Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vieni izkar valsts karogu, citi ne

Diāna Odumiņa

2014. gada 22. augusts 10:27

612
Vieni izkar valsts karogu, citi ne

Vakar, 21.augustā, Gulbenē pie daudzām ēkām bija izkārts valsts karogs, bet tikpat daudz bija ēku bez karoga. Kāpēc tā? “Šajā dienā atzīmējam konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu. 21.augusts ir datums, kad visā Latvijā obligāti pie ēku fasādēm ir paceļams valsts karogs,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis. Diāna Odmiņa


Novada pašvaldības policijas priekšnieka vietas izpildītājs Imants Kublačovs “Dzirkstelei” bilst, ka pagaidām pašvaldības policisti vēl nav sākuši kontrolēt šo jautājumu, taču turpmāk noteikti to darīs.


Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz sākotnēji tikai izteikt brīdinājumu, bet atkārtotā gadījumā pat uzlikt naudas sodu līdz 40 eiro, ja valsts karogs pie ēku fasādēm netiek izkārts Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības noteiktajās dienās. Turklāt karogam ir jāatbilst normatīvajām prasībām, tas nevar būt pašizgatavots. Par valsts karoga izgatavošanas kārtības pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz 30 eiro. Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī; pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta; citās nepiemērotās vietās un apstākļos. Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu jāiznīcina diskrētā veidā. Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam var uzliekt naudas sodu līdz 700 eiro.


Dažā kaimiņu novadā Latvijas valsts karogs iedzīvotājiem pie savu privātmāju fasādēm ir jāizkar arī kapusvētkos. Gulbenē un novadā pagaidām nav tādas prakses. J.Naglis saka, ka tas ir interesants un pētāms konceptuāls jautājums. Lai kaut ko tādu ieviestu, ir vajadzīgs pašvaldības lēmums, viņš uzskata. Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs domā, ka tur gan deputātu lēmumu nevajag. Viņš “Dzirkstelei” saka – tas ir katras pilsētas un katras pagasta pārvaldes izvēle.

J.Naglis saka – viņš nav radis savā dzimšanas dienā pie mājas izkārt valsts karogu. “Mana dzimšanas diena – tie ir mani svētki. Tie nav visas sabiedrības nozīmes svētki. Ģimenes karogu, ja tāds ir, to gan var izkārt,” viņš uzskata. N.Stepanovs šajā ziņā ir demokrātiskāk noskaņots un saka: “Kāpēc ne? Kurš cilvēku gan var nosodīt par to, ka viņš savā dzimšanas dienā pie mājas izkar valsts karogu? Galvenais – jāizturas pret to ar cieņu!” Viņa paša māju pagalmā valsts karogs mastā ir pastāvīgi, izņemot bargas ziemas laiku.

Svarīgi!


* Latvijas valsts karoga likums nosaka, ka šis karogs pie dzīvojamām ēkām jānovieto: 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī, bet sēru noformējumā - 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.


* Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.

* Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.

* Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam.