūsu novadā, tāpat kā vidēji valstī, skolotājs strādā 1,3 likmes vai nedaudz vairāk. Mums ir arī diezgan daudz skolotāju, kas pasniedz mācību priekšmetus vairākās skolās, jo „mazajās skolās” pedagogam ir grūti nodrošināt slodzi, līdz ar to arī samērojamu darba algu.
- Skolotājiem ir zems atalgojums, bet vai ir brīvas vakances?
- Šobrīd brīvu vakanču nav. Ir skolotāji, kas dodas pelnītā atpūtā vai ir citi apstākļi, kāpēc aiziet no darba, bet vakances ātri aizpildās. Skolas manevrē šajās situācijas un cenšas piedāvāt esošajiem pedagogiem pasniegt konkrēto mācību priekšmetu vai piesaista kolēģus no kaimiņu skolām. Tagad arī valsts dod pedagogam iespēju iegūt papildu kvalifikācijas, lai viņš skolā varētu mācīt vairākus priekšmetus un tādējādi pretendēt uz lielāku atalgojumu.
Uz lielu skaitu jauno pedagogu jaunajā mācību gadā mūsu novada skolās es neceru.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izšķirošais moments - septembris

Kategorijas