Slotiņa no trejdeviņām zālītēm

2014. gada 20. jūnijs 00:00

1895

Pirtniece Līga Griķe katram liek ieklausīties savās iekšējās sajūtās

Līga Griķe uzsver, ka Līgovakarā, peroties pirtī, slotiņām esot lielāka enerģija un daudz spēcīgāka ārstnieciskā iedarbība. Jāņu naktī katram pirtī gājējam viņa iesaka savākt slotiņu no trejdeviņām jeb 27 dažādām zālītēm. Deviņas vāc sev, deviņas – tuviniekiem, vēl deviņas - visiem pārējiem cilvēkiem. „Katrā zālītē vai puķē, kas tiek plūkta, ir jāieliek tā doma, kam tā domāta. Piemēram, plūcot vīgriezi, jādomā, lai cilvēks nesatrauktos par nebūtisko. Nolaužot jasmīna zaru, ir jādomā par mīlestību. Domai, kas jāpieliek, ir jānāk nevis no prāta, bet no dvēseles. No prāta ņemta doma šajā maģiskajā laikā nedarbosies. No dvēseles gan. Manā trejdeviņu zāļu slotiņā būs vīgriezes, rasaskrēsliņi, ilzītes, kāds ziedošs jasmīna zars, vajadzētu būt arī ugunspuķei. Arī no katra koka paņemšu pa zariņam, jo katram ir savs spēks un iedarbība,” stāsta Līga.

Katram savas slotas
Pirtniece arī pērienam izmanto dažādas slotiņas. „Pēriens jāsāk ar apses vai kadiķa slotiņu, lai attīrītos no visa liekā un negatīvā. Pēc tam ir iespējams katram izvēlēties savu slotiņu. Sievai ieteicama ir liepu slotiņa, vīram – ozola. Tās uzskatāmas par karsējošajām slotiņām. Kā pēdējās var izmantot pīlādžu slotiņas, kas uzliek aizsardzību pret visu negatīvo un ļauno,” stāsta Līga. Vienam pērienam viņa izmanto 12 dažādas slotiņas. Arī vairāki cilvēki ar vienu slotu pērties nedrīkst. Obligāti katram savas slotas! „Piemēram, apses slotiņa no cilvēka savāc visu negatīvo. Ja ar to tiks pērts otrs cilvēks, viss negatīvais pāries pie viņa. Uz pirts lāvas salieku, kā pati smejos, pļavu. Pļavā sameklēju vietu, kur aug visvairāk dažādu puķu un ārstniecības augu. Paņemu izkapti vai tāpat saplūcu augus un ar tiem noklāju lāvu,” stāsta Līga. Vasarā pirtniece iesaka pērties tikai ar svaigi sietām slotām, jo tās nevajag mērcēt. Slotiņas, kas sietas, domājot par šo maģisko laiku, un nav izmantotas līdz pat nākamajiem Jāņiem, tāpat kā vainagi ir jāsadedzina.

Pirtī ir jājūtas ērti
Senos laikos pirtī ir gājuši vīri un sievas kopā. Atsevišķo iešanu pirtī ieviesusi kristīgā baznīca. „Kad pērties uz manu pirtiņu atbrauc vīri un sievas, es lieku visiem noģērbties plikiem un pirtī iekšā. Protams, ja kāds neparko nevēlas šķirties no biksēm, ar varu tās nost netiek vilktas. Manuprāt, tam, ka cilvēks, ejot pirtī, var no sevis noņemt nost visu lieko, kā arī izpeldēties dīķī, būdams tāds, kāds piedzimis, piemīt īpaša burvība. Apģērbs traucē arī, veicot ķermeņa skrubēšanu un pēršanu. Man pašai ļaujoties pērienam, apģērbs noteikti traucētu, jo slotiņa netiktu klāt. Pirtī galvenais ir, lai cilvēks justos ērti,” uzskata pirtniece. Viņa aicina ieklausīties slotu skaņās pēršanas laikā. „Tā ir īstā pirts mūzika,” domā Līga.

Baidās no dūmu pirts
Kādreiz cilvēki pērās tikai dūmu pirtīs, tagad tās nomainījušas saunas, tvaika un citu veidu pirtis. Līgu izbrīna tas, ka cilvēki baidās no dūmu pirts. „Āriņos” ir gan dūmu, gan baltā pirts. Pirtniece gan uzskata, ka dūmu pirts ir lieliska. „Tajā nav liels karstums. 60 vai 65 grādi ir vispiemērotākā temperatūra, lai sāktos svīšana. Cilvēki man stāsta, ka ir pērušies dažādās pirtīs, bet nekad neesot svīduši. No mūsu dūmu pirts viņi iznāk pamatīgi izsviedrējušies. Dūmu pirtī ir jāuzturas ilgāk nekā parastajā pirtī,” stāsta pirtniece. Viņa uzskata, ka katrs cilvēks ir citādāks, tāpēc, arī pirtī ejot, katram ir jāieklausās savās sajūtās. Esot cilvēki, kuriem pietiekot tikai ar ķermeņa skrubēšanu. Vēl citi vēloties pērties vairākkārt. Ķermeņa skrubjus Līga gatavo no zāļu tējām, samaļot izkaltētos augus. „Man ļoti patīk skrubis no kalmju saknēm. Diviem cilvēkiem uzturēšanās pirtī ilgst piecas stundas, lai varētu veikt visu pirts rituālu, jo pirtī steigties nevajag. Es pirtī visu daru pēc sajūtām. Dažkārt jūtu, ka cilvēkam nepieciešams ilgāks pēriens. Dažkārt ir iespējams sajust to, ko jūt cilvēks, kas tiek pērts,” sajūtās dalās pirtniece.

Lūdz pierakstīt sajūtas
Viņa ir pārliecināta, ka Jāņos bez alus noteikti lielākā daļa līgotāju un pirtī gājēju neiztiks. „Neviens jau neaizliedz iedzert alu vai ko citu. Pēc pēriena var darīt, ko grib, bet, nākot uz pēršanos, ir jānāk tīram. Ir cilvēki, kuri pēc pēršanās nemaz vairs nevēlas alu, jo saka, jūtoties tāpat noreibuši. Nekas vairs neesot vajadzīgs. Pietiekot ar pirti un zāļu tēju. Pirtī var iet arī bērni, tikai tad gan tā nedrīkstētu būt karstāka par 40 grādiem, jo bērni nesvīst, viņi pārkarst. Ir jāskatās, kā bērniņš jūtas.
“Es ļauju pēc pirts cilvēkam sajūtas pierakstīt. Lieku rakstīt ne tikai labo, arī to, kas nepatika, bet līdz šim visiem viss ir paticis. Interesanti, ka pirms pirts rituāla cilvēks nav tik atvērts, kāds viņš kļūst pēc tam. Kādreiz es pati šim maģiskumam neticēju, bet, arvien vairāk strādājot ar cilvēkiem, saprotu, ka pēc pirts cilvēki jūtas citādāk,” novērojusi Līga.

Katrai zālītei – ar savu domu
Pirtniece iesaka Jāņu ugunskuram izvēlēties vietu, no kurienes tas apspīd iespējami lielāku teritoriju. Jo vairāk vietas apspīd, jo vairāk svētības. „Ugunskuram šajos svētkos noteikti ir jābūt. Tam jādeg no saulrieta līdz saullēktam. Ugunskurā var iemest pa zaļai pagalei, lai būtu dūmi, kas visu attīra. Vienos Līgosvētkos mēs izveidojām ugunskuru virs ūdens. Tās bija fantastiskas sajūtas - pēc pēršanās iznākt no pirts, mesties dīķī un peldēt apkārt ugunskuram,” Līga neslēpj sajūsmu. Ja pirts rituāls ir tieši Jāņu naktī, tad ir pasakaini, ja šajā naktī pēc pirts cilvēks var aizskriet uz pļavu un nomazgāties rasā.

Ar aplīgošanu - uzmanīgi!
Ar Līgovakarā skandētajām tautas un aplīgošanas dziesmām gan Līga iesaka uzmanīties. „Aplīgojot citam citu, ir jādomā, kāda doma un vārdi tiek izmantoti, jo vārds „līgo” no līvu valodas nozīmē „Lai top!”, tāpēc var daudz ko piedziedāt. Arī nevēlamo. Atcerieties, 21., 22. un 23.jūnijs ir laiks, kad sienam slotas, peramies pirtī un vācam ārstnieciskās zālītes. Visiem novēlu Jāņu naktī kārtīgi izpērties un izbaudīt šo burvīgo enerģiju! Līgo!” novēl Līga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Slotiņa no trejdeviņām zālītēm

Kategorijas