Ļaujas puķu mīlestībai

2014. gada 28. augusts 00:00

1215

Braucot no Gulbenes Smiltenes virzienā vai Svelberģī šķērsojot Gulbenes robežu, ir neiespējami nepamanīt dārzu, kurā kā daudzkrāsaini dzīpari stiepjas dobes ar mums labi zināmām puķēm. Tā tas ir jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kuri uz brīdi piestāj, lai nofotografētu šo krāšņumu, ir cilvēki, kuri pacietīgi gaida, ar ko jaunu dārza saimniece gulbeniete Svetlana Cukanova kārtējo reizi pārsteigs. Viņas koptās garās puķu vagas ir sava veida vizītkarte Gulbenei. Tas nekas, ka dārzs atrodas Beļavas pagasta teritorijā.
Dažādu krāsu asteres, cinnijas, lauvmutītes, kliņģerītes, rudbekijas, puķzirnīši, kur tad vēl dālijas un citas puķes, kas no Gulbenes-Smiltenes šosejas nemaz nav ieraugāmas! „Puķu audzēšana ir mans vaļasprieks. Tā es atpūšos pēc tiešā darba, jo ikdienā strādāju par inženieri „Lattelecom”. Man ir prieks, ka cilvēki arī priecājas par šo krāšņumu, kas pamazām jau kļūst mazāks, jo rudens tuvošanās, vējš un lietus dara savu. Es necenšos audzēt un veidot puķu kolekciju, bet priekšroku dodu tiem ziediem, kurus dobēs audzēja jau mana vecmāmiņa,” stāsta Svetlana. 0,3 hektāru platība ir Svetlanas privātīpašums, kurā viņa ļaujas savai puķu mīlestībai.

Puķes „izēd” kartupeļus
Viņa jau divdesmit gadus apzināti cenšas saglabāt un audzēt vecās asteru šķirnes, jo tās ziedēšanas laikā ir ne tikai skaistas, bet arī salīdzinoši izturīgākas par pārējām. Ja skaitītu, sanāktu vismaz divdesmit asteru šķirnes. Svetlana ir apņēmības pilna arī pati izveidot savu asteru šķirni. Šogad viņa puķēm atvēlējusi lielāku platību tādēļ, ka īpaši brīvdienās, pamanot saimnieci rosāmies dārzā, garāmbraucēji uz brīdi piestāj un interesējas, vai ir iespējams izlūgties krāšņu puķu pušķi. Nevienam tas netiek liegts. Svetlana smejas, ka starp apbrīnotājiem bijuši pat ārzemnieki un Saeimas deputāti. „Mēs kartupeļus vairs neaudzējam, tāpēc puķes dārzā ieņem galveno vietu,” viņa pamato izvēli. Kamēr spriežam par puķu stādīšanu, audzēšanu un kopšanu, pie dārza piestāj vieglā automašīna un no tās izkāpj vīrietis, lai uzzinātu, vai ir iespējams tikt pie puķu pušķa no koši sarkanajām cinnijām. „Pats esmu no Cesvaines. Izstaigāju Gulbenē puķu salonus, bet nekas nesaistīja. Pa ceļam uz Valmieru, ieraugot šo krāšņumu, nespēju palikt vienaldzīgs,” nosaucot savu vārdu Normunds, atzīstas garāmbraucējs. Viņš stāsta, ka nesen bijis Vācijā, kur novērojis, ka saimnieki pie dārziem, kur audzē ne tikai puķes, bet arī dārzeņus, novieto galdu, kastīti naudas iemešanai, norādi, cik kas maksā, kā arī nazi puķu vai dārzeņu nogriešanai. Svetlana bilst, ka tā nav slikta ideja, tikai pie mums viss būs atkarīgs no cilvēku godaprāta. Viņai visvairāk nepatīk, ja kāds, kurš iekārojis ziedus, tos nežēlīgi izrauj ar visām saknēm. „Ja jau tik ļoti vajag, lai nogriež,” bilst Svetlana.

Uzticas pašas vāktajām
sēklām
Svetlana stāsta, ka īpaši veikalā pirktajām puķu sēklām neuzticoties, tāpēc tās katru gadu vācot un sēšanai sagatavojot pati. Tam esot vajadzīga gadiem krāta praktiskā pieredze. Dažkārt iegādājoties arī kādu jaunu cinniju vai asteru šķirni, bet ne vienmēr tās uzziedot tādā tonī, kāds norādīts uz sēklu paciņas. Arī slimībās varot iedzīvoties. Lai tā nenotiktu, Svetlana tās dezinficē. „Pavasarī sagatavojam augsni, izdzenam vagas un ķeramies pie stādīšanas un sēšanas. Cinnijas sēju uzreiz vagā un pēc sadīgšanas neretinu, bet asterēm audzēju dēstus. Arī lauvmutītes uzreiz sēju vagā. Man cinnijas un lauvmutītes ir vismīļākās puķes, jo viņas skaisti zied visu vasaru. Priecājos arī par kliņģerītēm. Kad Beļavā bija Pagasta svētki, tās devu dekorēšanai. Manas puķes šogad ir aizceļojušas arī līdz Rankas pagastam. Laikam jau cilvēki tik lielā daudzumā dārzā šīs it kā vienkāršās, bet skaistās puķes neaudzē, tāpēc arī prasa,” prāto Svetlana.

Pasargā no kaitēkļiem
Augsnes, kurā tiks stādītas un sētas puķes, mēslošanai kūtsmēsli netiekot izmantoti, jo tad esot grūti tikt galā ar nezālēm, tāpēc priekšroka tiekot atvēlēta kompleksajam mēslojumam. Ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām gan nākoties cīnīties, jo tie puķes nešķirojot. „Katru pavasari asterēm uzmetas sīki kukainīši, tāpēc tās apsmidzinu ar kādu ķīmisku līdzekli, lai lapas nesačokurotos. Neesmu profesionāla puķu audzētāja, tāpēc izlīdzos ar visiem zināmo „Deci”. Mitrajā laikā puķēm uzmetas rūsa. Katru gadu noteikti mainu puķu audzēšanas vietu, jo gadu no gada vienā vietā tās nevar stādīt. Tad rodas dažādas slimības. Nākamajā gadā tuvāk ceļam pārcelsies dālijas. Man ir dažādu šķirņu dālijas, bet tādā daudzumā kā agrāk nav vairs spēka ar tām noņemties. Mums te augsne ir samērā mālaina, tāpēc karstajā laikā nācās puķes cītīgi laistīt, lai neiekalst,” stāsta Svetlana. Ar pārlieku augsnes rušināšanu gan viņa neaizraujas, jo, piemēram, cinnijas ar savu kuplumu neļauj nezālēm stiepties garumā. „Vecos ziedus cenšos izgriezt tad, ja gribu izaudzēt jaunus dzinumus. Tā kā ir jāievāc sēklas, tad atstāju sēklotnes,” pieredzē dalās Svetlana. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ļaujas puķu mīlestībai

Kategorijas