Nopērk cāļus, un trešā daļa nobeidzas

2014. gada 5. jūnijs 00:00

643

Konfliktsituācijā pa vidu cāļu tirgotājam un pircējai ir iepinusies gulbeniete Ārija Hohlova. Viņa savu bēdu stāstu uzticējusi “Dzirkstelei”.
“Savai radiniecei sarunāju cāļus, kurus viņai tirgotājs no Dzelzavas “Cīrulīšiem” pieveda klāt dzīvesvietā. Viņa 25.maijā nopirka 30 cāļus – 20 vistu un 10 pīļu mazuļus. Pīlēni aug griezdamies, bet no vistas cālēniem 11 jau ir beigti un pārējie staigā nolaistiem spārniņiem. Bet mana radiniece par tiem cāļiem esot samaksājusi 63 eiro!” stāsta Ā.Hohlova. Sazinoties ar cāļu pārdevēju telefoniski, viņš “Dzirkstelei” pauda, ka ne visi prot tikt galā ar cāļu audzēšanu. Secinājums viens – tad labāk vajadzējis pirkt jaunputnus.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa “Dzirkstelei” saka, ka līdz šim šāda veida sūdzības par cāļu audzēšanas problēmām nav saņemtas. “Ja ir runa par dažas dienas veciem cālīšiem, saimniekiem ir jāuzmanās ar barošanu. Tas nav tik vienkārši. Pircējam pretenzijas jārisina ar putnu tirgotāju, ja liekas, ka šeit ir viņa vaina. Ja ir aizdomas par kādu slimību, ir jāmeklē veterinārārsta palīdzība,” saka I.Tomiņa.
Vai rudenī būs ko skaitīt?
Ā.Hohlova Gulbenes tirgū vēlāk satikusi šo pašu putnu pārdevēju un izteikusi viņam savas pretenzijas. Tas esot atbildējis, ka cāļus skaita rudenī. “Izskatās, ka manai radiniecei rudenī vairs nebūs cāļu, ko skaitīt,” ir sašutusi Ā.Hohlova. Bet pārdevējs visu vainu vēlis uz pircēju, vēl piekodinājis: ja nemākot putnus audzēt, lai nepērk. “Kā var tā sacīt par vecu sievu, kura laukos ir dzimusi, augusi un cāļus ne jau pirmo reizi mūžā paņēmusi. Kāpēc līdz šim viņai nekad tik traki nav gājis?” saka Ā.Hohlova. Saruna beigusies ar to, ka pārdevējs sāpju naudā solījis iedot vienu pīlēnu, bet sievietei tāda kompensācija likusies nesamērīgi maza. Gadījums ticis pārrunāts ar veterinārārstu, bet skaidrība lielāka nav gūta. Ā.Hohlova uzskata, ka cālīšu nobeigšanās iemesls ir meklējams pie putnu tirgotāja.

Ne katrs var cāli audzēt!
“Dzirkstele” piezvanīja uz Dzelzavas pagasta piemājas saimniecības “Cīrulīši” kontakttālruni. Patīkama vīrieša balss uz lūgumu komentēt minēto situāciju laipni atbildēja: “Tas, kurš kaut ko dara, nekad visiem labs nebūs. Tāpat kā dažam veikalā pirkta maize nepatiks, nesīs atpakaļ. Es cilvēkus uzklausu, paskaidroju, arī pa virsu vēl kādu cāli iedodu. Bet nepatīk, ja nāk ar naidu. Šajā gadījumā tā bija starpniece, nevis pircēja. Cālīti ir jāmāk izaudzēt. Kurš katrs to nevar. Tāpat kā kurš katrs nevar arī spēlēt vijoli vai kūkas cept. Ja neprot, lai pērk vistu, nevis cāli. Dažam cilvēkam nobeidzas arī nopirkts sivēns un pat govs. Audzējot cāļus, jāatceras, ka viņiem ir vajadzīgs 30 līdz 40 grādu siltums. Ja viņus noliek aukstā vietā, ja silda tikai ar lampas palīdzību, viņi sakāpj cits citam virsū un apakšējos nospiež. Cālīšus pirkt – tā ir loterija. No 1000 cilvēkiem vienam cālīši nobeidzas.” Viņš sacīja, ka ir gatavs konfliktu izlīdzināt un neapmierinātajai pircējai iedot vietā kādus piecus vai septiņus cāļus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nopērk cāļus, un trešā daļa nobeidzas

Kategorijas