Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Āfrikas cūku mēris: nosaka mazākas prasības

Malda Ilgaža
Vietējās ziņas

2014. gada 8. septembris 08:00

124
Āfrikas cūku mēris: nosaka mazākas prasības

Līdz 28.augustam Gulbenes novada cūku audzētājiem bija jāizdomā, kā rīkoties, lai stātos pretim Āfrikas cūku mērim – pieteikties kompensācijas saņemšanai un ruksi nokaut vai arī strikti ievērot biodrošības pasākumus. Ir cūku audzētāji, kam lēmums jau gatavs, ir arī tādi, kas to vēl gatavi mainīt, vēl trešie ir apņēmības pilni, ka ievēros noteikumus. Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldē katru dienu atskan neskaitāmi tālruņa zvani.


Situācija strauji mainās


„Situācija šobrīd ir ļoti mainīga, tāpēc konkrētus skaitļus minēt pagaidām nav iespējams. Gulbenes novadā ir cūku audzētāji, kuri jau cūkas ir nokāvuši un pieteikušies uz kompensāciju. Pārtikas un veterinārais dienests strādā atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā. Šobrīd nekādu izmaiņu par datumiem arī vēl nav. Gulbenes novadā, kas arī ietilpst ārkārtas situācijas teritorijā, cūku īpašnieki par visu ir informēti. Ja kaut kas vēl nav saprotams, viņi zvana un visu noskaidro, atšķirībā no kaimiņu novadiem, kur cūkas tiek izkautas, pat nepiesakoties uz kompensāciju,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.


Viņa stāsta, ka līdz desmit nobarojamām cūkām, kas tiek audzētas pašpatēriņam, ir noteiktas mazākas prasības.


„Vērtēs tikai piecus rādītājus no visiem biodrošības pasākumiem, tāpēc daudzi cūku audzētāji ir mainījuši domas par cūku nokaušanu,” piebilst vadītāja.


Katrai cūkai - analīzes


Tiem, kas audzē cūkas pašu patēriņam, lai tās lietotu savas ģimenes un tuvinieku uzturā, būs jāveic analīzes, lai pārliecinātos, ka cūkas gaļa nesatur trihinellas. Šādas izmaiņas iestrādātas Pārtikas aprites uzraudzības likumā. „Doma par to brieda jau sen. Protams, ka to vajadzētu darīt, jo tas ir, domājot tikai par pašu drošību. Dotajā brīdī šī prasība vēl nav strikta. Tas ir ieteicams,” saka I.Tomiņa.


Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar trihinelozi, lietojot uzturā pašpatēriņam audzētu cūku, kuras kautas mājas apstākļos, gaļu bez pārbaudes uz trihinellu klātbūtni. Zemkopības ministrijas speciālisti uzskata, lai veicinātu „pelēkā tirgus” mazināšanos, ir jāparedz pašpatēriņam nokauto dzīvnieku gaļas uzskaite un izsekojamība, jo lielais pašpatēriņam nokauto dzīvnieku skaits rada pamatotas šaubas par to, ka visi nokautie dzīvnieki tiešām tiek izlietoti savam uzturam. Gaļas izsekojamībai, ja tiešām analīzes uzrāda trihinellu klātbūtni gaļā, ir ļoti svarīga nozīme, lai laikus uzsāktu to cilvēku ārstēšanu, kuri lietojuši konkrētā dzīvnieka gaļu.


Veicot pārbaudes tirdzniecības uzņēmumos, ir konstatēts, ka tiek viltoti arī pārtikas preču izcelsmes dokumenti. Dārzeņu un citu pārtikas produktu marķējumā ir norādīts, ka produktiem ir Latvijas izcelsme, kaut gan tie nav ražoti Latvijā. Tādēļ likumprojekts ir papildināts, nosakot Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu tiesības patērētāju maldināšanas gadījumos apturēt vai ierobežot šīs produkcijas apriti, kā arī informēt sabiedrību par maldīgas informācijas izplatīšanu.

Kategorijas

Kategorijas