Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Karstumā visvairāk apdraudēti vecāki cilvēki, bērni un stresam pakļautie skolēni

Latvijas ziņas

2011. gada 9. jūnijs 10:24

1152
Karstumā visvairāk apdraudēti vecāki cilvēki, bērni un stresam pakļautie skolēni

Pieņemoties spēkā karstumam, aizvien vairāk cilvēku negaidīti cieš no ūdens zuduma organismā, ko izraisa karstais laiks, pastiprināta svīšana u.c. Rezultātā parādās galvas sāpes, reibonis, slikta dūša, kā arī var iestāties bezsamaņa.

Tādēļ minerālūdens „Mangaļi" eksperti iesaka preventīvi dzert ūdeni vidēji par vienu vai pat diviem litriem vairāk nekā ikdienā.

 

Karstuma ietekmei visbiežāk pakļauti vecāki cilvēki, bērni, sēdoša darba darītāji un netrenēti cilvēki, kā arī stresa ietekmei pakļauti skolēni un studenti eksāmenu un sesiju laikā.

 

Kā informējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) preses dienests, aizvadītajā nedēļas nogalē no pārkaršanas kopumā cieta 33 cilvēki.

 

Kā norāda eksperts - NMPD direktora vietnieks Katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, organisma pārkaršana izraisa ievērojamu šķidruma un elektrolītu zudumu, cilvēkam ilgstoši atrodoties karstumā, ko pastiprina fiziska slodze. Slāpes ir pirmais brīdinājums par organisma atūdeņošanos un sāļu zudumu.

 

Karstumā ūdens jādzer par 1-2 litriem vairāk kā ikdienā

Pietiekama ūdens lietošana nereti ir izšķirošs faktors cilvēka veselības saglabāšanai karstā laikā, kad ūdeni ieteicams dzert pastiprināti. Tāpat jāņem vērā, ka pastiprinātās svīšanas rezultātā organisms bez šķidruma zaudē arī minerālsāļus, tāpēc ieteicams no ūdens klāsta izvēlēties tieši dabīgo minerālūdeni.

Inese Rone minerālūdens „Mangaļi" attīstības vadītāja: „Lielā karstumā kā bīstamākās vērtējamas situācijas Ilgstošas slodzes laikā, kad organisms pastiprināti svīst. Proti, līdzās šķidruma zudumam, ar sviedriem notiek arī pārmērīga minerālvielu un mikroelementu izvadīšana no organisma šūnām.

 

Gadījumā, ja šķidruma zudums netiek kompensēts ar minerālūdeni, tiek izraisīti muskuļu šūnu (arī sirds) saraušanās traucējumi - krampji, galvas smadzeņu tūskas pazīmes u.c."

 

NMPD direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, kurš ir atbildīgs par Latvijas iedzīvotāju sagatavotību pirmās palīdzības sniegšanai norāda, kuras cilvēku grupas karstuma negatīvai ietekmei pakļautas visbiežāk:

 

* gados vecāki cilvēki virs 70, sevišķi virs 75 gadiem un bērni līdz 4 gadu vecumam
netrenēti cilvēki


* cilvēki ar lieko svaru


* sēdoša, biroja darba veicēji


* „svētdienas sportisti", kas ar sportu nodarbojas reti un neregulāri


studenti un skolēni eksāmenu (stresa) laikā un pēc eksāmenu sesijas.


* vientuļi, aprūpējami cilvēki


* pārkaršanas riskam ar smagām sekām īpaši pakļauti cilvēki ar paaugstinātu spiedienu, nieru, aknu slimībām, cukura diabētu, garīgiem traucējumiem u.c.


Alkohola un narkotiku lietotāji un lietojušie

Tāpat jāatzīmē, ka pastiprinātā svīšana un karstums vēl negatīvāk var ietekmēt tos cilvēkus, kuri ir slikti gulējuši, nekvalitatīvi vai nepareizi ēduši (trekns ēdiens jeb smags ēdiens) u.c.

 

Faktori, kas ietekmē organisma reakciju uz karstuma radīto šķidruma zudumu pie fiziskas slodzes:

 

* cilvēka vispārējais veselības stāvoklis, nogurums, arī emocionālais stāvoklis


* dažādas slimības


* vecums, ēšanas ieradumi un tradīcijas


* fiziskā sagatavotība dažādām slodzes pakāpēm, veidiem


* kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohols un narkotiku lietošana) - pat epizodiska šo vielu lietošana izraisa ilgstošu un pastāvīgu fizisko darbaspēju pazeminājumu, fizisko spēju atjaunošanās procesu palēnināšanos, ātrāku noguruma iestāšanos un spēku izsīkumu.

 

 

Kategorijas

Kategorijas