Pašaustās drānās uz Līgosvētkiem

2014. gada 20. jūnijs 00:00

1668

Modeļu lomā šoreiz iejūtas „Dzirksteles” darbinieces

Divas Tautas lietišķās mākslas studijas „Sagša” rokdarbnieces Maija Suntaža un Maiga Dolgā ir darinājušas tērpus, kuros var doties arī uz Līgosvētkiem.
Mūsu tautas kultūra ir ārkārtīgi bagāta, lai varētu rast veidu, kā apspēlēt mūsdienīgu tērpu ar tautiskiem aksesuāriem vai tautiskam tērpam piešķirt mūsdienīgumu. Atliek dot vaļu cilvēka radošajām izpausmēm, jo rokdarbi bija, joprojām ir un būs modē. To spilgti apliecināja pašdarināto tērpu skate „Radošais nemiers”, kas notika Rīgā un skatītājiem piedāvāja dažādās rokdarbu tehnikās veidotus tradicionālus, mūsdienīgus un pat avangarda tērpus. Skatē bija aplūkojami pašausta auduma kostīmi un mēteļi, filcēti mēteļi, apmetņi, šalles, ažūra tamborējuma vasaras jakas un citi tērpi.

Radošais nemiers, uzzinot par iespēju piedalīties tērpu skatē, urdīt urdīja amata meistares - Maiju Suntažu un Maigu Dolgo. Maija stāsta, ka jau iepriekš dažādās izstādēs redzējusi dažādus pašu darinātus tērpus, tāpēc viņa zinājusi, ka gribēs arī pati sev kaut ko darināt, izstāde pavērusi šo iespēju. Atlicis tikai sarūpēt materiālu un ķerties pie darba. Maiga savukārt izvēlējusies darināt apģērbu komplektu - svārkus un blūzi, ar ko arī pati varētu greznoties kādā goda reizē.
Studija „Sagša” saņēmusi Latvijas Nacionālā kultūras centra pateicību par radošu līdzdalību pašdarināto tērpu skatē. „Tā ir pateicība, ka atsaucāmies, jo ne visas studijas bija aktīvas. Piedalīšanās skatē bija sava veida izaicinājums, jo tērpiem bija jābūt mūsdienīgiem, lai, kā teica Latviešu tautas mākslas savienības priekšsēdētāja Dagmāra Prīberga, „tie neostu pēc naftalīna”,” stāsta studijas „Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa.

Maiju Suntažu, kura „Sagšā” darbojas kopš 2005.gada, vadītāja raksturo kā rokdarbnieci, kura zina, ko vēlas, un nebaidās savas ieceres īstenot. „Strādājot pie kāda rokdarba, Maija ieklausās savās sajūtās. Viņai ir laba izdoma un krāsu izjūta. Audumu mētelim Maija noauda studijā uz lielajām stellēm, bet to šuva šuvēja Ligita Žogota,” stāsta B.Akmentiņa.
Maija darinājusi taisna silueta starpsezonu mēteli. Tā kuplās piedurknes noslēdz plata aproce. Audums austs trīnīšu tehnikā. Velkos izmantota pusvilnas dzija pelēku toņu pārejā, audos – melna un zila vilnas dzija. Kontrastu veido gobelēna tehnikā ielasītas gaišas efektdzijas. Efektdzija ir dažādu šķiedru dzija, ko šķeterējot veidojas efekti: spirāles, cilpas, mezgli, paresninājumi, bumbulīši, bārkstis. Tas redzams arī mēteļa audumā.
„Ikdienā es ļoti daudz adu gan cimdus un zeķes, gan jakas un džemperus. Ja ne citu, tad čības, ar kurām staigāt pa istabu. Galvenokārt adu pati sev un saviem tuviniekiem. Adu un reizē skatos arī televīzijas pārraides, jo tad ir kaut kāds rezultāts. Skatīšanās, neko nedarot, man šķiet nelietderīga laika izšķērdēšana. Godīgi sakot, man šobrīd nav jaunu ideju. Mēteļa darināšana bija tāds izaicinājums, kas ir īstenots, bet gan jau es atkal kaut ko izdomāšu. Prasmi izstrādāt dažādus rokdarbus esmu apguvusi pati. Aušanu savulaik apguvu Jaungulbenē. Arī
„Sagšā” daudz ko esmu iemācījusies. Ja vien cilvēks vēlas kaut ko jaunu iemācīties, viss ir iespējams,” saka Maija.
Maiga Dolgā, kura ir studijas dalībniece kopš 1996.gada, ir blūzes un svārku idejas autore. Viņa izlēmusi, ka blūzes rotājumā izmantos krāsainu diegu, lai blūze saskaņotos ar svārku audumu. „Maiga ir universāla rokdarbniece, jo ada arī skaistus cimdus. Viņa vienkārši ķeras klāt un dara. Šodien ir piedāvājumi darināt rokdarbus dažādās tehnikās, bet, gribot visu apgūt, var gadīties, ka cilvēks tā pa īstam neapgūst neko. Maiga nodarbojas ar trim rokdarbu veidiem, kurus viņa pārzina ļoti labi,” raksturo B.Akmentiņa.
Maigas blūzei, kas šūta no rūpnieciskā lina, ir V veida kakla izgriezums un piegulošs siluets. Rotājumam izmantotas spodršuvuma un krustdūrienu tehnikas. Kakla izgriezumam, piedurkņu galiem un blūzes apakšmalai izmantoti melanžēti kokvilnas diegi īso stabiņu tamborējumā. Melanžētos diegus veido vairāku atšķirīgu krāsu un šķiedru pavedienu savijums vienā pavedienā. Brunči ir taisna silueta ar vienvirziena ieloci kreisajā pusē. Audums svārkiem austs atlasa un kanvas tehnikas savienojumā. Velkiem izmantoti gaiši zili kokvilnas diegi, audiem - gaiši brūns lins un balta ar zilu melanžēta efektdzija. Arī Maigas tērpu sašuvusi L.Žogota.

Iespējams, ka nākamā gada Jāņos jau daudzas novada un pilsētas iedzīvotājas greznosies pašu rokām darinātā tautas tērpā. Veidojas cilvēku grupa, kuri ir izteikuši vēlmi paši darināt tautas tērpu. Tie nav studijas dalībnieki. „Darboties sāksim rudenī. Vispirms iepazīsimies ar tautas tērpu, raudzīsim, kādi materiāli ir studijā, kāda literatūra. Ar sarunām, nesteidzīgi ļaujot izdomāt, kāda novada tautas tērpu tieši vēlas darināt. Tam nekādā gadījumā noteikti nav jābūt Vidzemes novada. Tad sāksim ar brunču aušanu. Tas būs pirmais praktiskais darbs,” interesentus aicina B.Akmentiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašaustās drānās uz Līgosvētkiem

Kategorijas