Uzņēmums likvidē amatus

2011. gada 9. jūnijs 15:00

3024

Arodbiedrība iestājas par darbinieku aizstāvību
SIA "Gulbenes autobuss" šogad valsts dotācijas saņems tikai apmēram 318 tūkstošus latu, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn. Pagājušajā nedēļā uzņēmumā pārbaudi veica "Valsts autotransporta direkcijas" pārstāvji, norādot, ka arī turpmākajos gados nāksies domāt, kā ietaupīt līdzekļus. Lai kaut ko ietaupītu jau šogad, SIA "Gulbenes autobuss" valdes loceklis Aloizs Priedeslaipa plāno likvidēt dažus darba amatus. Šis lēmums nonācis līdz tiesai.

Uzņēmuma zaudējumus sedz "Valsts autotransporta direkcija", kas jau pagājušā gada nogalē norādīja, ka naudas šogad būs mazāk un vajadzēs domāt, kā vēl kaut ko ietaupīt.

7.februārī no Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmums saņēma vēstuli, kurā ir norādīts, ka SIA "Gulbenes autobuss" šajā gadā ir plānojis dotācijas zaudējumu segšanai apmēram 318 tūkstošu latu. Pagājušajā gadā uzņēmumam valsts dotācijās tika piešķirti 395 000 latu, lai segtu zaudējumus. Atbilstoši likumdošanai, ja zaudējumi būs lielāki, tos vajadzēs segt pašvaldībai.

"Saprotam, ka pašvaldībai naudas nav, tāpēc nekādas ilūzijas nelolojām un bijām spiesti domāt, kā ietaupīt līdzekļus, apzinoties, ka starpība starp 395 tūkstošiem un 318 tūkstošiem latu ir liela. Palielināt tarifus negrasāmies, jo cilvēkiem jau tāpat nav naudas, tāpēc tā rīkoties nebūtu korekti. Cilvēki jau šobrīd sabiedriskā transporta pakalpojumus izmanto tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā," uzskata A.Priedeslaipa.

Amatus sadalīs

Sanākot kopā uzņēmuma administrācijai, tika meklēts risinājums, kā ietaupīt līdzekļus. Viena no iespējām ir darba amatu likvidēšana. Darba likumā ir punkts, kas paredz darba līguma uzteikumu arī tāda iemesla dēļ, kas nav saistīts ar darbinieka uzvedību vai spējām. Tāpēc uzņēmuma administrācija izdeva rīkojumu par noteiktu darba vietu likvidēšanu. Tas konkrēti skar trīs uzņēmuma darbiniekus - divus pilsētas autobusu konduktorus, kā arī vienu administrācijas darbinieku.

A.Priedeslaipa skaidro, ka viņu amata pienākumus plānots sadalīt, iztiekot bez liekiem izdevumiem, piemēram, arī pilsētas sabiedriskajā transportā biļetes pasažieriem varētu pārdot autobusu vadītāji, kuri šo darbu jau veic brīvdienās, iztiekot bez konduktoriem. Savukārt administrācijas darbinieka pienākumi tiktu sadalīti uz diviem citiem uzņēmuma darbiniekiem neko naudas izteiksmē nepalielinot.

"Likvidējot šos darba amatus, mēs gadā varētu ietaupīt aptuveni 17 000 latu. Uzņēmumam nevajadzētu samazināt reisu skaitu, jo, samazinot reisus, no darba ir jāatbrīvo autobusu šoferi. Man roka neceļas tā rīkoties, lai cilvēkus novadā daudzviet atstātu bez jebkādas satiksmes," situāciju raksturo A.Priedeslaipa.

Arodbiedrība tam nepiekrīt

Diemžēl šādam risinājumam nepiekrīt uzņēmuma arodbiedrība, tāpēc nekas cits neatliek, kā šo jautājumu risināt tiesas ceļā, jo darba likumdošana nosaka, ka bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas uzņēmums nevar uzteikt darba līgumu konkrētajiem cilvēkiem, kas ir arodbiedrības biedri. Izņēmums būtu tad, ja kāds darbinieks būtu izdarījis kādu pārkāpumu, bet tādu nav.

Darba devējs var uzteikt darba līgumu viena mēneša laikā ar arodbiedrības piekrišanu. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam viena mēneša laikā, tad darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, kas arī šobrīd tiek darīts.

"Dzirkstelei" diemžēl neizdevās sazināties ar uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētāju Jāni Jarusovu, bet Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja vietnieks jurists Edvīns Krieviņš paskaidroja, ka vēl neesot līdz galam iepazinies ar lietas materiāliem, jo notikusi tikai saskaņošanas tiesas sēde, kur spriests par civilprocesuālām normām, kā apvienot trīs lietas vienā.

"Mēs tikām uzaicināti piedalīties tiesas sēdē kā trešā persona. Mūsu struktūras pakļautībā strādā vietējā uzņēmuma arodorganizācija, kas arī iesniedza prasību. Šajā gadījumā darba devējs vērsās pie vietējās arodorganizācijas, kas nedeva savu piekrišanu. Man ir precīzi jāiepazīstas ar visiem materiāliem, lai varētu sniegt precīzākus komentārus," teica E.Krieviņš.

A.Priedeslaipa ir nobažījies, ka tiesvedība var vilkties ilgi.

"Ar konkrētajiem cilvēkiem es negribu daudz runāt, lai viņus neiespaidotu, bet viņi ir zinoši, jo mums janvārī bija kolektīva sapulce, kur tika teikts, ka šīs trīs darba amatu vietas ir plānots samazināt. Tad arī tapa vēstule arodbiedrībai. Tā mums nepiekrita un lūdza rakstīt paskaidrojumu šādai rīcībai. Uzrakstījām paskaidrojumu, kam arī arodbiedrība nepiekrita. Šie cilvēki turpina strādāt. Saprotu, ka viņiem darba amatu likvidēšana nav patīkama, jo viņi uzņēmumā ir nostrādājuši daudzus gadus, bet samazināt šoferu skaitu un paturēt administrāciju arī būtu absurdi," saka A.Priedeslaipa.

Uzņēmumā šobrīd strādā 44 darbinieki. Visa personāla uzturēšana gadā uzņēmumam veido 35 procentus no visiem izdevumiem.

"Šogad mums ir jāizdzīvo ar 318 tūkstošiem dotāciju naudas, tai pieskaitot pašu nopelnīto naudu. Visu iztērēt var ļoti ātri. Katru gadu cenšamies iegādāties jaunu autobusu. Arī šogad iegādāsimies vienu autobusu ar 19 vietām, jo tas uzņēmumam ļaus samazināt izdevumus par degvielu," stāsta A.Priedeslaipa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzņēmums likvidē amatus

Kategorijas