Zemnieki dalās pieredzē

2011. gada 15. jūlijs 15:01

1555

Sola diskutēt arī par vasarāja graudaugu kultūrām
Šonedēļ Gulbenes novada Lauksaimnieku biedrība organizēja semināru - diskusiju zemniekiem par ziemāju kultūru audzēšanu. Uz semināru bija ieradušies arī lielākie graudaugu audzētāji no Balvu un Alūksnes novada. Vairāku stundu garā diskusija izvērtās interesanta un, kā atzina paši zemnieki - ļoti noderīga.

Ierosmi izsaka graudaugu audzētāji "Bija laiks, kad zemnieki uzskatīja, ka paši visu zina, bet tagad ir atskārtuši, ka viena lieta ir zināt teoriju, bet daudz lielāka nozīme ir saimniekošanas gados uzkrātajai praktiskajai pieredzei, jo ziemāju kultūru audzēšanā ir ļoti daudz dažādu nianšu, kuru nezināšana var ietekmēt graudaugu ražu. Zemnieki paši bija tie, kas izteica vēlmi rīkot šādu diskusiju pirms gaidāmās ziemāju sējas, jo atkārtot jau zināmas patiesības nekad nav par daudz," stāsta Lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne.

Pirmajā tikšanās reizē ciemos bija uzaicināta arī Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības agronome Zinta Jansone. Diskusijas dalībnieki pēc pasākuma izteica vēlēšanos līdzīgu pasākumu organizēt arī par vasarāju kultūru audzēšanu.

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Lācīši" saimnieks Stanislavs Gžibovskis atzina, ka novadā zemniekiem nav kur saņemt agronoma konsultāciju par kādu konkrētu jautājumu.

"It kā jau ir agronoms, bet laukos nav redzēts. Zemniekiem konsultācijas ir vajadzīgas, jo bieži viens mazs sīkums var radīt ievērojamus graudaugu ražas zaudējumus," teica S.Gžibovskis.

Katram savi pārbaudīti knifi

Katram zemniekam ir savi knifi, kas tiek ievēroti, veicot augsnes apstrādi, ievērojot sējas termiņus, izvēloties ziemāju šķirnes, mēslojumu un citu.

"Zemniekam ir jābūt gudram. Vienam šī gudrība ir daudzu gadu pieredze, otrs pats izbaudījis visus plusus un mīnusus, trešais vērtīgas atziņas guvis, būdams ārzemēs," atzina Z.Jansone.

Agronome norādīja, ka zemniekam ir svarīgi sekot laika prognozei tuvākajām 10 līdz 15 dienām, kā arī atcerēties seno patiesību, ka tad, ja ziemāji būs paēduši, veselīgi un stipri, tie daudz labāk pārziemos. Savukārt S.Gžibovskis pauda uzskatu, ka pēc pagājušās ziemas Vidzemē ziemāju platības salīdzinoši bijušas labākas nekā Kurzemē, tomēr arī viņam savā saimniecībā pavasarī nācies izcīnīt pamatīgu cīņu, lai glābtu ziemāju sējumus.

"Vispirms sējumus ecējām, izmantojot tapu ecēšas, tādējādi veicinot skābekļa piekļuvi auga dzīvības konusam. Lai veicinātu cerošanu - miglojām. Saimniecībā ziemāju sējumus mēslojam galvenokārt caur lapām. Šogad sākām izmantot arī jaunu preparātu, kas veicina zaļošanu," stāsta zemnieks.

Izrādās, ka arī sējumu mēslošana ir īsta zinātne. To apliecināja dažādā pieredze, piemēram, runājot par to, kad pareizāk iestrādāt augsnē slāpekli. Ja viens lauksaimnieks to dara rudenī, tad otrs uzskata, ka labāk to darīt pavasarī.

Ļaujas arī kritikai

Diskusijās lauksaimnieki kritiku adresēja Valsts augu aizsardzības dienestam, kura speciālistiem būtu jāuzņemas lielāka atbildība par graudaugu sēklu, kas tiek ievesta no ārzemēm, nevis jāveic neskaitāmas pārbaudes Latvijā audzētajai graudaugu sēklai. Zemnieki pārliecinājušies, ka daudzkārt atšķiras viena tilpuma graudaugu sēklu maisa svars, kā arī sēklas, kas iepirktas no ārzemēm negarantē kvalitāti, jo bijuši gadījumi, kad rapša sēklu vietā bijušas Kanādas sinepju sēklas vai arī maisos bijis rapsis, sajaukts kopā ar kukurūzu, un tamlīdzīgi. Tika kritizētas arī firmas, kas nodarbojas ar ķimikāliju tirdzniecību. Esot bijuši gadījumi, kad to iedarbība ne vienmēr ir tāda, kā vajadzīgs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemnieki dalās pieredzē

Kategorijas